Klimata pārmaiņas, nabadzība un atjaunojamā enerģija – ar šiem izaicinājumiem saistītie uzdevumi var šķist neatrisināmi. Taču izaugsmes un eksponenciālās domāšanas treneris Maikls Dokinss prognozē, ka, izmantojot tehnoloģiju attīstības sniegtās iespējas, cilvēce var pievarēt šīs problēmas.
“Lai gan pasaule ir krasi mainījusies, mūsu smadzenes nav piedzīvojušas “uzlabojumus” jau tūkstošiem gadu. (..) Tagad ik dienas mēs saņemam vairāk informācijas, nekā mūsu senči pirms 300 gadiem visas dzīves laikā,” stāsta M.Dokinss, piebilstot, ka visstraujākā tehnoloģiju attīstība ir notikusi pēdējo 100 gadu laikā.
Šajos apstākļos cilvēkiem jāprot domāt par procesiem eksponenciāli, uzsver eksperts. Ja 30 lineāri sperti soļi atbilst 30 metru distancei, tad ar 30 eksponenciāliem soļiem var 25 reizes apiet apkārt pasaulei. M. Dokinss uzskata, ka cilvēkiem un uzņēmumiem ir jāspēj izprast un pielāgoties šādam attīstības tempam.
Vizītkarte
Gandrīz visi globālie jeb Ilgtspējīgas attīstības mērķi (SDG) ir savstarpēji saistīti, norāda M. Dokinss. Piemēram, pārtikas industrija ir ārkārtīgi būtiska, taču tā vienlaikus piesārņo vidi. Līdz ar to pārtikas industrija ir cieši saistīta ar vides un ūdens pieejamības izaicinājumiem. Pārtikas ražošanai un piegādei arīdzan nepieciešams liels daudzums enerģijas resursu. Ne visiem iedzīvotājiem pārtika ir pieejama vienādā apjomā, tādējādi radot labklājības, valsts pārvaldības un cilvēku veselības riskus.
Kā biznesā augt 10x straujāk?
Lai gan šie izaicinājumi varētu šķist nepārvarami, M. Dokinss norāda, ka vērā ņemamu atspaidu nākotnē sniegs biotehnoloģiju, neirotehnoloģiju, nanotehnoloģiju, mākslīgā intelekta, 3D drukāšanas, kā arī citu jauno tehnoloģiju attīstība.
Superdators par kafijas tasītes cenu
Eksponenciālās domāšanas pamatā ir “Intel” līdzdibinātāja Gordona Mora definētais likums, ka tranzistoru skaits uz čipa dubultojas katrus 18–24 mēnešus. “Līdz šim Mora likums vienmēr ir piepildījies. Interesanti, ka šobrīd galvenais likuma realizēšanas dzinējspēks ir nevis Silīcija ieleja, bet gan Eiropa, jo tieši Eiropa ir tirgus līderis iekārtu ražošanā, kas ļauj “Intel” ražot čipus,” atklāj M. Dokinss.
Šobrīd par vienas kafijas tasītes cenu ir iespējams iegādāties datoru, kas ir jaudīgāks par pirms 20 gadiem radītiem superdatoriem, kuri maksāja vairākus desmitus miljonus dolāru, lēš eksperts. Tehnoloģijas vienlaikus kļūst arvien mazākas izmēros, un tās ir iespējams saslēgt kopā ar citām tehnoloģijām, tādējādi radot tā dēvēto lietu internetu.
“Taču Mora likuma darbība beigsies. Iespējams, ka tā jau ir beigusies. (..) Mēs sasniedzam punktu, kad tehnoloģijas vairs nevar kļūt fiziski mazākas. Šobrīd par Mora likuma barjeru kļūst fizikas likumi. Taču datoru skaitļošanas jauda turpinās augt. (..) Piemēram, šobrīd norit darbs pie kvantu datora radīšanas,” M. Dokinss ieskicē nākotnes tehnoloģiju lēcienus, piebilstot, ka to attīstība nesīs līdzi sāpīgus jautājumus par cilvēku privātumu un datiem.
Ir lietas, ko biznesā nevar paveikt attālināti
Attīstoties tehnoloģijām, mainīsies vide ap mums, prognozē M. Dokinss. Piemēram, pašbraucošo automašīnu attīstība var panākt, ka cilvēkiem vairs nebūs nepieciešamības parkoties pie savām mājām. “Kā tas mainītu mājokļu cenas? Šobrīd mājokļu cenu pilsētu centros ļoti ietekmē iespēja novietot to tuvumā savu auto. Bet iedomājieties, ka jūs nepieciešamajā brīdī varētu izsaukt pašbraucošu taksometru. Nebūtu sastrēgumu, un laikā, ko tagad pavadāt ceļā, jūs varētu strādāt. Tas mainītu arī pilsētu dizainu un plānošanu,” stāsta eksperts.
Kā pielāgoties kardinālām izmaiņām
M. Dokinss nosauc sešus soļus, ar kuriem tehnoloģijas, ienākot tirgū, strauji to izmaina: digitalizācija, maldināšana, izmainīšana, izmēru samazināšana, izmaksu samazināšana un demokratizēšana.
Viss sākas ar tehnoloģijas digitalizēšanu. Piemēram: kā “Kodak” radīja digitālo fotoaparātu. Tam seko maldināšanas fāze, kad tehnoloģija šķiet nepietiekami nozīmīga, lai varētu ietekmēt tirgu. Visbeidzot tā tiek novērtēta un izmaina līdzšinējo tirgu.
Tehnoloģijas attīstības eksponenciālā fāze sākas, kad to izdodas padarīt izmērā mazāku un jaudīgāku. Tad tehnoloģija kļūst lētāka un pieejamāka, līdz beidzot tā ir demokratizēta un pieejama vairumam sabiedrības.
M. Dokinss atgādina, ka, lai gan “Kodak” ieviesa digitālās fotokameras, uzņēmums vairs tās neražo. Šobrīd lielākais foto uzņēmums ir “Instagram”. Fotogrāfijas uzņemšana, kas iepriekš bija dārgs un laikietilpīgs process, tagad notiek zibenīgi un praktiski par velti.
Lai gūtu plašāku ieskatu tehnoloģiju attīstībā un eksponenciālajā domāšanā, aicinām noskatīties M. Dokinsa lekciju no SEB bankas organizētās Izaugsmes programmas:
Vai vēlaties augt 10x, nevis par 10%?
SEB bankas Izaugsmes programma ir domāta ambicioziem maziem un vidējiem uzņēmējiem, lai ar iegūtajām biznesa zināšanām, mentoringa atbalstu, biznesa kontaktu loka paplašināšanos un finanšu rīku palīdzību tie veicinātu strauju uzņēmuma izaugsmi.
Mūsu mājaslapā atradīsiet Izaugsmes programmas lektoru prezentāciju video, kā arī plašāku informāciju par programmu un jūsu iespēju piedalīties kādā no turpmākajām sesijām.
