Martā Latvijā vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieauga par 0,9%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), alkoholam (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), kā arī maksai par mājokli (–1,3 procentpunkti).
Salīdzinot cenu līmeņa izmaiņas gada laikā, tad vienīgā grupa, kur cenu līmenis ir krities, ir maksa par mājokli. To galvenokārt ir sekmējis enerģijas cenu kritums, kamēr daudzi citi ar mājokli saistīti pakalpojumi turpina sadārdzināties.
Ņemot vērā labvēlīgo situāciju gāzes tirgū, siltumenerģijas tarifiem būtu jāturpina mazināties. Papildus cenu kritumam, siltie laikapstākļi ļāva samazināt arī enerģijas patēriņu, kam vajadzētu atsaukties aktīvākos tēriņos citviet.
Pārejās grupās, īpaši pakalpojumos, cenu kāpums salīdzinoši straujos tempos turpinās. To ietekmē darba izmaksu kāpums, ko ne vienmēr izdodas akumulēt izmaksās un tas tiek pārlikts uz gala patērētājiem.
Sekojot globālajām tendencēm, martā turpināja palēnināties pārtikas inflācija, noslīdot līdz 0,7%. Jāpiezīmē, ka 2022. gada nogalē pārtikas sadārdzināšanās temps bija tuvu 30%.
Visticamāk, ka sezonālo faktoru dēļ vasaras mēnešos pārtikas cenu līmenis īslaicīgi var sarukt. Tomēr tas kopumā lēnākos tempos, bet turpinās pieaugt. Zems kopējās inflācijas temps gada pirmajā pusē noturēsies.
Gada otrajā pusē, sākot izzust enerģijas cenu krituma ietekmei, skaidrāk izpaudīsies pakalpojumu sadārdzināšanās tendences, kā rezultātā inflācijas temps paātrināsies.
Inflācija normalizējas, tomēr globālo notikumu, tai skaitā laikapstākļu ietekmē situācija var strauji mainīties. Šī gada inflācijas prognoze ir 1,4%.
Ārējais inflācijas fons
Eirozonas inflācija martā samazinājās līdz 2,4%, kas ir zemāka par prognozēto. Pēc marta datu publiskošanas ir skaidrs, ka inflācijas līmenis eirozonā turpina kristies, lai gan pakāpeniski.
Atsevišķu valstu rezultāti liecina, ka lejupslīde būs izteiktāka, nekā prognozē ECB, bet tas nemainīs plašāku priekšstatu par inflācijas dinamiku. Tas pats attiecas uz riska ainu, kas bija redzama Vācijas inflācijas rādītājos, kur pakalpojumu cenas joprojām aug nedaudz par strauju, precīzāk, lejupejošā tendence ir lēnāka, nekā prognozēts.
Pakalpojumu, kas veido 45% no eirozonas inflācijas aprēķināšanai izmantotā groza, cenu pieaugums martā pieauga jau piekto mēnesi pēc kārtas neērti augstā gada tempā – 4%. Tāpēc pakalpojumu cenu attīstībai būs izšķiroša nozīme.
No otras puses, pārtikas un enerģijas cenas stabilizējušās un tas mājsaimniecībām ir liels atvieglojums. ECB 11. aprīļa sanāksmē, visticamāk, nemainīs savu politiku un atkārtos, ka pirmais likmes samazinājums tiks veikts šovasar.
Pasaules pārtikas preču cenu indekss martā palielinājās par 1,1%, kas ir pirmais pieaugums pēdējo septiņu mēnešu laikā. Gada laikā tas ir krities par 7,7%. Izejvielu cenu kritums mazina pārtikas inflāciju. Tas nozīmē, ka, lai arī pārtikas cenu pieaugums palēninās, to pieaugums daudz mērenākos tempos turpināsies. ESAO 38 valstīs pārtikas cenu pieaugums februārī samazinājās līdz 5,3% salīdzinājumā ar 6,2% janvārī. Tas ir ievērojami mazāk par 16,2% maksimumu 2022. gada novembrī.
ES Gāzes krājumi marta beigās bija 58,7%. Tas ir par aptuveni 3 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējais augstākais rādītājs. Augstais krājumu līmenis ES nostāda ērtā pozīcijā, jo būs pietiekami daudz laika sagatavoties nākamajai sezonai. Mērenā ziema Eiropā, spēcīgais sašķidrinātās dabasgāzes imports, vājā ekonomiskā aktivitāte un pieprasījuma samazināšanās palīdzēja kontrolēt gāzes patēriņu un cenu. Tādēļ līdz nākamās apkures sezonas sākumam saglabāsies zemā līmenī un būtu jāveicina straujāku Latvijas siltumenerģijas tarifu mazināšanos.
Attiecībā uz naftas cenu nenoteiktība ir augstāka. Brent cena piektdien pieauga un pietuvojās 92 USD par barelu, kas ir tuvu oktobra maksimumam pēc Izraēlas premjerministra Netanjahu paziņojuma, ka Izraēla strādās pret Irānu un tās sabiedrotajām, kas cenšas tai kaitēt. Papildus OPEC+ apstiprināja, ka tā turpinās pašreizējo piegādes samazinājumu līdz jūnija beigām. Šķiet, ka tirgus fundamentālie faktori pēdējā laikā pārspēj ģeopolitiku. Tirgus apjauš, ka no Irānas, sekos noteikti pretsoļi, taču nav iespējams pateikt kad, kur un kā tas notiks. Tas rada lielu diskomfortu un nervozitāti. Joprojām netiek sagaidīts, ka naftas piegāde būtu apdraudēta, ja vien šī situācija neizraisīs visaptverošu konfliktu starp Izraēlu un Irānu, kurā tiktu ierauta ASV. Tas uztur augstu riska līmeni, kas var ietekmēt naftas piegādes un likt cenai pieaugt, stimulējot inflāciju.
