Inflācija Latvijā turpmākajos mēnešos varētu sasniegt augstāko virsotni, kas iedzīvotājiem nozīmēs ievērojamu kāpumu gan pārtikai, gan ar enerģiju saistītajām precēm un pakalpojumiem, tostarp transportam un mājokļa izmaksām.
Jūlijā inflācija pakāpās līdz 2,8%.
Lielākā ietekme bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī mājokļa un pārtikas cenu pieaugumam. Šo trīs grupu cenu pieaugums veidoja 2,05 procentpunktus no inflācijas.
Tāpat sadārdzinājās apģērbs un apavi, veselības aprūpe un alkohols. Tuvāko mēnešu cenu tendence ir pārliecinoši vērsta augšup. Tikmēr saglabājas arī nenoteiktība par to, cik pašreizējais kāpums ir pārejošs.
Cenas sasniedz jaunu līmeni
Ekonomikas ir nometušas ierobežojumu slogu un arī cenas strauji atgriežas vai, ņemot vērā jaunos apstākļus, pārlec iepriekšējos līmeņus. Ceļojumu, ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumu cenas tagad lielā mērā kompensē pērnā gada kritumu, kas papildus veicina inflāciju.
Tomēr pamazām inerce mazinās. Lielākais izaicinājums ir spēcīgā pieprasījuma un nepārtraukto ražošanas problēmu kombinācija, kā dēļ inflācijas spiediens turpina milst, ASV piemēram, vēsturiski augstākajā tempā.
Lielāko uzmanību šobrīd pievērš divas no svārstīgākajām grupām – enerģijas un pārtikas cenu kāpums.
Enerģijas cenas sadārdzina gan transporta izmaksas, gan maksu par mājokli, gan veido izmaksu spiedienu uz citām patēriņa grupām. Tuvākajā laikā sadārdzināšanās turpinās izplesties un atspoguļoties tarifu pieaugumā, piemēram, siltumenerģijai.
Enerģijas tirgus konjunktūra ir un saglabāsies saspīlēta. Tam papildus redzama spēlētāju rīcība, lai pastiprinātu spiedienu uz cenu un papildus nopelnītu. Tas ir saprotams, jo krīzes rēķini ir jāmaksā un tāda situācija nebūs mūžīga. Noteiktas korekcijas var sekot rudenī, bet to noteiks gan laikapstākļi, gan situācija ekonomikā.
Sāpīgākais jautājums – pārtikas cenas
Visnejaukākie pavērsienu tuvākajā laikā varētu būt gaidāmi attiecībā uz pārtikas cenām, kur veidojas daudzu faktoru kopums – darbinieku trūkums, klimatiskie apstākļi, loģistikas, enerģijas un citu izmaksu pieaugums.
Latvijā pārtikas inflācija ir bijusi starp straujākajām Eiropas Savienībā, bet pagaidām nekas neliecina, ka gaidāms nekontrolēts kāpums.
Saprotams, ka pēc zemas inflācijas posma, notiekošais rada rezonansi, jo ietekmē pirktspēju, kas nenoteiktības apstākļos pastiprina stresu. Joprojām inflācijas līmenis atpaliek no algu kāpuma, tādēļ pirktspēja turpina uzlaboties.
Taču šāds cenu pieaugums izaicinājumu rada sociāli mazāk aizsargātajām grupām un tiem, kuriem Covid-19 krīzes ietekmē darba iespējas ir sarukušas vai pat izzudušas. Tādēļ savlaicīgi būtu apsverami noteikti mērķēti atbalsta pasākumi, īpaši ziemas periodam.
Uz gada beigām inflācija pārlēks 4% atzīmei, kad varētu tikt sasniegts augstākais punkts, pēc kā tā pakāpeniski ieietu jau rāmākā pieauguma gultnē.
