2021. gada novembrī es rakstīju: "Ja inflācija augstos līmeņos aizkavējas ilgāk nekā gaidīts (un to mēs uzzināsim nākamā gada pirmajā pusē), mēs varam ieraudzīt eiro procentu likmju kāpumu ātrāk, nekā tas tiek prognozēts šobrīd, bet no pirmā Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju paaugstinājuma paies vēl krietns laiks, līdz populārās Euribor 3 un 6 mēnešu procentu likmes pietuvosies nulles līmenim, kas tad tieši varētu sākt ietekmēt eiro aizņēmējus."
Uzzinājām gan 2022. gada pirmajā pusē. Diemžēl inflācija ne tikai aizkavējās augstos līmeņos ilgāk nekā gaidīts, tā sasniedza jaunus rekordus uz kuru fona mēs droši vien šodien gribētu piedzīvot 2021. gada “augsto” līmeņu drīzu atgriešanos. Populārās 3 un 6 mēnešu Euribor likmes ne tikai ātri pietuvojās nulles līmenim, bet aizšāva krietni pozitīvā teritorijā (krietni pozitīvā gan ir relatīvs apzīmējums), daudziem kredītņēmējiem dubultojot procentu maksājumus.
Kas notika? Karš Ukrainā – notikums, kuru vēl 2022. gada janvārī prognozēja, iespējams, tikai sazvērestības teoriju piekritēji, vai izspēlēja militāristi slepenos bunkuros “worst case” zemas varbūtības scenārijos. Sajūtas par kara ietekmi uz finanšu tirgu aprakstīju 2022. gada pirmā ceturkšņa apskatā "兀ilnīgs 兀...". No turienes arī simbola 兀 izmantošana pagājušā gada vērtējumā. Karš Ukrainā, tā ietekme uz izejvielu cenām un attiecīgi uz inflāciju, nežēlīgi iznīcināja visus iepriekš 2022. gadam uzzīmētos plānus. Tas lika centrālajām bankām rīkoties agresīvāk, nekā to no viņām sākotnēji varēja gaidīt.
Piedāvāju savu ieskatu par to, kas notika 2022. gadā, un ko varētu sagaidīt 2023. gadā.
Centrālās bankas
Centrālo banku galvenais uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti. Par inflācijas vidējā termiņa mērķi ir izvēlēta 2% atzīme. Ja ASV tas ir vienas ekonomikas viens mērķis, tad eirozonā tas kopš 2023. gada 1. janvāra ir 20 dažādu valstu (eirozonai šogad pievienojās Horvātija) ekonomiku mērķis, tādēļ ECB cīnās par vidējā rādītāja turēšanos pie 2%. Vidējais rādītājs 2022. gada beigās ir 10% atzīmes tuvumā (decembra dati vēl jāpagaida)!
Eirozonas valstu gada inflācijas dati
Inflāciju apskatīšu vēlāk šajā rakstā, taču šobrīd paraudzīšos uz centrālo banku rīcību. Procentu likmju kāpums brieda jau 2021. gadā. Viena no pirmajām centrālajām bankām, kura nostājās uz likmju celšanas takas, bija Norvēģijas centrālā banka ar 25 bāzes punktu paaugstinājumu 2021. gada oktobrī. Norvēģiem 2021. gada decembrī sekoja Anglijas CB ar 15 bāzes punktu paaugstinājumu. Visu uzmanība bija pievērsta ASV un eirozonai.
Pirmā izkustējās ASV Federālo Rezervju Sistēma (FED) ar 25 punktu paaugstinājumu martā, bet ECB sekoja tikai jūlijā uzreiz ar 50 bāzes punktu paaugstinājumu. Drīz vien mēs no dziļi negatīvām procentu likmēm pagājušajā gadā šobrīd esam nonākuši centrālo banku procentu likmju līmeņos, kas pēdējo reizi redzēti 2008. gadā. Japānas centrālā banka ir palikusi vienīgā, kura nav ķērusies pie procentu likmju aiztikšanas (gada inflācija novembrī +3.8%), bet arī tur decembra beigās varēja just pārmaiņu vēsmu tuvošanos.
Centrālo banku bāzes procentu likmju izmaiņas kopš 2021. gada jūlija
Centrālo banku procentu likmju kāpums nav apstājies. Atgādināšu, ko decembra ECB sapulcē sacīja tās vadītāja Kristīna Lagarda, komentējot likmju izmaiņas par 50 bāzes punktiem (amplitūdas samazinājums no 75 punktiem): “Ja kādam šķiet, ka šis ir ECB pagrieziena punkts, tad jūs maldāties. Mēs nemainām virzienu un nešaubāmies. Mēs demonstrējam apņēmību un noturību turpināt ceļu, kurā mums, ja jāsalīdzina ar FED, ir jānosedz plašāks lauks. Mums priekšā ir ilgāks ceļš, tāpēc savā monetārās politikas ziņojumā esam iekļāvuši vēstījumus, kas atspoguļo šo faktu. Tas nav pagrieziena punkts. Mēs nepiebremzējam. Mēs rēķināmies ar ilgu spēli.” Katra paša pārziņā ir tas, kā interpretēt šos brīdinājumus.
Ko saka vēsture? Augstākā ASV dolāra bāzes procentu likme bijusi 19% (1981. gadā), kas bija kā sekas pārāk ātrai likmju pazemināšanai pēc 16.5% likmes sasniegšanas 1980. gadā. FED pārāk ātri noreaģēja uz izmaiņām inflācijas datos un likmes no 16.5%, 1980. gada aprīlī, pazemināja līdz 11% tā paša gada augustā, un tad atkal bija spiesta strauji celt likmes. Tieši no šāda scenārija (pāragra bremžu pedāļa atlaišana ar tam sekojošu vēl straujāku likmju celšanu) šoreiz centrālā banka vēlas izvairīties un tādēļ ir apņēmusies tendenci nemainīt, kamēr nav pārliecinošas un noturīgas izmaiņas inflācijas datu tendencēs.
Eiro bāzes procentu likmes rekords ir 4.75% (pēdējo reizi tik augstu likme bija 2001. gada maijā), uz kā fona šobrīd redzamie 2.50% nav nekas ārkārtējs. Patiesībā procentu likmes šobrīd ir tuvu tiem līmeņiem, kuros tām eirozonā būtu jāatrodas, ja ECB būtu sekmīgi panākusi inflācijas balansēšanu pie 2% atzīmes. Situāciju "dramatisku" pagājušajā gadā padarīja pirms tam neadekvāti ilgā procentu likmju kavēšanās neadekvāti zemos līmeņos (zem nulles atzīmes), kas "iemidzināja" kredītu tirgus uzmanību. Aptuveni 7 gadus Euribor cipari procentu maksājumus par kredītiem lielākai daļai kredītu ņēmēju neietekmēja, jo Euribor vietā negatīvo procentu likmju gadījumā tika izmantota nulle. Un, diemžēl, šāda tendence tika plānota gadiem uz priekšu. To piedāvāja arī virkne kredītu kalkulatoru (kuros par piemēru maksājumu aprēķinos tiek likta svaigākā aktuālā pieejamā procentu likme, jo nav iespējams paredzēt procentu likmju izmaiņas nākotnē).
Tagad, pēc ļoti straujā Euribor kāpuma, uz atrunām līdzās kredītu kalkulatoriem par iespējamu procentu likmes maiņu ir pavisam savādāks skats. Man šķiet, ka, plānojot procentu maksājumus ilgtermiņa darījumiem (ja runa ir par vairākiem gadiem uz priekšu), labākajā gadījumā var cerēt (bet nevajadzētu) uz Euribor 0%. Pamata scenārijam Euribor jābūt aptuveni 2% rajonā (drīzāk gan ar plusa zīmi), bet no procentu maksāšanas viedokļa sliktākajam scenārijam vēsture liek ņemt vērā 5% rajonu (cerams, ka līdz tam nenonāksim). Un te ir runa tikai par Euribor daļu procentu maksājumos – vēl jau nāk klāt arī pievienotie cipari (skatīt savos līgumos, bet hipotekārajos kredītos Latvijā pēc 2021. gada datiem vidēji aptuveni +2.5 līdz +2.7%).
Skats uz ASV un eiro bāzes procentu likmju 50 gadu vēsturi (eiro ieviesa 1999. gadā)
Šoreiz visus (arī finanšu tirgus darbiniekus ar vairāku desmitgadu pieredzi) pārsteidza ātrums, ar kādu procentu likmes tika celtas. Ja neņem vērā "trako" 1970. un 1980. gadu miju ASV, tad šis ir procentu likmju celšanas periods ar rekorda ātrumu. ASV 425 bāzes punkti 9 mēnešos, eirozonā 250 bāzes punkti 5 mēnešos. Vizuāli zemāk salīdzinājums ar citiem likmju celšanas periodiem ASV un eiro zonā.
ASV FED un ECB procentu likmju celšanas ātrums
Protams, tāds likmju celšanas ātrums tika sasniegts ar liela apjoma soļiem. ASV FED ir pieredze ar lieliem paaugstinājumiem. Pāris grafikus augstāk paskatieties, kā lēkāja zaļā līnija no 1977. līdz 1987. gadam. Likmju paaugstināšanas rekords tika sasniegts 1981. gada maijā, kad vienā centrālās bankas sapulcē ASV dolāra bāzes procentu likme tika paaugstināta par 350 bāzes punktiem (bp). Ir bijuši arī pāris 300 bp paaugstinājumi (abi 1980. gadā). 1973. gadā ASV FED trīs reizes likmes paaugstināja par 75 bp un šogad šis sasniegums tika pārsists ar četriem 75 bp paaugstinājumiem pēc kārtas. Gads gan noslēdzās ar tempa samazinājumu uz 50 bp paaugstinājumu decembrī (šī gada paaugstinājumu apjomi bildē zemāk).
ECB, savukārt, līdz šim bija pieredze ar 50 bp paaugstinājumiem 1999. un 2000. gadā. Līdz ar to šogad ir sasniegts jauns rekords, divi 75 bp paaugstinājumi pēc kārtas (septembrī un oktobrī). Arī ECB decembrī tempu pazemināja, bet es jau iepriekš nocitēju ECB vadītājas brīdinājumu par to, ka nav iemesla priecāties par likmju kāpuma potenciālajām beigām.
ASV FED, ECB un Anglijas CB likmju paaugstinājumu amplitūda 2022. gadā
Notikušas arī burtu izmaiņas centrālo banku kapitāla tirgus darījumos. QE mainās uz QT, jeb centrālās bankas ir pārgājušas no Quantitative Easing (tirgus atbalsts) uz Quantitative Tightening (tirgus bremzēšanas) režīmu. Tas sola grūtākus laikus obligāciju tirgum, kuru jau tā plosa straujais procentu likmju kāpums. Pastāv risks, ka naudu 2023. gadā aizņemties būs ne tikai dārgāk, bet arī grūtāk, jo no obligāciju tirgus dodas prom "pēdējais pircējs rindā". Ja iepriekš, pērkot obligācijas, kuras atbilst centrālo banku QE kritērijiem, varēja cerēt tās pārdot centrālajai bankai, tad šobrīd šādas iespējas samazinās, kas, visticamāk, samazinās arī pieprasījumu pēc jaunām obligācijām (viss gan ir atkarīgs no reitinga, procentu likmes un tirgū pieejamās "brīvās" naudas). Centrālo banku aktīvu izmaiņu grafikos līnijas tieksies x ass virzienā.
ASV, eirozonas un Japānas centrālo banku aktīvi
ASV FED pagājušajā gadā pirmā uzsāka QT, un no aprīļa līdz gada beigām tās aktīvi samazinājās par vairāk nekā 400 miljardiem dolāru. Tas ir milzīgs cipars, kura nozīmi nedaudz slāpē tas, ka līdz 2022. gada aprīlim centrālā banka savus aktīvus bija "uzaudzējusi" līdz gandrīz 9 triljoniem dolāru. Aktīvu mazināšanās process notiek, bet jāuzmanās no tā, kādas sekas būs tirgū, jo iepriekšējo QT programmu 2019. gadā pārtrauca ne jau Covid-19 izraisītās problēmas (līdz tām vēl bija jāgaida kādi 4 mēneši). ASV FED ekonomikas datu pasliktināšanās un tirgus likviditātes problēmu dēļ bija spiesta atgriezties pie QE jau 2019. gada septembrī.
ASV FED aktīvi
Uzmanīgi būs jāseko līdzi arī QT ietekmei uz eirozonas tirgu, jo likmju celšana kopā ar QT, visticamāk, turpinās uzturēt spriedzi obligāciju tirgū. Virknei valdību jāpārfinansē ievērojamas summas tirgū ar krietni augstākām procentu likmēm un mazāku investoru apetīti.
Procentu likmes tirgū
Centrālo banku procentu likmes un mājieni par šo likmju nākotni ir atskaites punkts uz kuru skatās visi. Centrālās bankas noteiktās procentu likmes ir vienas dienas procentu likmes, bet tirgū darījumus slēdz ar termiņu no vienas dienas, līdz vairākām desmitgadēm. Lai nofiksētu procentu izmaksas darījumiem uz vairākiem mēnešiem, vai gadiem, vajag “uzminēt”, ko šajā periodā izdarīs centrālās bankas. Līdz ar to tirgū procentu likmes reizēm skrien pa priekšu centrālās bankas rīcībai un reizēm atpaliek.
2021. gada pavasarī es mēģināju modelēt to, par cik potenciāli varētu pieaugt procentu maksājumi par hipotekārajiem kredītiem 2023. gadā. Maksimālo 3 mēnešu Euribor likmi ierēķināju pie 1.5% (ko tajā brīdī tirgus cenoja gadu uz priekšu). Cik ļoti šie aprēķini izrādījās nepareizi! 3 mēnešu Euribor likme jau 2022. gadu noslēdza pie 2.13% atzīmes.
Tagad atjaunoju Excel failu ar šī brīža nākotnes cenām (aptuveni). Joprojām tas jums pieejams ielādēšanai savās ierīcēs. Var pamodelēt procentu maksājumus dažādiem scenārijiem, bet dzīvē viss būs savādāk – plānojiet rezervi.
Zemāk grafikā der paskatīties uz zilās līnijas (1 mēneša Euribor) un sarkanās līnijas (ECB depozīta procentu likme) attiecībām, lai saprastu, kā tirgus cenšas cenot viena mēneša procentu likmi mēģinot pie reizes ielikt cenā nākamā mēneša ECB iespējamo rīcību. Savukārt, starpība starp 1 mēneša un 1 gada Euribor likmēm parasti norāda uz to, cik strauju likmju kāpumu turpmākā gada laikā tirgus sagaida.
2022. gada sākumā netika prognozēts likmju kāpums, par ko liecina viena gada Euribor likmes atrašanās pie –0.50% atzīmes, bet pēc kara sākuma Ukrainā, marta beigās, aprīļa sākumā, tirgus sāka likt cenās likmju kāpumu un pirmais straujais garāko termiņu likmju palēciens bija jūnijā, kad ECB samērā negaidīti izšķīrās par 50 bp likmju paaugstinājumu (jo mājieni sākotnēji bija par potenciālu 25 bp paaugstinājumu).
Euribor un ECB depozītu procentu likmju izmaiņas 2022. gadā
Manā kredīta procentu likmju izmaksu prognožu kalkulatorā nākamajam gadam es izmantoju eiro FRA (forward rate agreement) likmes. Tas nav labs orientieris, bet ļauj noprast virzienu, kurā pēc šodienas tirgus viedokļa būtu jādodas procentu likmēm. Viedoklis pēdējā gada laikā bijis ļoti mainīgs un visu laiku nepareizs – ne par virzienu, bet par amplitūdu. Tā, protams, nav prognoze, bet cenas, kādas tirgū var dabūt nākotnes darījumiem. Jebkurš nākotnē veicamais procentu likmju maksājums par hipotekāro kredītu, līzingu vai citu kredītu arī ir nākotnes darījums un līdz ar to ir jāskatās, ko tirgus gaida, lai vismaz saprastu noskaņojumu.
Tūlīt paskaidrošu, kāpēc šis forward, futures, swap un citu instrumentu cenas ir vājš orientieris sagaidāmajiem procentu maksājumiem. Jāskatās bilde zemāk ar 3 krāsainām līnijām.
Zaļā līnija grafikā ir 2022. gada 3. janvāra cenas 3 mēnešu eiro procentu likmju darījumiem gadu uz priekšu. Cena, kuru tirgus piedāvāja darījumam pēc 6 mēnešiem bija –0.47%. Pagāja 6 mēneši un 1. jūlijā 3 mēnešu procentu likme tirgū bija –0.176%. Likmes uzkāpa straujāk, starpība aptuveni 29 bāzes punkti. Cena, kuru tirgus 3. janvārī piedāvāja darījumam pēc 12 mēnešiem bija –0.28%. Pagāja 12 mēneši un 3 mēnešu procentu likme ir virs 2.13%, starpība 241 bāzes punkts. Jo tālāk nākotnē skatāmies, jo novirze reālajā tirgū lielāka. Tie, kuri iegādājās nākotnes likmes vinnēja (jeb ietaupīja naudu ar mazākiem procentu maksājumiem).
Tagad zilā līnija. Tās ir 2022. gada 1. jūlija cenas 3 mēnešu eiro procentu likmju darījumiem gadu uz priekšu. Cena, kuru tirgus piedāvāja darījumam pēc 6 mēnešiem, bija 1.044%. Pagāja 6 mēneši un 2023. gada 1. janvārī 3 mēnešu procentu likme tirgū bija 2.132% – likmes atkal uzkāpa straujāk, starpība aptuveni 109 bāzes punkti. Zilā līnija rāda, ka cena 2023. gada 1. jūlijam bija 1.519%, kas jau ir zemāka nekā 2023. gada 1. janvāra aktuālā 3 mēnešu Euribor procentu likme (2.132%). Tie, kuri iegādājās nākotnes likmes atkal vinnēja (jeb ietaupīja naudu ar mazākiem procentu maksājumiem).
Sarkanā līnija (parasti aktuālā līkne – šoreiz atjaunota 1. janvārī, kas patiesībā ir 2022. gada pēdējās decembra darba dienas cipari) ir tā, kuru es 1. janvārī izmantoju jau iepriekš pieminētā Excel faila sagaidāmo procentu likmju maksājumu kalkulācijās un jau tagad ir skaidrs, ka, visticamāk, dzīvē viss būs savādāk. Šobrīd ir grūti pateikt, vai 3 mēnešu likme šogad sasniegs 4% (ja inflācija neatslābs un ECB turpinās agresīvu cīņu ar to), vai arī likme neaizvilks līdz 3% (ja inflācija strauji samazināsies, būs dziļāka recesija un ECB būs spiesta atbalstīt tirgu). Lai nu kā, sarkanā līnija ir bāzes scenārijs brīdī, kad tiek veiktas kalkulācijas, jo 5 minūtes pirms aprēķiniem un 5 minūtes pēc kalkulāciju veikšanas sarkanā līnija jau gāja vai ies pa citu trajektoriju.
Valdību parādi ir Damokla zobens virs valdību galvām, jo īpaši virs to valstu valdību galvām, kuru parāds ir krietni virs ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes vēlamajiem līmeņiem. Augstā inflācija, protams, ļauj deldēt parādus, bet ne visām eirozonas valstīm tā ir vienlīdz augsta. Savukārt, sagaidāmā recesija radīs pretējo efektu negatīvi ietekmējot parāds/IKP aprēķinus. Ja vēl 2022. gada decembrī gandrīz visas eirozonas valdības varēja izlaist īstermiņa obligācijas (jeb aizņemties naudu no investoriem) ar negatīvu procentu likmi, tad šobrīd pasaulē ar negatīvu procentu likmi īstermiņā izceļas tikai Japāna un arī tur jau noskaņojums mainās.
Eirozonas valdību obligāciju indikatīvais ienesīgums (cik maksā valdības par aizņemšanos)
Skaidrs, ka parādi netiek atmaksāti, tie tiek pārfinansēti un arī pārfinansēts tiek ne viss parāds vienā gadā. Parāda izlīdzināšana vairākus gadus uz priekšu ir svarīga, lai procentu likmju kāpuma brīžos nesanāktu nofiksēt ļoti augstus procentu maksājumus par visu parādu. Bet vienalga, virknei valdību katru gadu ir jāaizņemas vairāki desmiti miljardi eiro, kas, ar šādiem procentu likmju līmeņiem pēdējā gada laikā vien, parāda apkalpošanas izmaksas ir sadārdzinājušas par vairākiem miljardiem eiro gadā.
Piemēram, Itālijai 2023. gadā ir jādzēš/jāpārfinansē obligācijas 363.4 miljardu eiro vērtībā. 10 gadu procentu likme Itālijas obligācijām 2022. gada janvāra sākumā bija aptuveni 1.2%, šobrīd aptuveni 4.6%. Starpība ir 340 bāzes punkti un 340 bp procentu maksājumos par 363.4 miljardu parādu ir sadārdzinājums par aptuveni 12.5 miljardiem eiro gadā. Šie 12.5 miljardi eiro gadā, salīdzinot ar procentu likmēm gadu iepriekš, ir parāda apkalpošanas sadārdzinājums, kuru nevar investēt ekonomikas izaugsmē, bet ir "jāatliek" potenciālajiem procentu maksājumiem.
Toties šādas likmes beidzot ir prieks investoriem. Beidzot, pēc garajiem negatīvo procentu likmju gadiem, ir iespēja investēt drošās obligācijās saņemot jau puslīdz labas procentu likmes. 2022. gada nogale bija obligāciju pircēju atmošanās laiks.
Zemāk tabula ar obligāciju procentu likmēm ārpus eirozonas, bet brīdinu, ka dzīvojot eirozonā un investējot šajās obligācijās jārēķinās ar valūtu cenu risku, kurš var gan papildināt ienesīgumu, gan arī to ar uzviju apēst.
Aizņemšanās izmaksas valdībām ārpus eirozonas
Investoriem labas, bet aizņēmējiem sliktas ziņas arī uzņēmumu segmentā. Procentu maksājumi par kredītiem eirozonā uzlēca ļoti strauji ne tikai skatoties uz Euribor procentu likmēm, bet arī skatoties uz uzņēmumu obligāciju procentu likmēm. Šobrīd atkal savu svarīgo lomu spēlē kredītreitings. Ja negatīvo likmju periodā starpība starp "laba" un "slikta" reitinga vērtspapīriem bija neliela, tad tagad zema reitinga vērtspapīriem procentu likmes ir kāpušas gandrīz ar dubultu jaudu, jo kāpj uz augšu aktuālās procentu likmes tirgū un kāpj investoru pieprasītā riska prēmija. To, kā pēdējo pāris gadu laikā mainījās riska cena pret tirgu (jeb Vācijas obligācijām), un, kā mainījās starpība starp AAA un BBB reitinga korporatīvajā obligācijām, var redzēt vidējā un labās malas grafikos. Nākamie mēneši arī šeit sola turpmāku procentu likmju kāpumu (kamēr vien ECB nemainīs savu toni).
Naudas cena uzņēmumiem eirozonā (AAA un BBB reitinga eiro zonas uzņēmumu vidējās obligāciju procentu likmes)
Akciju tirgi
Droši vien nav labāka raksturojuma akciju tirgum, kā ne reizi vien izmantotais joks, ka akciju tirgus 2022. gadā bija spēle “Gribi būt miljonārs?” priekš miljardieriem. Lūk ko publicēja CNBC: "America’s richest lost $660 billion collectively in 2022".
Akciju indeksu uzvedība 2022. gadā (izmaiņas procentos kopš 2022. gada sākuma)
2022. gadā plusos izvilka vien FTSE 100 indekss (+0.9%). Visi pārējie indeksi ierindojās skalā no –2% (Viļņa) līdz –33% (Nasdaq). Dažas nākamās bildes būs saistītas ar S&P500 indeksa vēsturi. S&P500 kā pasaules lielākā kapitāla tirgus, ASV, pārstāvis ir gana labs, lai to izmantotu kā investoru noskaņojuma mērauklu, lai kur investors arī nedzīvotu.
Neskatoties uz to, ka vēsturiski decembris S&P500 indeksam vidēji bijis plusos, 2022. gada decembris lika vilties (–5.9%). Tomēr pēdējais ceturksnis (+7.1%) izvilka plusos arī otro pusgadu (+1.4%). Tas gan neizglāba katastrofāli slikto gadu.
S&P500 indeksa procentuālās izmaiņas mēnesī
Apkopoju indeksa mēneša rezultātus kopš 2000. gada. 2022. gada decembris bija vājākais decembris kopš 2018. gada un pēdējo 22 gadu laikā šis ir bijis trešais sliktākais decembris. 2023. gada janvāris arī it kā nesola neko labu, jo pēdējie trīs janvāri bijuši mīnusos un ekonomikas noskaņojums fonā vairāk sliecas uz mīnusiem arī janvārī šogad. Bet varbūt tirgū ieslēgsies kopš 2008. gada novērotais ritms – pēc katriem trim mīnusu janvāriem sekojuši trīs plusu janvāri... Jokus pie malas, tā tirgus nestrādā. Zemāk bildē ar sarkanu iezīmēti negatīvie mēneši.
S&P500 indeksa izmaiņas pa mēnešiem kopš 2000. gada
Investoriem 2022. bija smags gads. Patiesībā pēdējo 90 gadu laikā ir bijuši tikai 5 sliktāki gadi par pagājušo. 2022. gads S&P500 indeksam bija sliktākais kopš 2008. gada. Bet, no otras puses, šis ir bijis labāks gads nekā pāris iepriekšējie (izņemot pandēmijas "bedri" 2020. gada martā), lai uzsāktu investēt. Kurš gan grib pirkt akcijas par rekorda cenām? Nākamajā nodaļā var redzēt ar kādām "atlaidēm" var iegādāties virkni uzņēmumu akciju. Un pirkt akcijas ir ātrākais veids kā kļūt par labi strādājoša un nostabilizēta uzņēmuma īpašnieku bez īpašas piepūles (tie, kuri ir izveidojuši savus uzņēmumus, zina, ko prasa nonākšana pie stabili strādājoša uzņēma). Zemāk bildē ar sarkanu iezīmēti gadi, kad indekss kritis vairāk par 19.4%.
S&P500 indeksa procentuālās izmaiņas pa gadiem kopš 1931. gada
Lai nedaudz reabilitētu koncentrēšanos uz S&P500 indeksu, zemāk vienā bildē saliku kopā S&P500 un Nasdaq100 procentuālās izmaiņas pēdējos 40 gados. Tikai pāris reizes 40 gadu laikā abi indeksi nav atradušies nulles atzīmes vienā pusē, un arī tad atšķirība nav milzīga. Vienīgi Nasdaq100 indekss parasti izceļas ar lielāku svārstību amplitūdu. Vēl viens vizuāls secinājums, skatoties uz negatīvajiem gadiem, ir tas, ka tikai vienu reizi pēdējo 40 gadu laikā pēc negatīva gada nav sekojis pozitīvs gads un tas bija pēc interneta burbuļa plīsuma, kad piedzīvojām trīs negatīvus gadus pēc kārtas.
Gada izmaiņu salīdzinājums S&P500 un Nasdaq100 indeksiem
Cik tad ilgi S&P500 vēl var krist? Vēl var. Bet neviens nepateiks precīzi, cik ilgi un zemu. Pēdējo 50 gadu laikā mēs šobrīd piedzīvojam septīto reizi, kad S&P500 indeksa vērtība pēc pēdējā rekorda (pēdējais rekords bija 2022. gada 4. janvārī 4818.62 punkti) ir atkāpusies par vairāk nekā 20%. Visas 7 reizes kā līnijas ir redzamas bildē zemāk. Šonedēļ atzīmēsim gadu, kopš indeksa vērtība samazinās. Ja neņem vērā to, ka Lielās depresijas laikā S&P500 indekss no 31.86 punktiem samazinās par 86% līdz 4.4 punktiem 679 darba dienu laikā, tad ilgākais indeksa kritums pēdējo 50 gadu laikā ilga divus ar pusi gadus laika posmā no 2000. gada marta līdz 2002. gada oktobrim. Šobrīd tirgū nav burbuļa plīsums, bet ir nepatīkama kombinācija, kurā ietilpts karš Ukrainā, rekorda augsta inflācija, augošas procentu likmes, centrālo banku aktīvu mazināšana (naudas ņemšanā ārā no tirgus) un sagaidāmā ekonomikas recesija, kas atstās negatīvu ietekmi uz vērtspapīru tirgu. Cik ilgi?
S&P500 indeksu 7 lielākie kritumi pēdējos 50 gados (kritums darba dienās)
Izejvielas
Krievija ieņem nozīmīgu lomu izejvielu tirgū, īpaši Eiropā, tādēļ karš Ukrainā ļoti spēcīgi ietekmēja gan cenas, gan arī pēc tam inflācijas datus. Bet pasaulē lielākais izejvielu tirgus dalībnieks ir Ķīna (novecojis 2018. gada materiāls: China’s Staggering Demand for Commodities). Tādēļ papildus karam uzmanīgi jāseko līdzi, kas notiek ar Ķīnas ekonomiku. Bet arī Ķīna mainās (China's commodities demand growth to slow; energy transition to uphold prices). Zemāk bilde ar 4 izejvielām un to cenu izmaiņām pēdējo 5 gadu laikā (katra līnija ir viens gads). Šādā veidā var labi redzēt kādu ietekmi izejvielu cenas atstāj uz gada inflāciju. Procenti bildē ir cenas izmaiņas 2022. gada pēdējā decembra dienā pret 2021. gada pēdējās decembra darba dienas cenām.
Izejvielu sezonas grafiki
Pāris metālu (tērauds un alumīnijs) pēdējo 5 gadu cenu izmaiņu grafiki zemāk. Cena ir izteikta Ķīnas juaņās par tonnu.
Tērauda un alumīnija pēdējo 5 gadu cenu izmaiņas
Iepriekšējie grafiki ir cenu grafiki, bet, lai precīzāk novērtētu izejvielu cenu ietekmi uz inflāciju, es sarēķināju procentuālās cenu izmaiņas gada laikā (starpība starp katras darba dienas cenu un cenu pirms gada izteikta procentuālās izmaiņās). Turpmākie grafiki rāda, kā izejvielu cena ir mainījusies gada laikā. Ja iekrāsotais laukus ir virs nulles, tas spiež inflāciju augšup, bet, ja iekrāsotais laukums ir zem nulles atzīmes, tam jāspiež cenu līmenis uz leju.
Baļķiem spēcīga inflācija globālajā tirgū bija 2021. gadā. Spriežot pēc baļķu cenām Čikāgā, tā sasniedza par 400%. Tomēr 2022. gada beigās cena jau atradās vairāk nekā 60% zem 2021. gada beigu cenas. Tātad šobrīd kokmateriālu cenas jau darbojas deflācijas virzienā.
Baļķu cena Čikāgā - cenas izmaiņa procentos gada laikā attiecīgajā datumā
Joprojām nav pozitīvu ziņu no degvielas frontes. Naftas cena ir atkāpusies no pagājušā gada pavasara augstajiem līmeņiem (martā atzīmēšanās virs 139 dolāriem par barelu), bet tā joprojām ir augstāka nekā 2021. gada nogalē. 2022. gadu nafta noslēdza zem 87 dolāriem par barelu. Zemāk ikdienā biežāk izmantojamās dīzeļdegvielas cenas izmaiņas. Degviela joprojām "baro" inflāciju, jo cena ir vairāk nekā 40% augstāka nekā pirms gada.
Dīzeļdegviela finanšu tirgū - cenas izmaiņa procentos gada laikā attiecīgajā datumā
Visspēcīgākais inflācijas barotājs, ja skatās uz cenas procentuālajām izmaiņām un ietekmi ekonomikā, ir gāze. Tomēr arī šeit jau ir gaisma tuneļa galā. Nedrīkst aizmirst par karu Ukrainā, kas situāciju gāzes tirgū var atkal eskalēt, bet gāzes cena šobrīd jau ir nedaudz zem tiem cenu līmeņiem, kuri bija redzami pirms gada. Jācer uz siltu pavasari.
Gāze TTF biržā - cenas izmaiņa procentos gada laikā attiecīgajā datumā
Pārtikas tirgū arī ir spēcīga inflācija, bet pēdējo mēnešu tendences ir pozitīvas. Joprojām ir cenu pieaugums, bet pieauguma līmenis mazinās.
Kvieši biržā - cenas izmaiņa procentos gada laikā attiecīgajā datumā
Pēc cenu lēciena 2021. gadā, 2022. gada otrā puse tērauda tirgū jau bija ar būtisku cenu samazinājumu gada griezumā. Šobrīd metāli (svarīgi auto rūpniecībā un būvniecībā) jau baro deflācijas tendenci.
Tērauds Ķīnā - cenas izmaiņa procentos gada laikā attiecīgajā datumā
Diezgan līdzīgi ir ar alumīniju. Šobrīd izskatās, ka lielais cenu kāpums jau ir aiz muguras un gada griezumā jau ir vērojams cenu kritums.
Alumīnijs Ķīnā - cenas izmaiņa procentos gada laikā attiecīgajā datumā
Runājot par izejvielām, nedrīkst aizmirst par ASV dolāru, jo biržās izejvielu cenas parasti tiek noteiktas dolāros. 2022. gadā eiro vērtība pret dolāru kopš gada sākuma septembrī bija zaudējusi aptuveni 15%. Šie procenti bija jāliek klāt to izejvielu cenu kāpumam, kurām cenas tiek noteiktas dolāros un tas bija papildu faktors inflācijas kāpumam eirozonā. Uz gada beigām gan situācija uzlabojās un gadu eiro cena noslēdza 6% zem 2022. gada janvāra cenu līmeņiem. Zemāk bilde ar eiro vērtības izmaiņām 2022. gadā pret vairākām valūtām. Līnija zem nulles ir labi Latvijas eksportam, bet līnija virs nulles slikti eksportam (attiecīgi importam pretēji).
Eiro vērtības izmaiņas 2022. gadā procentos kopš gada sākuma
Inflācija
Pēdējie pāris gadi ir pierādījuši, ka patiešām nav jēgas izteikt precīzas prognozes (kurš paredzēja Covid-19, Evergreen kuģa iestrēgšanu Suecas kanālā vai karu Ukrainā?). Iespējams, prognozēs vairāk jāpaļaujas uz binārās meklēšanas algoritmu piemērošanu strauji mainīgās datu krātuvēs, jeb, kā saka ECB vadība: "Padomes turpmākie lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm arī turpmāk tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros."
Zemāk bildēs ir skaidri redzams, cik nepateicīgs darbs ir prognozēšana. Grafikos ir ECB aprēķinātās eirozonas IKP un inflācijas prognozes. Skaidri redzama prognožu korekcijas amplitūda, un starpība starp prognožu aprēķiniem ir 3 mēneši. Iepriekš apskatītie izejvielu cenu grafiki ļauj cerēt uz inflācijas līmeņu pazemināšanos. Lai inflācijas prognožu bilde būtu pilnīga, komplektā būtu jāņem vēl algu izmaiņu dati, patēriņa dati un patērētāju noskaņojuma dati. Bet noskaņojums ir par labu inflācijas līmeņa krišanai. Tikai nevajag aizmirst, ka zema inflācija nozīmē to, ka cenas no šobrīd redzamajiem līmeņiem vidēji turpinās augt, tikai ar "mazāku ātrumu". Deflācija (jeb cenu samazināšanās) netiek gaidīta. Tas gan neizslēdz cenu kritumu atsevišķām lietām, kā redzējām izejvielu cenu izmaiņu grafikos.
ECB eirozonas IKP un inflācijas prognozes
Decembrī Latvijas Banka rīkoja ekspertu sarunu: Inflācija toreiz un tagad. Pasākumā apskatīja pašreizējo inflāciju no vairāku to ietekmējošo faktoru viedokļa – enerģijas cenu kāpuma, pārtikas cenām, situācijas darba tirgū, kā arī no fiskālās un monetārās politikas puses. Video zemāk.
ECB cīnās par inflāciju 2% līmenī un, skatoties uz samērā īso eirozonas vēsturi, mēs redzam, ka puslīdz normāla situācija eirozonā bija laika posmā no 2003. līdz 2006. gadam (zaļais periods zemāk grafikā). Gan inflācija, gan procentu likmes bija "normālā" līmenī. Šis grafiks arī parāda, ka vismaz pāris reizes eiro procentu likmes eirozonā padzīvojās virs 5%.
Eirozonas gada inflācija un Euribor 3M un 1Y procentu likmes kopš eiro ieviešanas
Parasti augstas inflācijas periodos runā par iespējām pasargāt naudu no vērtības zaudēšanas un par vienu no "drošām ostām" tiek dēvēts zelts. Ja vēsturiski zelta vērtības kāpšana nereti ir apsteigusi inflāciju, tad, diemžēl, šajā augstas inflācijas periodā zelts nav glābējs.
Zelta cena ASV dolāros par Trojas unci kopš 2010. gada
Andris Lāriņš
SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs
Šim rakstam ir informatīvs raksturs. Tas satur vispārīgu informāciju par ekonomiku, finanšu produktiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai blakuspakalpojumiem. Lai gan informācija ir balstīta uz avotiem, kuri tiek uzskatīti par ticamiem, SEB banka neuzņemas atbildību par neprecizitātēm vai kļūdām, vai jebkādiem zaudējumiem, kas radušies no paļaušanās uz šo informāciju. Valūtas maiņas kursi, procentu likmes un izejvielu cenas var palielināties vai samazināties un vēsturiskie rādītāji nav drošs līdzeklis nākotnes rādītāju prognozēšanai un negarantē līdzvērtīgu rezultātu.
