Algu kritums pērn piedzīvots vien atsevišķās nozarēs, jo darba devēji atalgojuma samazināšanu izmanto kā galējo risinājumu. Taču, lai saglabātu algu līmeni, nākas optimizēt darbinieku skaitu.
Pērnā gada 4. ceturksnī darba samaksas kāpums paātrinājās, gada laikā pieaugot par 6,7%.
Savukārt 2020. gadā vidējā darba samaksa sasniedza 1143 eiro, palielinoties par 6,2%. Privātajā sektorā algas auga straujāk (+6,7%), nekā sabiedriskajā (+4,9%).
Algas samazināšana – pēdējais salmiņš
Alga ir katra darbinieka svēta lieta, kas tieši atsaucas uz tā motivāciju. Tās koriģēšanai darba devējs ķeras klāt vien ārkārtas situācijās.
Tādēļ vidējās algas kritums 2020. gadā parādās tikai tranzīta un izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs, kuras būtiski samazinājušas ne tikai darbinieku skaitu, bet arī ievērojami koriģējušas arī algu fondus.
Izņemot IKT, nekustamo īpašumu un veselības nozari, kas ir palielinājušas darbinieku skaitu, pārējās ir ķērušās pie darbinieku optimizācijas, lai iespēju robežās tupinātu indeksēt darbinieku algas. To iespējusi arī izklaides un atpūtas nozare, apsteidzot kritumu atalgojuma fondā ar darbinieku skaitu retināšanu.
Drīz lielāka teikšana būs darba ņēmējiem
Darba samaksas neaizskaramība ir tas faktors, kas nosaka bezdarba pieaugumu saspīlējuma brīžos, kad darba devējs drīzāk optimizēs darbinieku skaitu, nekā riskēs samazināt algas, bieži vien sākot ar zemāk atalgoto atlaišanu.
Darbiniekam šajos apstākļos pieaug iespēja zaudēt darbu, nekā izcīnīt algas pielikumu. Kaut situācija starp nozarēm un uzņēmumiem atšķiras, darba devēja pozīcijas nostiprinājās. Taču īslaicīgi.
Atsākoties izaugsmei, darba tirgus uzsils un jau lielāka teikšana būs darba ņēmējiem. Galvenā atziņa ir sekojoša – darbaspēks kļūst dārgāks, uzturot aktuālu produktivitātes pieauguma jautājumu.
Produktivitāte ir aktualitāte, kuras pieauguma veicināšanai atkopšanās plānos jābūt primārai. Darbinieka cenas kāpums šogad straujā tempā turpināsies, sagaidot 6% līdz 6,5% pieaugumu.
