Septembrī, salīdzinot ar augustu, patēriņa cenu līmenis ir krities par 0,4%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa kritumu bija maksai par mājokli (–1%) un pārtikai (–0,1%). Savukārt pieauguma virzienā lielākā ietekme bija sezonālajam cenu pieaugumam apģērbam un apaviem (+0,3%) un transporta sadārdzināšanās (+0,2%). Tādejādi gada inflācija noslīdēja līdz 3,3%.
Vai apkures sezona izmainīs situāciju?
Gada laikā lielākā ietekme uz inflācijas palēnināšanos ir mājokļu izmaksu kritumam. Nedaudz, bet lētāka, salīdzinot ar pērno gadu, joprojām bija degviela. Pakalpojumos cenu pieauguma inerce ir saglabājusies noturīgāka, kaut mēneša dati liecina, ka arī tur cenu pieauguma spars sāk bremzēties.
Līdz gada beigām vēl iespējama mēneša deflācijas turpināšanās. Oktobrī gada inflācija noslīdēs līdz nedaudz virs 2%. Lielākā nenoteiktība joprojām saistās ar enerģijas cenu svārstībām, kas var sabremzēt esošo inflācijas lejupslīdi. Ja ziemas periodā izvairīsimies no enerģijas cenu brāzmām, pirktspējas atjaunošanās kļūs pārliecinošāka. Tomēr vēl būs nepieciešami vairāki ceturkšņi, līdz patēriņā atgriezīsies noturīgs pieaugums.
Nostabilizējoties eirozonas inflācijas perspektīvām, nākamā gada sākumā parādīsies arī skaidrākas aprises par monetārās politikas kursa izmaiņām, kas uz gada vidu varētu nest pirmo procentu likmju samazinājumu.
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
