Ikviens no mums rada ekoloģisko jeb CO2 pēdas nospiedumu. Tas parāda, kā vidi ietekmē indivīda dzīvesveids, piemēram, izmantotais apģērbs, uzturā lietotā pārtika un ceļošanas paradumi. Lai būtu vieglāk izprast visu siltumnīcefekta gāzu ietekmi, tās izsaka kā CO2 ekvivalentus jeb CO2e. Bezmaksas lietotnē ManaEkopēda | SEB ikviens var aprēķināt sava dzīvesveida radīto ekopēdu. Savukārt raidījuma “Pēdas. Kas paliek pēc Tevis?” vadītāja Kristīne Garklāva devās pie grupas “Citi Zēni” dalībniekiem, lai noskaidrotu, cik viņi ir draudzīgi videi.
Kādu nospiedumu rada mans dzīvesveids?
Vidējā Latvijas iedzīvotāja ekopēda ir 6,8 tonnas CO2e gada laikā. Salīdzinājumam – Lietuvā šis rādītājs ir 8 tonnas CO2e, bet Igaunijā 11,3 tonnas CO2e. Lai gan Baltijas valstu vidū esam vislabākajās pozīcijās, mums vēl ir uz ko tiekties, jo ilgtspējas etalons ir 1 tonna CO2e gadā.
Savu CO2e pēdu aprēķināja arī grupas “Citi Zēni” dalībnieki. Piemēram, basģitāristam Robertam Memmēnam ekopēda ir 10 tonnas CO2e gadā, bundziniekam Tomam Kagainim – 8,6 tonnas CO2e gadā, bet ģitāristam Krišjānim Ozolam – 8 tonnas CO2e gadā. Mūziķi gan noskaidroja, ka viņu ekopēda strauji samazinātos, ja viņi mazāk ceļotu.
Mēs katrs atstājam CO2 nospiedumu. Vai zināt savējo?
Uz Eirovīzijas skatuves Turīnā “Citi Zēni” kāpa ar dziesmu “Eat Your Salad”, kurā ievērpts arī “zaļais” vēstījums. Jautāti, kāpēc Eirovīzijas dziesmā izcelta ilgtspējas nozīme, mūziķi atbild – tas viņiem šķiet svarīgi. “Tas ir aktuāli un vienkārši, bet tajā pašā laikā bieži neiedomājamies par to, ka ir lietas, kuras pamainot vai pievēršot uzmanību, varam būt labāki. Nevienam taču nepatīk dzīvot netīrā mājā vai staigāt pa ielu, uz kuras izmētātas bundžas. Tāpēc vēlējāmies radīt dziesmu par to, kas ir aktuāli, kas sāp,” stāsta “Citi Zēni” solists Jānis Pētersons.
Ne mazāk iedvesmojošas bijušas diskusijas par to, vai pie J. Pētersona dzīvokļu mājas nepieciešams uzstādīt atkritumu šķirošanas konteineri. Lai gan sākotnēji bija vērojama zināma pretestība, beigās iesaistītās puses sapratušas, ka tos uzstādīt būs gan lētāk, gan aizņems mazāk vietas. “Šķirot vispār nav sarežģīti. Pie tā pierod. Arī Turīnā katrā intervijā teicām, ka nav nekā seksīgāka par zaļu pļavu,” piebilst grupas solists.
“Citi Zēni” basģitārists Roberts Memmēns uzsver, ka Latvija jau šobrīd var lepoties ar salīdzinoši tīru un sakoptu vidi. “Ceļojot redzējām, ka citviet cilvēki ir pilnīgi citādāki. Visskaistākā pludmale, ko es esmu redzējis, bet cilvēki atstāj kaudzes ar plastmasu. Arī šeit mēs pat nevaram iedomāties, cik nenormāli forši ir tas, ka mums ir car-sharing, skūteri uz katra ielas stūra. Bet cilvēki vienkārši viņus met Daugavā,” neizpratni pauž mūziķis R. Memmēns.
“Ir tik daudz alternatīvu visam, ko mēs darām. Dažreiz vajag izslēgt veco bubeli un pamēģināt kaut ko jaunu. Dienas beigās sanāks ne tikai labāk videi, bet tu arī vienkārši ietaupi naudu, kas nav mazsvarīgi,” piebilst J. Pētersons.
Vai daru visu iespējamo?
“Katru reizi, ejot dabā, mēs iegūstam daudz vairāk, nekā esam domājuši. Katru reizi, kad izdarām izvēles, varam ietekmēt daudz vairāk, nekā paši nojaušam. Katram solim ir nozīme. Mūsu uzdevums ir rūpēties par vidi un dabu, jo, pazaudējot to, varam pazaudēt arī paši sevi,” vērtē raidījuma vadītāja Kristīne Garklāva.
Lai gan par ilgtspēju dzirdēts daudz, jēdziena būtība dažkārt ir ļoti miglaina. Īsi aprakstot, ilgtspējīgs lēmums vai rīcība ļauj kaut kam eksistēt un turpināties, nenodarot pāri videi un taupot dabas resursus. Lai nākamajām paaudzēm būtu iespēja dzīvot labākā pasaulē, ilgtspējīgi lēmumi jāpieņem jau šodien un ar rīcību jāuzņemas atbildība par nākotni. Ilgtspējīgi iespējams rīkoties gan attiecībā pret vidi, gan sabiedrību, gan finansiālajā aspektā. Līdz ar to ilgtspēja ir nozīmīga gan personīgajā dzīvesveidā, gan biznesa pasaulē.
Zinātniece Aiga Barisa ikdienā pēta mobilitātes ilgtspēju, modelējot un meklējot atbildes uz jautājumiem, kas palīdz saprast dabai draudzīgākos pārvietošanās veidus, un, kā panākt, ka iedzīvotāji tos izmanto. “Veidojam modelēšanas rīkus, ģenerējam scenārijus un simulējam dažādas iespējamās nākotnes, kā Latvija varētu izpildīt klimata mērķus,” paskaidro pētniece.
Starptautiskos pētījumos noskaidrots, ka pie pašreizējiem tempiem līdz 2100. gadam globālā temperatūra pacelsies par aptuveni 3,2 grādiem pēc Celsija. “Tas nozīmē, ka temperatūras pieaugums nes ārkārtīgi lielas izmaiņas visā ekosistēmā,” brīdina A. Barisa. Piemēram, paskābinās okeāni un izbalē koraļļi, uz zemes mainās teritorijas, kur iespējams audzēt sugas un augus, biežāk novērojami karstuma viļņi un laikapstākļu izmaiņas, kā arī citas blaknes.
“Neko nedarot, mēs runājām par neatgriezenisku ekosistēmu uzvedību. Kas atliks tajā brīdī, būs spēt pielāgoties,” prognozē zinātniece. Tāpēc regulāri pašam sev pajautāt – vai esmu izdarījis visu, ko varēju, lai mazinātu savu CO2 pēdu?
A. Barisa norāda, ka ilgtspējīga attīstība paredz, ka nedrīkstam pasliktināt nākamo paaudžu iespējas uz pilnvērtīgu dzīvi. Turklāt runa ir ne tikai par vides kvalitāti, bet arīdzan ekonomiku un sabiedrību. Proti, nepieciešams risināt arī nabadzību, nevienlīdzību un citus ekonomiskos jautājumus.
“Protams, vienkāršāk ir nedarīt un baudīt dzīvi. Tāpēc mans aicinājums ir mēģināt domāt cēloņsakarībās, nevis lineāri. Piemēram, istabā ieslēdzot gaismu, padomāt – no kurienes atnāk elektrība, kā tā ražota, kādu piesārņojumu tā rada,” mudina zinātniece.
Interese un atbildība pieaug
SEB bankas Ilgtspējas attīstības vadītājs Viktors Toropovs norāda, ka bankām ir nozīmīga potenciālā ietekme, ko tās var radīt kā pienesumu uzņēmumiem un sabiedrībai. “Gan skaidrojot, gan piedāvājot produktus, gan no savas puses krietni detalizētāk izvērtējot aisberga neredzamo daļu. Bankas iedziļinās šajos jautājumos un mēģina to pārtulkot pēc iespējas vienkāršākā veidā. Daudz runājam ar uzņēmējiem un aicinām izvērtēt ilgtspējas jautājumus jau šodien,” klāsta V. Toropovs.
Viņš norāda, ka uzņēmēju lokā un sabiedrībā vērojama arvien lielāka interese un atbildība attiecībā uz ilgtspēju. “Arī dažādi pētījumi parāda, ka patērētāji arvien vairāk akceptē un ir gatavi izmantot zaļos produktus. No vienas puses, ir mīts, ka viss, kas ir “zaļš”, automātiski ir dārgāks. Jā, dažas lietas ir dārgākas, taču tās nav tik būtiski dārgākas, lai neapsvērtu iespēju kaut ko savā ikdienā mainīt. Jo īpaši jaunā paaudze pilnīgi normāli attiecas pret šīm lietām un ir gatava samaksāt vairāk par videi draudzīgu pakalpojumu, pārskatīt savus paradumus, atteikties no lieka iepakojuma vai nedarīt kādas lietas,” stāsta SEB bankas Ilgtspējas attīstības vadītājs.
V. Toropovs atzīst, ka par ilgtspēju sabiedrībai kopumā vajadzēja sākt domāt “jau vakar”. Atsevišķas ar ilgtspēju saistītās lietas ir grūtāk pieņemt, jo tās prasa lielāku pārkārtošanos un sapratni. Turklāt uzņēmējiem tas nereti nozīmē arī papildu resursu ieguldīšanu. “Taču tam vienkārši būs būt. Nav nekādu citu iespēju,” vērtē V. Toropovs, piebilstot, ka redzami daudzi pozitīvi piemēri.
“Domājot par šiem jautājumiem, skatos ilgākā perspektīvā. Domāju par saviem bērniem, par mazbērniem. Domāju par vidi, kurā viņi dzīvos, vai jutīsies tajā komfortabli. Tās ir rūpes par mūsu nākotni. Šobrīd mūsu reģionā no klimata viedokļa mēs it kā jūtamies labi, bet redzam, kas notiek apkārt. Citviet dzīves kvalitāte dēļ klimata lietām paliek visai izaicinoša. Tāpēc esmu motivēts gan izprast, gan soli pa solim mainīt savu ikdienu,” atklāj V. Toropovs.
Raidījumu “Pēdas. Kas paliek pēc Tevis?” par ilgtspējas nozīmi un dzīvesveida ekopēdu varat noskatīties TV3 Play mājaslapā.
