Pirkt mazāk, izmantot atkārtoti, nodot nevajadzīgo pārstrādei – šie ir ilgtspējīga patēriņa pamatprincipi. Taču, kur un kā Latvijā iespējams piekopt šādu dzīvesveidu? Atbildes meklējām raidījumā “Pēdas. Kas paliek pēc Tevis?”.
Pienākums pamēģināt
“Viss, ko cilvēks dara, rada zināmu ietekmi uz vidi,” uzsver SEB bankas lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš. Piemēram, kādus augu valsts vai dzīvnieku valsts produktus patērējam, kādu enerģiju izmantojam apkurei, kā pārvietojamies ikdienā. “Tam visam ir ietekme. Bieži vien ietekme rezultējas lietās, kuras pavasarī savācam Lielajā talkā. Var ciest gaisa un ūdens kvalitāte, kā arī tikt veicināta globālā sasilšana,” norāda J. Ozoliņš.
Eiropā tiek izmesti aptuveni 20% no visas saražotās pārtikas. Lai gan daļa produktu sabojājas transportēšanas laikā vai veikala plauktos, 60% gadījumu pārtiku izmet mājsaimniecības.
J. Ozoliņš stāsta, ka viņam personīgi pirkt mazāk palīdzējusi Covid-19 krīze: “Iepriekš katru dienu pa ceļam uz mājām es braucu veikalā un pirku gan vajadzīgo, gan nevajadzīgo. Taču, aizbraucot vienreiz nedēļā vai iepērkoties internetā, ir vairāk jāplāno.”
Tāpat uzmanība jāpievērš produktiem, kurus pērkam – cik ilgtspējīgi ir gan paši produkti, gan uzņēmumi, kas tos ražo. “Ražotājiem ir jārunā ar potenciālajiem pircējiem par ilgtspējas jautājumiem. Viens no Baltijas piena pārstrādes uzņēmumiem uz piena pakas plāno norādīt, cik daudz CO2 rodas piena pārstrādes un iepakojuma ražošanas procesā. Tas ļauj patērētājam pieņemt lēmumu ne tikai pēc cenas, garšas vai zīmola, bet arī pēc ilgtspējas faktora,” stāsta J. Ozoliņš.
Izvēloties šādus produktus, mēs atbalstām ilgtspējīgos ražotājus, kā arī pamazām “pavelkam līdzi” pārējos. “Mums kā patērētājiem ir pienākums pamēģināt kaut ko pamainīt savā patēriņā,” aicina J. Ozoliņš. Labs sākums varētu būt paviesošanās kādā no “zero waste” veikaliem, piemēram, “Burkā”.
Ziedot, nevis izmest
Labdarības veikala “Otrā elpa” tirdzniecības vadītāja Eleonora Beržinska stāsta, ka ikvienam ir iespēja atnest sev vairs nevajadzīgās lietas uz kādu no “Otrā elpa” veikaliem. “Mēs šos ziedojumus sašķirojam. Aptuveni piektā daļa nonāk veikalu plauktos. Apmēram 50 līdz 60 procenti nonāk dažādām organizācijām. Mēs arī atbalstām dažādus mākslas projektus un radošās darbnīcas, kas vērstas uz ilgtspējīgo dzīvesveidu,” atklāj E. Beržinska.
Ienākumus no pārdotajām precēm “Otrā elpa” ziedo labdarībai – 12 gadu saziedoti aptuveni 151 000 eiro vairāk nekā 100 dažādiem labdarības projektiem. Kopš 2019. gada “Otrā elpa” ziedo Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai.
E. Beržinska neslēpj, ka dažreiz veikalos nonāk arī visai savdabīgas lietas. Piemēram, nesen pārdošanā izlikts kāds guļammaiss, kas savus amata pienākumus pildījis gan Alpos, gan daudzos citos Eiropas nostūros.
“Šis ir jēgpilns darbs ar pievienoto vērtību. Es saprotu tā nozīmīgumu. Esmu strādājusi lielajos tīklos, iegūstot savādāku pieredzi. Taču, kopš atnācu strādāt uz “Otro elpu”, sapratu, ka darīšu šo arī turpmāk. Man patīk, ka mēs palīdzam gan materiāli, gan finansiāli tiem, kam tas visvairāk nepieciešams,” stāsta E. Beržinska.
Iemainīt nevajadzīgo pret noderīgo
Nevajadzīgajām, liekajām, garlaicīgajām vai morāli novecojušajām mantām otru iespēju var dot arī “Brīvbodes” veikaliņos. To vadītāja Alise Ziemule-Zariņa stāsta, ka daļai apmeklētāju paviesošanās “Brīvbodē” ar laiku kļūst par rituālu, jo nekad nevar zināt, ar kādu atradumu “Brīvbode” pārsteigs šoreiz.
“Brīvbodē” izveidojies visai plašs sieviešu apģērbu sortiments, bet atrodamas arī preces vīriešiem un bērniem. Pieejamas arī nišas nozaru preces, piemēram, aizkari, būvmateriāli, šaha galdiņi un pat sadzīves tehnika.
Norēķināšanās par atradumiem notiek simboliski, dodot pretī kādu citu lietu, veicot ziedojumu vai vienkārši izpalīdzot ar kādu nelielu darbiņu.
A. Ziemulei-Zariņai ideja par “Brīvbodi” radās pirms aptuveni deviņiem gadiem, kad viņa strādāja līdzīgā veikaliņā Berlīnē. Tobrīd viņai vēl šķitis, ka Latvija nav gatava šādam projektam. Taču ar laiku sabiedrība mainījusies un kļuvusi atvērtāka šādām iniciatīvām.
“Mani motivē iespēja satikt dažādus cilvēkus, vides faktors, jo, iespējams, cilvēki mazāk iepirksies veikalos,” stāsta “Brīvbodes” vadītāja, norādot, ka dalīšanās ar lietām ļauj apjaust – man nav bezgala ilgi jāstrādā, lai tikai nopelnītu pēc iespējas vairāk.
Ilgtspējīgā mode
Modes dizainere Baiba Ladiga-Kobajaši pievērsusies ilgtspējīgas modes nozarei pēc sešiem Ķīnā pavadītiem gadiem. “Ķīnā ražo visu, ko tev vajag, un visu, ko nevajag. Es sāku domāt, kā varētu uzlabot industriju no sava redzējuma. Primārais bija dabas piesārņojums. Lai gan Latvijā mums vēl ir ļoti skaista daba un nav piesārņojuma, Ķīnā tā ir ļoti liela problēma,” paskaidro dizainere.
Galvenā atšķirība starp ātro modi un ilgtspējīgo modi ir izmantotais audums un piegriezuma veids, kura mērķis radīt pēc iespējas mazāk atgriezumu. “Es piemērojos audumam, nevis otrādi. Tas ir līdzīgi tam, kā reiz veidoja tautastērpus. Audums bija ļoti dārgs un to auda dienām. Tagad poliesteru var saražot par trīs centiem. Līdz ar to zūd atbildība, un tāpēc ātrā mode ir tik lēta,” stāsta B. Ladiga-Kobajaši.
Dizainere ir pārliecināta, ka mazie zīmoli ir spējīgi panākt lielas pārmaiņas modes industrijā. “Pamazām tas jau notiek un kļūst par trendu,” vērtē B. Ladiga-Kobajaši.
Raidījumu “Pēdas. Kas paliek pēc Tevis?” par ilgtspējīgu patēriņu varat noskatīties TV3 Play mājaslapā.
