Pirms sākt runāt par potenciālo procentu likmju pazemināšanu, par spīti tirgus gaidām, Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtajā sanāksmē pēc kārtas nolēma pagaidīt papildu datus. Šobrīd izskatās, ka arī uz aprīļa ECB sapulci vēl nebūs pietiekoši daudz svaigu datu un, visticamāk, ja nenotiks nekas ārkārtējs, pirmo procentu likmju pazeminājumu varētu sagaidīt 6. jūnija sapulcē. Tas, ka ECB turpina procentu likmes noturēt pagājušā gadā paceltajos līmeņos, pēdējās nedēļās licis nedaudz pakāpties eiro ilgtermiņa procentu likmēm.
Eiro ilgtermiņa procentu likmes, cerot uz ECB likmju pazemināšanu šī gada sākumā, jau pagājušā gada nogalē bija diezgan strauji devušās zemākos līmeņos. Piemēram, 1 gada Euribor likme no 4.2% atzīmes pagājušā gada septembrī nokrita līdz 3.51% līmenim jau decembrī.
Tagad, redzot, ka ECB turpina un, šķiet, vēl kādu laiku turpinās, eiro procentu likmes nemainīt, 1 gada Euribor likme kopš februāra sākuma no 3.505% ir pakāpusies uz 3.74%. Tātad, ECB neko nemainot, tirgus dalībnieki 1 gada Euribor 3 mēnešu laikā pazemināja par 70 bāzes punktiem un tagad atkal paaugstināja par 20 bāzes punktiem – tirgus viedoklim ir liels spēks.
ECB procentu likmju nemainīšana nozīmē to, ka iedzīvotāji un uzņēmumi, kuri gaida likmju pazeminājumu no ECB, lai ņemtu kredītu, atkal ir spiesti nogaidīt. Savukārt tiem, kuriem jau ir kredīti, procentu likmju uzvedība tirgū kopš pagājušā gada oktobra ir bijusi labvēlīga, jo kreditēšanā plaši izmantotās visu termiņu Euribor procentu likmes ir zem ECB depozīta likmes (4%) atzīmes. Papildus šim pozitīvajam efektam arvien tuvāk ir aprīlis un pirmā ceturkšņa hipotekāro kredītu procentu maksājumu kompensācija.
Inflācija uz leju, ekonomikas aktivitāte – arī
Četras reizes gadā ECB publicē savas IKP un inflācijas prognozes un šoreiz kārtējo reizi bija korekcijas. Inflācijas rādītāji 2024. gadam koriģēti krietni uz leju - inflācija 2024. gadā vidēji būs 2.3%, bet tālāk korekcijas minimālas - 2025. gadā 2.0 % un 2026. gadā – 1.9%.
Sliktākas ziņas ekonomikas izaugsmei. ECB speciālisti pazeminājuši IKP prognozi 2024. gadam līdz 0.6%, un sagaida, ka tuvākajā nākotnē ekonomiskās aktivitātes pieaugums saglabāsies vājš. 2025. gadam prognozē IKP pakāpšanos uz +1.5 % un 2026. gadā uz +1.6 %.
Patēriņam pieejamais naudas apjoms nemainīgs, pirktspēja mazinājusies
Svaigākie Latvijas mazumtirdzniecības dati rāda, ka janvārī pret iepriekšējā gada janvāri bija vērojams apjomu samazinājums. Šādi dati apstiprina banku kontos vērojamo situāciju, jo tērēt var vai nu to, kas ir kontā, vai arī to, ko var aizņemties.
Pēc Latvijas Bankas datiem janvārī mājsaimniecību noguldījumi gada laikā nebija būtiski mainījušies (ar nelielu mīnusu trešajā zīmē aiz komata). Tas nozīmē, ka patēriņam pieejamais naudas apjoms nav pieaudzis, bet joprojām pozitīvās inflācijas dēļ pirktspēja ir mazinājusies. Tomēr, skatoties uz algu izmaiņām Latvijā un salīdzinot tās ar inflāciju, bilde ir pozitīvāka un algu pieaugums šobrīd krietni apsteidz inflācijas līmeni. Jāņem vērā, ka katram iedzīvotājam situācija kontā ir citādāka un viena no augošām problēmām Latvijā ir noslāņošanās – naudas sadalījums starp iedzīvotājiem ir ļoti neproporcionāls.
ECB vadība par procentu likmēm atkal lems 11. aprīlī Frankfurtē, bet ASV FRS nākamā sapulce būs 19./20. martā.
