Janvārī Latvijas rūpniecības produkcijas apjomi krita par 5%. Ražošanas apjoms apstrādes rūpniecībā samazinājās par 7,3%, elektroenerģijas un gāzes apgādē par 1,1%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrāde palielinājās par 3,2%.
Vislielākais produkcijas apjoma samazinājums bija nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (–24,2%), mēbeļu ražošanā (–17,6%), apģērbu ražošanā (–9,4%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (–9,2%), dzērienu ražošanā (–6,5%).
Produkcijas apjoma pieaugums bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (+9,8%), papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (+3,9%), kā arī apstrādes rūpniecības otrajā lielākajā nozarē: pārtikas produktu ražošanā (+3,1%).
Apstrādes rūpniecības kritums ir negatīvs pārsteigums. Datos vīd zemās reģiona būvniecības un nekustamā īpašuma nozares aktivitātes ietekme, kas tieši un netieši atspoguļojas būvmateriālu, kokrūpniecības, metālizstrādājumu, mēbeļu ražošanā.
Piesardzīgais iekšzemes un ārējo tirgu patēriņš, gan Krievijas tirgus perspektīvu zudums ietekmē apģērbu ražotājus. Ieskatoties februāra tendencēs, redzams, ka eirozonas apstrādes rūpniecības PMI indekss februārī salīdzinājumā ar janvāri samazinājās no 46,6 līdz 46,5 punktiem.
Lielu negatīvo ietekmi uz eirozonas rādītāju veido īpaši vājā Vācijas apstrādes rūpniecības aktivitāte. Jāpiezīmē, ka februārī jauno pasūtījumu kritums bija mazākais gada laikā.
Turklāt aptaujāto ražotāju optimisms bija noturīgs. Viņu skatījums uz nākamajiem 12 mēnešiem saglabājās janvāra līmenī, kas bija augstākais 9 mēnešos. Ražotāji turpina mazināt noliktavu krājumus. Izejvielu krājumi samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo sešu mēnešu laikā. Arī gatavās produkcijas krājumi bija mazāki nekā pirms mēneša.
Salīdzinājumā ar janvāri ir saīsinājušies piegādes laiki. Tas liecina par globālo piegādes ķēžu pielāgošanos jaunajai realitātei, ko raisījusi krīze Sarkanajā jūrā. Tomēr kopumā īsākus piegādes termiņus galvenokārt nosaka zemais pieprasījums.
Tikmēr Latvijas apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs februārī uzlabojās par 1,9 procentpunktiem līdz –6,3, kas ir starp augstākajiem līmeņiem pusotra gada laikā, ar izņēmumu pērnā gada martā, kad tas bija nedaudz augstāks (–6,1).
Nelielā konfidences virzība augšup parāda to, ka atsevišķu uzņēmēju vidū noskaņojums uzlabojas. Lai arī cerības uz drīzu un strauju procentu likmes mazināšanu, kas dotu stimulu patēriņam un būvniecības nozarei, ir būtiski paretinājušās, krājumu izsīkums un pirktspējas uzlabošanās pamazām atdzīvinās iekšējo un ārējo pieprasījumu pēc nozares produkcijas. Noturīgāku izaugsmes tendenci, visticamāk, sagaidīsim tikai gada otrajā pusē.
