Karš Ukrainā ir izsitis mūsu ierasto dzīves ritmu, bet pārsteiguma moments ir nosacīts. Rietumi pašreizējai situācijai ir gatavāki. Tādēļ pretsoļi Krievijas rīcībai būs apjomīgāki un ekonomiskā ietekme jūtamāka, ja salīdzina ar Krimas aneksijas precedentu. Viena vienīga iemesla dēļ – likmes no abām pusēm ir nesalīdzināmi augstākas. Prognozēt tūlītēju ekonomikas krīzi neredzu pamatu, bet negatīvo scenāriju iespējamība ir ļoti plaša un notikumi uzņem gaitu. Šaubos, ka pašreizējās ekonomiskās sankcijas spēs koriģēt Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas, likmes augs.
Attiecību ierobežošana
Tuvākajā laikā ekonomiskās attiecības ar Krieviju pilnīgi pārtrauktas netiks. Bet viss var strauji mainīties, ja karadarbība eskalēsies vēl plašāk. Jāņem vērā, ka Krievija visu militāro potenciālu vēl lietā nav likusi. Visticamāk, ka visās jomās notiks attiecību tālāka ierobežošana.
Patlaban sarežģīti noteikt pat karadarbības tiešo ietekmi uz mums, jo arī sankciju loks tiks nepārtraukti pārskatīts un papildināts. Nešaubīgi, ka Eiropas lielvalstis meklēs sev izdevīgākos risinājumus.
Sankcijas primāri tiks tēmētas pa lielajiem stratēģiski nozīmīgākajiem uzņēmumiem, nozarēm, kapitālu un finanšu sektoru. Bet daudzu lielo Eiropas valstu uzņēmumu, banku ekspozīcija Krievijā ir milzīga. Īpaši Francijai, Vācijai un Itālijai. Tāpat jāņem vērā arī Krievijas ietekmes aģentu darbība, kas Eiropā un Latvijā ir ļoti spēcīga. Tādēļ skatīsimies, cik ambicioza vēlme būs šādas sankcijas turpināt ieviest un kādu cenu uzņemsies Eiropa un cik tālu būs gatava iet ASV.
Krievija kā tirdzniecības partneris
Attiecībā uz Latviju varam iezīmēt tirdzniecības apmērus un apjaust problēmu virzienus. Tirdzniecībā Krievija Latvijai joprojām ir nozīmīgs partneris. Tikai preču eksports uz Krieviju 2021. gadā bija 1,2 miljardi eiro, bet imports – 1,8 miljardu eiro apmērā.
Tirdzniecība saruks gan tieši, proti, sankciju ietekmē, gan netieši, piemēram, rubļa devalvācijas dēļ vai apgrūtinātas norēķināšanās dēļ. Latvijas eksportā stratēģisku produktu, pret kuriem konkrēti vērst sankcijas neredzu, bet nevaram izslēgt, ka Krievija tāda veida ierobežojumus ievieš kaut principa pēc. Var parādīties dažādas oficiāli nepieteiktas administratīvās barjeras u.tml. Tajā pašā laikā būs nozares, kuras šajā tirgū turpinās darboties. Taču risks būs augsts.
Pat sankciju neesamība noteiktās nozarēs apgrūtinās darbību un piegādes, kas nozīmē risku augstākām izejvielu – pārtikas, apstrādes rūpniecības preču un izejvielu cenām. Tā kā Krievijai tiks ierobežota kapitāla pieejamība, investīcijas un izstrādes iespējas ieguves rūpniecībā un citās nozarēs draud ar globālākām sekām – paaugstinātām izejvielu, t.sk. enerģijas cenām jau ilgtermiņā.
Enerģijas tirgus un izejvielas
Enerģijas tirgus kļūs nervozāks un svārstīgāks, pat, ja šajā sezonā nostrādās krīzes risinājumi un lieli pārrāvumi nenotiks. Tādēļ jauns un pat lielāks sasprindzinājums attiecībā uz enerģijas cenām var parādīties tieši rudenī. Nezināmais ir arī pretsankcijas, kas neizbēgami sekos un skaidrs, ka Krievija savas iespējas izmantos. Protams, daudz iespēju Krievijas rīcībā nav, bet papildus cietīs tranzīts un tūrisms, jo šīs nozares var būt kā Krievijas atbildes solis, gan arī Rietumi veiks pasākumus ceļošanas ierobežošanai.
Smagākais ierocis Krievijas rokās ir izejvielas, ne tikai gāze un nafta. Tādēļ problēmas var parādīties tajās nozarēs Eiropā un Latvijā, kas izmanto Krievijas izejvielas, vai ir ar krievu kapitālu, piemēram, metālapstrādes uzņēmumi. Krievijai ir lielas iespējas ietekmēt Eiropu caur izejvielu piegādēm.
Piemēram, Krievija ir lielākais pallādija ražotāja, ko izmanto autoražotāji toksisko gāzu neitralizēšanai, kā arī Eiropas lielākā piegādātāja platīnam, varam un niķelim, ko izmanto akumulatoru ražošanā.
Sadarbība varētu tikt apgrūtināta arī ar pārējām NVS valstīm. Būs produkti un pakalpojumi, kuri ir kritiski svarīgi visām pusēm un sankcijām pakļauti netiks. Sadarbība būs apgrūtināta arī nozarēm un indivīdiem, kas ar sankcijām nesaskarsies. Norēķini palēnināsies, jo bankām būs pastiprināti jāpārbauda pārskaitījumu atbilstība sankcijām, ko būs ieviesusi ne tikai Eiropa, bet arī ASV.
Nekrist panikā par cenām
Ir skaidrs, ka notiekošais atsauksies augstākā inflācijā un lēnākā Eiropas un Latvijas izaugsmē. Uz globālo ekonomiku notiekošais atstās negatīvu ietekmi caur augstākām izejvielu cenām. Ietekmi varēsim novērtēt pēc vairākiem ceturkšņiem.
Panikā nav jākrīt un par krīzi runāt pāragri, bet nozares, kam Krievija ir lielākais tirgus, sagaida daudz izaicinājumu. Uzņēmēji jaunajai situācijai agrāk vai vēlāk pielāgosies un atradīs jaunus tirgus. Kā rāda Krimas aneksijas precedents – sankcijas ir uz ļoti ilgu laiku. Valdībai un uzņēmējiem ir jābūt gataviem strauji reaģēt uz situācijas izmaiņām un valdībai noteikti nāksies īstenot jaunus atbalsta pasākumus.
Krievijas imunitāte pret sankcijām
Ekonomiskās sankcijas nespēs noslāpēt Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas, tai skaitā pašreizējo uzbrukumu Ukrainai. Kremlis šādiem apstākļiem ir ilgstoši gatavojies un ir pietiekami imūns. Tādēļ pašreizējās ekonomiskās sankcijas ir tikai pirmais solis un brīdinājuma signāls elitei, kaut lojalitāti pret pastāvošo sistēmu Krievijā tās daudz neietekmēs. Par to parūpēsies spēka struktūras un propaganda.
Lai būtu izredzes, nāktos Krievijas ekonomiku burtiski nobloķēt, bet Rietumiem tam pietrūkst instrumentu un apņēmības. Savukārt militārie risinājumi, kas ir reālākais pretsolis notiekošajam, tiek izslēgti.
Sankcijas ietekmēs Krievijas attīstību uz daudziem gadiem, noteiktās nozarēs to pat apstādinot. Sarežģījumi izejvielu un enerģijas sektorā sitīs atpakaļ Eiropai augstāku cenu veidā. Kremlis šādiem apstākļiem ir ilgstoši gatavojies un ir pietiekami imūns, pat, ja ekonomika un sabiedrība piedzīvos grūtus laikus.
Sankciju jēga ir ietekmēt Krievijas ilgtermiņa ambīcijas, tas ir, ierobežot tās rīcībā esošos resursus. Bet tas ir ilgtermiņa instruments ar grūti prognozējamu ietekmi. Virzieni – sankcijas tēmētas lielos vilcienos ir iezīmēti pareizi. To precīza ievērošana būs liels izaicinājums. Pie pašreizējā pavērsiena, tās nāktos tēmēt arī uz plašāku sabiedrības labklājības ietekmēšanu, lai radītu iekšējo viļņošanos.
Ekonomika strādā arī krīzes apstākļos
Tuvāko mēnešu laiks būs lielas nenoteiktības pilns. Var teikt, ka ir iestājušies krīzes apstākļi, bet ekonomika funkcionē arī šādos. Noskaņojums Latvijas ekonomikā vājināsies, tomēr no ekonomikas krituma varētu izvairīties.
Daudzas nozares, īpaši, kas strādā Rietumu tirgos, būvniecība un uz iekšējos patēriņu vērstās, turpinās darboties ierastajā ritmā. Jārēķinās ar pastiprinātu enerģijas un attiecīgi inflācijas pieaugumu. Svarīga ietekme būs enerģētikas krīžu pasākumu efektivitātei, pie kā strādā gan Eiropa, gan ASV, kam stress tirgū būtu jāmazina.
Karadarbībai ir pamats turpināties vēl vismaz vairākas nedēļas, neizslēdzot arī ilgāku laiku.
Drīzumā tiks iedarbināti globāla un lokāla mēroga krīzes risinājumi enerģijas apgādei Eiropai. Jāredz, kā tie darbosies. Tādēļ novērtēt ietekmi varēsim pēc mēneša diviem ātrākais. Šobrīd galvenais ir fokusēties uz informatīvās telpas higiēnu un sabiedriskās domas stabilitātes nodrošināšanu. Jāatgādina, ka šogad rudenī būs Saeimas vēlēšanas.
Krievija ir viena no lielākajiem investoriem Latvijā, ja skatās tiešo kapitāla izcelsmi. Turklāt jāņem vērā, ka Krievijas izcelsmes investīcijas ienāk caur citām valstīm, piemēram, Maltu, Kipru, Nīderlandi vai ofšorvalstīm.
Pirms vairākiem gadiem veiktā pētījumā Krievijas nospiedums Latvijas ekonomikā tika novērtēts ar 16% no IKP, kas no apskatītajām valstīm bija otrais lielākais. Nekas daudz pa šo laiku mainījies nav. Augstākais ar 24,4% bija Bulgārijai. Lielajam ekonomiskajam nospiedumam nevajadzētu būt pārsteigumam, ņemot vērā daudzus faktorus, tai skaitā vēsturi.
