Par to, kas piešķir jēdzīguma un piepildījuma sajūtu mūsu ikdienas darbā, par kritērijiem, kas ir nozīmīgi, izraugoties darbiniekus un izraugoties savu darba vietu. Saruna ar Personāla vadības konsultanti (HR Business Partner) Neldu Mariju Leimani, kura Personāla pārvaldē strādā jau kopš 2018. gada.
Kā Jūs nonācāt SEB bankā?
Pirms SEB bankas strādāju IT uzņēmumā, pabeidzu maģistra studijas un darbu aktīvi nemeklēju. 2018. gadā mani uzrunāja Linkedin, taču tolaik manī vēl bija visai noturīgi stereotipi par darbu bankā, kas atturēja no tūlītējas piekrišanas. Tomēr sagadījās tā, ka mana iepriekšējā darba vieta atradās tuvu SEB bankai, uz banku es gāju pusdienās, un viens no šādiem pusdienlaikiem kļuva par darba interviju. Sekoja darba piedāvājums, dažas nedēļas domāju par to, vai gribu strādāt bankā, un nolēmu pamēģināt. Tagad strādāju veselus 200 metrus tuvāk savām mājām, nekā pirms tam (smejas).
Kas Jūs pārliecināja un nosvēra par labu bankai?
Bija paziņas, kuri te strādāja un laikam jau izšķirošs faktors bija viņu rekomendācijas. Viena no paziņām bija pamanījusi mani darba intervijas laikā un ieteica pamēģināt. Man patika un aizvien patīk tas, ka šeit ir salīdzinoši plašāks darba un atbildību lauks, ka varu ikdienas darbā izmantot angļu valodas zināšanas. Ir visai bagātīgas iespējas izaugsmei un attīstībai, ir liela brīvība izmantot savu potenciālu, ja vien cilvēks pats to vēlas. Iepriekš mani darba uzdevumi bija šaurāki un ikdienā vairāk vajadzēja krievu valodu, kuru nepārvaldu tik labi. Vēl viens faktors, ko noteikti gribu uzsvērt, ir bankas reputācija. Tam ir milzīga nozīme, ka vari lepoties ar savu darba vietu.
Kādi priekšstati par banku, kuri atnākot uz šejieni “salūza”, izmainīja Jūsu domas par darbu lielā bankā?
Viens šāds greizs stereotips bija par banku kā neinteresantu, pelēcīgu darba vietu. Tas tā nav. Šeit vari būt diezgan radošs, brīvs savā pašizpausmē un vari izmantot iespējas profesionāli augt. Otra lieta – parasti ir priekšstats, ka lielā bankā ir strikta hierarhija, ka vadība sēž kaut kur debesskrāpja augšējā stāvā un skatās uz darbiniekiem no augšas. Arī šis priekšstats salūza jau pašā sākumā, jo redzēju, ka visi viens otram saka “tu”, ka ikvienam vadītājam varu pieiet un kaut ko pajautāt, ka atmosfēra ir draudzīga. Ikdienas darbos un dzīvē mēs esam liels, bet cilvēcīgs kolektīvs, kurā cilvēkiem rūp tas, kā jūtas, ko domā kolēģi. Nav patiess šis stereotips par banku, kur uzvalkos tērpti cilvēki sēž katrs pie sava darba galda, saņem uzdevumus “no augšas” un ar saviem blakussēdētājiem nepārmij ne vārda.
Kas mainās Jūsu darba ikdienā no 1. novembra?
Līdz šim, aizvadīto četru gadu laikā, biju atbildīga par jauno darbinieku atlasi, – tās bija gan intervijas, gan darba pieteikumu un CV izskatīšana un amatu maiņa, jeb rotācija organizācijas iekšienē. Tagad darbs pamatā vērsts uz atbalstu vadītājiem, lai palīdzētu rūpēties par darbiniekiem, lai viņus motivētu un nodrošinātu profesionālās izaugsmes iespējas.
Cik darbinieku šajos četros gados ar Jūsu gādību ir sākuši strādāt bankā?
Tie ir vairāki simti cilvēku – gan tie, kurus esam piesaistījuši no jauna, gan arī tie, kas mainījuši darba pienākumus bankas ietvaros. Piemēram, 2020. gadā tie kopumā bija 106 cilvēki. Protams, izskatīto pieteikumu skaits ir daudzkārt lielāks.
Kas cilvēkus visvairāk piesaista darbam SEB, kāpēc viņi piesakās?
Ļoti nozīmīga ir bankas reputācija un atpazīstamība. Organizācijas stabilitāte. Arī privāti, no draugiem un paziņām saņemtas rekomendācijas. Lielu lomu spēlē mūsu piedāvātās mācību iespējas, arī tas, ka kādu laiku karjeru var attīstīt ārzemēs. Zinu, ka daudziem viens no svarīgākajiem faktoriem ir tas, ka te varēs profesionāli augt.
Vai par atalgojumu var kaulēties, jeb cilvēki rēķinās ar sludinājumā norādīto?
Dzīvojam laikā, kad toni tomēr nosaka potenciālie darba ņēmēji, nevis darba devēji. Tāpēc “tirgošanās” par atalgojumu pastāv, tiesa, ne visās amatu pozīcijās. Jāpiebilst gan, ka darba alga nav vienīgais, kas veido kopējo atlīdzību, tur nāk klāt dažādi papildu labumi. Otra nozīmīga lieta tomēr ir darba saturs, kam cilvēki mūsdienās pievērš ārkārtīgi lielu uzmanību. Jo saprot, – lielāka alga laimīgu nedarīs, ja nebūs patīkams darba saturs.
Vai ir kāds viens kritērijs, kas ir īpaši nozīmīgs, veicot darba intervijas, darbinieku atlasi?
Jā, mums ir nerakstīts likums, ko varētu formulēt apmēram šādi: visu var iemācīties un apgūt, ja vien ir vēlēšanās. Runa ir par to, cik motivēts ir cilvēks apgūt ko jaunu, izaicināt pat sevi, uzņemties jaunu atbildības jomu. Tas nav atkarīgs no cilvēka vecuma. Sastopam arī jaunus cilvēkus, kuri jau ir “noguruši” no dzīves un pieredzējušus kandidātus, kuriem, kā saka “deg acis”. Jo nevienam nav mērķis pieņemt darbā cilvēku un uz 20 gadiem “piesiet” pie šīs vienas amata pozīcijas. Svarīgi ir, lai cilvēks mainītos, attīstītos. Šis faktors ir atkarīgs no katra cilvēka, no viņa iepriekšējās pieredzes un no tā, vai viņam patīk izvēlētā profesija.
Kas Jūs pašu motivē un iedvesmo?
Visvairāk, – sajūta, ka varu būt kādam noderīga. Ja es kādam no vadītājiem būšu palīdzējusi darbinieka motivēšanas laukā, šis cilvēks spēs labāk palīdzēt mūsu klientam. Tā šī “ķēdīte” ikdienā strādā. Man ir svarīgi saprast, kāpēc es šo lietu daru, kāds ir rezultāts. Svarīgi ir saglabāt savu rīcības brīvību, ka varu nākt ar savām idejām un tās tiek izmēģinātas praksē. Runa te ir par manu iesaisti un par procesu ietekmēšanu.
Kas cilvēkiem veido jēgu ikdienas darbā?
Jā, jēgpilns darbs, šodien ir svarīga vērtība. Runa ir par to, ka šis darbs man patīk un mani iepriecina, dod gandarījumu, ka es varu kaut ko manīt un uzlabot, kaut ko ietekmēt. Arī par to, ka manas iekšējās vērtības sakrīt ar organizācijas vērtībām. Tā arī ir jēga. Bet to nevienam nevar “iedot”, tā jāatrod katram pašam sevī.
Kādas ir Jūsu aizraušanās un hobiji?
Mana pirmā un lielākā aizraušanās ir basketbols – sāku spēlēt skolas laikā un tā arī turpinu, nu jau 21 gadu. Ar draudzenēm spēlējam sieviešu amatieru komandā un līgā. Komandas sports ir devis daudz – sākot jau ar disciplīnu, beidzot ar to, ka ir jāatrod kopēja valoda ar visiem komandas spēlētājiem. Tāpat kā biznesā, – tas ne vienmēr ir vienkāršs uzdevums.
Pie lietām, kas mani aizrauj jāpiemin arī teātris, koncerti, grāmatas, galda spēles un daba. Bez tā visa savu ikdienu nevaru pat iedomāties. Nekad nelaidīšu garām iespēju aiziet uz teātra izrādi vai mūzikas koncertu. Ļoti nozīmīga man ir atrašanās pie dabas – jūra, meži, lauku dārza darbi – palīdz uzturēt dzīves balansu, izvēdināt galvu. Te varu paslavēt SEB banku, jo man ir iespēja strādāt arī attālināti, tāpēc bieži vien varu būt svaigā gaisā arī savā darba laikā.
