Tirgus dalībnieki bažījas par to, ka vadzis kaut kad lūzīs. Matemātiski viss ir vienkārši. Kad izdevumi (te būtiska loma procentu likmju kāpumam) aug straujāk par ieņēmumiem (algu kāpums, kam tāds ir, noteikti atpaliek no inflācijas), tad ik pa laikam saskaitot abus rādītājus rezultātu tendence ir negatīva. Un tas nevar ilgi turpināties bez sekām, jeb izdevumu mazināšanas. Izdevumu mazināšanas gaidas liek prognozēt ekonomikas izaugsmes samazināšanos, vai pat recesiju un cenu kāpuma apstāšanos. Bet dzīvē viss ir savādāk, un eirozonas ekonomika gadu uzsākusi ar vairāk pozitīviem, nekā negatīviem, pārsteigumiem izaugsmes ziņā.
Darba tirgus ir spēcīgs, izaugsme labāka, nekā tika prognozēts iepriekš. Pozitīvo ziņu krātuvi patērētājiem papildina ziņas, ka naftas cena šonedēļ aizdevusies zem 75 dolāriem par barelu, gāzes cena pietuvojusies 40 eiro par MWH, salīdzinot ar gadu iepriekš globālajā tirgū nu jau zemākas ir gan metālu, gan baļķu, gan kviešu un citu izejvielu cenas. Neskatoties uz samērā strauju izejvielu cenu kritumu, kopējais inflācijas līmenis pazeminās lēnāk nekā gribētos un tas joprojām ir krietni virs centrālo banku nospraustajiem mērķiem.
Tieši tādēļ, neskatoties uz to, ka šur tur finanšu tirgū vērojamas “plaisas vadzī” (Silicon Valley Bank, Signature Bank, Credit Suisse), centrālās bankas visticamāk nedomā mainīt savu kareivīgo nostāju procentu likmju jautājumā.
Pēdējās nedēļas notikumi banku sektorā būtiski ietekmēja tirgus dalībnieku viedokli par procentu likmju nākotni, kā rezultātā 1 gada EURIBOR procentu likme 14. un 16. martā piedzīvoja lielākos vienas dienas kritumus kopš 2001. gada. Otrdien likme pazeminājās par 34,9 bāzes punktiem (bp), trešdien 15,3 bp no zaudētā atguva un tad ceturtdien pazeminājās par 30,3 bp.
Līdz šim vienas dienas krituma rekords bija reģistrēts 2001. gada 18. septembrī -20,9 punkti (kritums pēc centrālo banku reakcijas uz 11. septembra notikumiem). 49,9 bp kritums 1 gada EURIBOR likmei trīs dienu laikā liek domāt, ka tirgus dalībnieki pirms ECB sapulces “izslēdza” ECB solīto 50 bp paaugstinājumu.
Bet vai tirgus dalībnieku viedokļa maiņa attiecībā uz procentu likmju uzvedību ir pamatota? Pēc ECB rīcības izskatās, ka nav, un tuvākajās dienās vismaz daļu pēdējo dienu pazeminājuma procentu likmes zaudēs.
ECB lēmums šoreiz ir tāds kā tika solīts februārī: “Padome nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 50 bāzes punktiem. Tādējādi galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme tiks paaugstināta (attiecīgi līdz 3,50%, 3,75% un 3,00%), sākot ar 2023. gada 22. martu.”
Atbilde uz tirgus dalībnieku bažām par situāciju banku sektorā ir: “Padome cieši monitorē pašreizējo tirgus spriedzi un ir gatava veikt nepieciešamos atbildes pasākumus, lai eurozonā saglabātu cenu stabilitāti un finanšu stabilitāti. Eurozonas banku sektors ir noturīgs, un tā kapitāla un likviditātes stāvoklis ir spēcīgs.”
Eiropas centrālā banka šoreiz publicēja arī jaunākās IKP un inflācijas prognozes. Ņemot vērā svaigākos datus, inflācijas prognozes ir nedaudz pazeminātas, bet IKP prognozes šim gadam paaugstinātas (ECB neprognozē recesiju), bet nākamajiem pāris gadiem nedaudz pazeminātas. Vai gaidāms ieildzis lēnas izaugsmes periods?
ECB vēl neredz procentu likmju virstoni
Pēdējās dienās ir vērojams “mānīgs” procentu likmju līmeņa pazeminājums, jo iepriekš pieminētās “plaisas vadzī”, jeb dažu banku problēmas, ir tās, kuras lika cerēt, ka centrālās bankas mīkstinās savu nostāju un procentu likmju kāpumam varētu būt saredzams gals. Cerības neattaisnojās.
Tirgū gan vēl joprojām ir “astīte” ar kredītu maksājumiem, kuri nav redzējuši pozitīvas procentu likmes. Līdz pozitīva 1 gada EURIBOR pirmajai gada dienai vēl mēnesis jāpagaida. Pagājušajā gadā 1 gada EURIBOR pozitīvā teritorijā pirmo reizi atzīmējās 12. aprīlī, bet kopš 21. aprīļa vairs nav redzēta likmes atgriešanās negatīvā teritorijā.
Tas nozīmē to, ka pirmo pozitīvas likmes rēķinu vēl nav saņēmuši tie kredītu ņēmēji, kuriem līgumā ir pieminēts 1 gada EURIBOR un nākamā procentu likmes maiņa ir nākamajās nedēļās. Viss pārējais kredītu tirgus jau cieš no rekorda tempā un amplitūdā paaugstinātajām eiro procentu likmēm.
Eiropas bankas ir krietni spēcīgākas nekā 2008. gadā. Ir krietni mazinājušies atvasināto instrumentu darījumi, kā arī virkne riskanto darījumu mūsdienās tiek veikti ar naudas nodrošinājumu, kas mazina zaudējumu risku. Tieši tādēļ tirgus, neskatoties uz dažu tirgus dalībnieku kļūdām, ir stiprāks un centrālās bankas cīņā ar inflāciju procentu likmju celšanas jautājumā jūtas komfortablāk, kā rezultātā ECB vadītāja paziņoja, ka vēl neredz, kur būtu procentu likmju virsotne. Tā ir slikta ziņa kredītu procentu maksājumiem.
Satricinājumi ASV finanšu tirgū
16. martā mēs atzīmējam vienu gadu, kopš pie procentu likmju paaugstināšanas ķērās ASV Federālā rezervju sistēma (FRS). Nākamā ASV FRS sapulce ir 21./22. martā.
Lai arī pēdējās nedēļas satricinājumi finanšu tirgū liek domāt, ka tie ir signāls par problēmām, kuras izraisīja centrālo banku rīcība, šīs problēmas ir segmentētas (vairāk kļūdas konkrētu tirgus dalībnieku darījumu termiņu un likviditātes riska pārvaldīšanā nekā sistēmiskas kļūdas) un nav inficējušas ekonomiku.
Skatoties un kontu atlikumiem Latvijas bankās redzam, ka joprojām kontu atlikumi gada griezumā turpina pieaugt. Nedaudz satrauc tas, ka mājsaimniecību kontu atlikumu pieauguma temps bremzējas (kas augošu procentu likmju un augstas inflācijas apstākļos ir loģiskas sekas). Priecē tas, ka uzņēmumu kontu atlikumi joprojām pieaug samērā strauji – ir rezerves. Tā ir laba ziņa Latvijas ekonomikai. Tagad šīs rezerves jāliek lietā.
Centrālo banku pārliecinošā rīcība ir nomierinājusi arī investorus un akciju tirgi kopumā uzvedas samērā labi. Tomēr cenu svārstības kādu laiku var būt lielas, kamēr tirgus nomierināsies pēc iepriekšējās nedēļas nogales notikumiem. Piesardzība vienalga ir jāsaglabā, jo par matemātiku jau rakstīju.
Andris Lāriņš
SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs.
