Switch to mobile version. Augšup

Bizness - 07.10.2020
ilgtspēja | darbs | prasmes | izglītība

Kā strādāsim 2025. gadā: kas jāapgūst veiksmīgam darbiniekam

Kā strādāsim 2025. gadā: kas jāapgūst veiksmīgam darbiniekam Foto: Dina Spencer, Unsplash

Kādas prasmes ikvienam jāapgūst, lai nākotnē varētu veiksmīgi iejusties uzņēmuma kolektīvā arī digitālā formātā? Kā iemācīties atrast līdzsvaru starp darba pienākumiem un privāto dzīvi? Vai darba devējam ir jāpalīdz to darīt? Uz šiem jautājumiem atbildes meklē diskusijas “Ilgtspējīgas sabiedrības nākotne: kā strādāsim 2025. gadā?” dalībnieki.

Nezaudēt produktivitāti

Digitālais nomads Anete Ilmete, kura savu tiešsaistes biznesu var attīstīt no jebkura pasaules nostūra, prognozē, ka nākotnes lielākā pārmaiņa un izaicinājums būs māksla būt produktīvam un pārvaldīt pašam sevi.

“Arī es savā ikdienā arvien biežāk pieķeru sevi, ka gribu strādāt attālināti un būt produktīva, bet manas smadzenes izspēlē jokus, mēģinot mani pasargāt no pārāk lielas strādāšanas, jo neviens jau uz pirkstiem neskatās,” stāsta A. Ilmete.

SEB bankas personāla pārvaldes vadītāja Ilze Ogle pievienojas šim viedoklim, norādot, ka arī darba devējam ir jānāk talkā saviem darbiniekiem, jo ne visiem strādāšana no mājām uzreiz padodas. Dažbrīd mājas birojā rodas nepieciešamība veikt ar darba pienākumiem nesaistītas lietas, piemēram, apskatīt ledusskapja saturu vai aplaistīt puķes. Taču tas ietekmē darbinieka produktivitāti.

Tāpēc arī vadītājiem jāpilnveido līderības kompetences, kuras pamazām iegūst citu raksturu. “Manuprāt, digitālajā laikmetā vadītājam ir vairāk jāklausās, ko saka darbinieks. Es to pati esmu izbaudījusi. Bankā ienācu Covid-19 pandēmijas laikā, kad darbojās virtuālās komandas. Nācu no ražošanas vides, kur bija noteikts darba laiks . Man pašai bija jāiemācās, kā nezaudēt un saturēt komandas darbiniekus, neaizmirstot par tiem, kuru nav blakus. Kā komunicēt un sasniegt cilvēku, jo sasniedzamība ir krietni ātrāka, nekā birojos. Un kā virtuālajā pasaulē saglabāt cilvēcīgās attiecības, s avu “es”,” atklāj I. Ogle.

Darba vides stratēģis Oļegs Ņikitins piebilst, ka lielākais izaicinājums darbiniekiem ir saprast, kāds darba veids viņam ir vispiemērotākais. Ir cilvēki, kuri var strādāt no mājām. Bet ir arī cilvēki, kuri necieš šādu darba veidu. “Šis ir brīdis, kad tas jādefinē, jo citādi šo brīvību var atņemt. Ne ļaunprātīgi atņemt, bet caur reglamentu, birokrātiju vai vadības lēmumiem,” paskaidro O. Ņiktins. Noskaidrot, kādā režīmā un diennakts stundā darbinieks ir produktīvākais, var tikai ar eksperimentiem un caur sevis apzināšanos.

Kā likt darbiniekam justies piederīgam

Darba devējiem būs arvien grūtāk radīt darbiniekos sajūsmu par uzņēmumu, paredz O. Ņikitins. “Ja darbinieks sēž mājās un strādā, kad vēlas, tad nav starpības, vai viņš datora ekrānā “redz” to vai citu uzņēmumu. Piederības sajūtai jāvelta daudz lielāka uzmanība. Pirmie soļi ir sociālo paužu ieviešana, piemēram, kopīgas brokastis.”

Stratēģiskās cilvēkresursu un komunikācijas vadības konsultāciju uzņēmuma ERDA partnere Pārsla Baško atminas, ka jau iepriekš bijuši vairāki līdzīgi gadījumi. Piemēram, Yahoo ļāva darbiniekiem brīvi izvēlēties, no kurienes strādāt. Pēc pāris gadiem uzņēmums atcēla šo programmu, sakot, ka darbiniekiem fiziski jāatrodas kopā, lai saglabātu uzņēmuma kultūru. “Interesanti, kā tas mainīsies, kad fiziskā klātbūtne brīžiem būs pat neiespējama?” jautā P. Baško.

SEB lietotne – Jūsu krāšanas mērķu sasniegšanai

Ne tikai ikdienas finanses un pārskaitījumi, bet arī dažādi risinājumi ērtai un automātiskai krāšanai.

I. Ogle atklāj, ka daudziem vadītājiem pietrūkst iespējas fiziski satikt cilvēkus un komandu. Tas rada sajūtu, ka biznesa mērķu izpilde slīd ārā no rokām . Ja agrāk varēja pieiet pie darbinieka un konkrēti pajautāt, vai uzdevums ir paveikts, tad šobrīd tas ir nedaudz sarežģītāk. “Mēs šobrīd veidojam programmu, kas nodrošinās pieredzes apmaiņu starp vadītājiem. Vadītāju reāliem piemēriem būs lielākā pievienotā vērtība,” stāsta SEB bankas personāla pārvaldes vadītāja.

Daudziem uzņēmumiem ir grūti pieņemt, ka komunikācija var notikt arī neklātienē, saka ERDA partnere P. Baško. Covid-19 pandēmijas laikā veiktajās aptaujās noskaidrots, ka, lai liktu darbiniekiem justies kā komandai, visvairāk ir nācies investēt tieši komunikācijas aspektā.

Iepriekš 30 cilvēku lokā aizvadītās formālās sapulces pie kafijas tases turpmāk varētu būt īss video uzņēmuma iekšējā tīklā, prognozē O. Ņikitins. Līdz ar to uzņēmumu mediju komandas nākotnē kļūs plašākas. Tāpat vairāk jāpievēršas zīmola pieredzei, lai katra saskarsme jau  krietni pirms ieiešanas pa uzņēmuma durvīm radītu uzņēmuma tēlu. “Ja cilvēks atnāk uz darbu tikai reizi nedēļā, tad viņš ir jānēsā uz rokām,” saka O. Ņikitins.

Kā parūpēties par sevi

P. Baško uzsver, ka strādājošie savu darbu piedzīvo trīs dažādās vidēs – fiziskajā, emocionālajā un digitālajā. “Manuprāt, pēdējie mēneši ir likuši skaidri saprast, ka darba vide būs ilgtspējīga tikai tad, ja mēs paši un uzņēmumi spēs parūpēties par emocionālo labklājību. Mūsu pašu un citu veiktie pētījumi liecina, ka darbinieki neprot atrast līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi. Vairāk nekā ceturtā daļa respondentu norādīja, ka darbinieki ir saskārušies ar mentālām problēmām,” stāsta P. Baško.

Digitālais nomads A. Ilmate nenoliedz, ka arī viņas ikdienā ir grūti saglabāt šo līdzsvaru. Tam diemžēl nav vienkārša risinājuma, un viņa mēģina pastāvīgi izglītoties šajā jomā . Piemēram, A. Ilmate ir izmēģinājusi specifiskas dienas rutīnas vai sportiskos izaicinājumus, kad 30 dienas no vietas jādara konkrēti uzdevumi. “Skatos, kas strādā, kas nestrādā. 100% rezultāts nekad netiks sasniegts, cilvēkiem vienmēr jāpilnveidojas, katram ir sava formula ,” viņa uzskata.

SEB bankas personāla pārvaldes vadītāja I. Ogle piebilst, ka par darbinieku labklājību jārūpējas arī darba devējam. Vadītājam labāk jāiepazīst darbinieki, laikus jāpamana, ja viņi nespēj sabalansēt darba pienākumus ar privāto dzīvi. “Jāspēj par to runāt. Jābūt atklātiem vienam pret otru,” saka I. Ogle.

Savukārt O. Ņikitins ir pārliecināts, ka ikdienas līdzsvarošana ir tāda pati prasme kā publiska uzstāšanās vai vadības pārrunas. Aptaujas atklāj, ka vislabāk attālinātajā darbā jūtas tie cilvēki, kuriem darbam iekārtota atsevišķa istaba. Nedaudz sliktāk ir, ja jāizlīdzas ar darba galdu. Savukārt vissliktāk klājas tiem, kuru darbadiena aizrit dīvānā vai pie virtuves galda.

Diskusijā “Ilgtspējīgas sabiedrības nākotne: kā strādāsim 2025.gadā?” piedalījās SEB bankas personāla pārvaldes vadītāja Ilze Ogle, darba vides stratēģis Oļegs Ņikitins, pasaules pilsone un digitālais nomads Anete Ilmete, kā arī stratēģiskās cilvēkresursu un komunikācijas vadības konsultāciju uzņēmuma ERDA partnere Pārsla Baško. Pilns diskusijas ieraksts:

Vai Tu uzveiktu kibernoziedznieku?

Izspēlē kiberkvestu un pārliecinies, ka proti pasargāt savas finanses

  • Bizness - 28.09.2020

    Kā strādāsim 2025. gadā: digitālie nomadi pusdienlaikā dodas sērfot

    Kā strādāsim 2025. gadā: digitālie nomadi pusdienlaikā dodas sērfot

    Digitālie nomadi var attīstīt biznesu no jebkura Zemeslodes nostūra, bet darbadienu var organizēt, kā pašiem tīk. Tāpēc nomadiem ir pavisam ikdienišķi, piemēram, pusdienlaikā doties pasērfot uz tuvējo pludmali vai baudīt masāžu, lai pēc tam ar jaunu enerģiju atkal ķertos pie darbiem.

    Lasīt vairāk

  • Bizness - 25.09.2020

    Kā strādāsim 2025. gadā: mīti un patiesība par darbu birojā un attālināti

    Kā strādāsim 2025. gadā: mīti un patiesība par darbu birojā un attālināti

    Kur darbs veicas raitāk – birojā vai mājās? Līdz ar Covid-19 nestajām ikdienas darba režīma izmaiņām katram noteikti ir radusies sava atbilde uz šo jautājumu. Diskusijā “Ilgtspējīgas sabiedrības nākotne: kā strādāsim 2025. gadā?” darba vides stratēģis Oļegs Ņikitins meklēja atbildes uz dažādiem pieņēmumiem par darbu birojā un attālināti.

    Lasīt vairāk

  • Bizness - 30.09.2020

    Kā strādāsim 2025. gadā: darba laiku un biroju izvēlēsimies paši

    Kā strādāsim 2025. gadā: darba laiku un biroju izvēlēsimies paši

    Ikviens zina, kas ir 40 stundu darba nedēļa. Taču arvien populārāks kļūst elastīgā darba laika un darba vietas modelis, kad ikkatrs var veikt savus dienesta pienākumus sev ērtākajā laikā un vietā. Vai pēc pieciem gadiem šādi strādāsim mēs visi, un ar kādiem izaicinājumiem saskarsimies, izmantojot šādu darba modeli?

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 20.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.