Ģirts Priede savā 16 gadus ilgajā karjerā SEB bankā pieredzi guvis ne vienā vien jomā, ļaujot kļūt par zinošu un darbinieku ļoti ieredzētu kolēģi. Bankā sācis strādāt 2007. gada rudenī kā darījumu vadītājs Liepājas filiālē, tomēr līdz ar finanšu krīzi no kredītu izsniegšanas nācās pārslēgties uz kredītu atgūšanu Rīgas Pārdaugavas reģionā. Darbs ar kredītmaksājumu kavēšanu ļoti īsā laika posmā ļāva Ģirtam gūt skarbu, bet vērtīgu pieredzi, kas palīdzēja straujāk pakāpties arī pa karjeras kāpnēm un vien 24 gadu vecumā kļūt par filiāles vadītāju. Par šo laiku Ģirts atceras: “Kad darbā bija brīži, kad nav ko darīt, tad to teicu vadītājam un šādi tiku pie dažādiem papildu pienākumiem, kas ļāva iemācīties ko jaunu un paplašināt savu paziņu loku.”
Iepazinis dažādas bankas darbības puses, tostarp arī darbu biznesa attīstībā, kur bijusi iespēja vadīt nozīmīgas biznesa transformācijas, Ģirts šobrīd ir atbildīgs par mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segmenta kredītportfeli, un kopā ar kolēģiem meklē efektīvākos veidus, kā apkalpot mūsu klientus uzņēmumus, nezaudējot personīgo komunikāciju un nodrošinot ātru apkalpošanu.
Pastāsti par savu karjeras ceļu SEB bankā – kādās jomās un amatos esi darbojies? Kas Tev, atskatoties uz savu plašo pieredzi, savā karjeras attīstībā ir šķitis visaizraujošākais vai pamācošākais?
Es sāku strādāt bankā 2007. gada rudenī. Atceros, ka saņēmu savu pirmo ceturkšņa prēmiju par pārdotiem produktiem un tā arī bija pēdējā, jo 2008. gadā ieskrējās pasaules finanšu krīze. Sāku savu darbu Liepājas filiālē par darījumu vadītāju, bet jau pēc pusotra gada no kredītu došanas vajadzēja pieslēgties kredītu atgūšanai Rīgā Pārdaugavas reģionā. Šis tiešām bija interesants darba periods, daudziem cilvēkiem izdevās palīdzēt, daudziem nācās atvērt acis, ka uzņemtās saistības nebūs atmaksājamas.
Pēc tam jau īsu brīdi nostrādāju Imantas klientu apkalpošanas centrā. Pēc tam vairākus gadus vadīju Tukuma filiāli, kur priecājos par iespēju iepazīt lauksaimniecības un arī atsevišķus ražošanas uzņēmumus, ar kuriem SEB bankai izveidojusies ilgtermiņa sadarbība. Vēlāk man piedāvāja vadīt Rīdzenes uzņēmumu apkalpošanas centru, kura arī bija mana ilgākā pozīcija SEB bankā. Apvienojām darījumu vadītājus no Rīgas filiālēm Vaļņu ielā un centāmies audzēt Retail portfeli Rīgā.
2017. gadā sāku strādāt par MVU segmenta vadītāju. Priekšā bija Lietuvas CORE sistēmas nomaiņa, kas mums nozīmēja dažādas biznesa transformācijas. Ļoti vērtīgas pieredzes laiks, jo darbā ar klientiem viss notiek atkarībā no tā, kas vajadzīgs klientam, savukārt biznesa attīstība savs laiks jāplāno nedēļām uz priekšu atkarībā no projektiem. 2021. gadā atgriezos Retail un biznesā, un tagad esmu atbildīgs par MVU kredītportfeli un kopā ar kolēģiem cenšamies atrast efektīvāko veidu kā apkalpot mūsu klientus uzņēmumus, nezaudējot personīgo komunikāciju un nodrošinot ātru apkalpošanu.
Vai ir bijuši brīži, kad juties iestrēdzis savā karjeras attīstībā? Kā tiki ar šiem momentiem galā?
Jāsaka, ka laikam neesmu juties iestrēdzis. Ir bijuši citi piedāvājumi, kas likuši izvērtēt, kāpēc es strādāju SEB bankā tik ilgi un kas ir tas, kas mani šeit notur. Katrā ziņā darbs biznesa attīstībā bija ļoti interesants, taču tas arī palīdzēja saprast, ka uzņēmumu finanses un uzņēmējdarbība tomēr ir tā joma, kas mani tiešām ļoti interesē. Sapratu, ka nevēlos no tā attālināties, jo tā ir joma, kur jāseko līdzi tendencēm un attīstībai, lai tiktu līdzi. Turklāt šis zināšanas noder gan darbā kreditēšanā, gan arī analizējot uzņēmumus investīcijām privātajā dzīvē. Katrā ziņā ar kolēģiem, ar kuriem esmu par to runājis, vienmēr esmu iedrošinājis pamēģināt kaut ko citu bankas ietvaros, uzņēmums ir ļoti liels un funkcijas ir ļoti dažādas. Esmu centies savus darbiniekus atbalstīt, arī ja tas ir zaudējums manai komandai, tomēr labāk, ja labs kolēģis paliek bankā, nevis dodas uz citu uzņēmumu. Man šķiet, tā būtu jādomā visiem vadītājiem.
Vai ir nācies arī ļoti mērķtiecīgi attīstīt kādas kompetences, lai pakāptos augstāk vai uz kādu citu jomu? Kādas bija tās kompetences un cik viegli vai grūti bija ko jaunu apgūt?
Mana recepte ir bieži lietot frāzi: “Man ir stulbs jautājums…” Bankā ir ļoti daudz dažādu jomu un kolēģi ir ne tikai eksperti, bet arī atsaucīgi, līdz ar to ja kaut kas nav skaidrs, var vienkārši pajautāt. Uzskatu, ka šis ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai palielinātu izpratni par procesiem.
Ja ir interese mainīt jomu, domāju, ka vienkārši jābūt godīgam pret savu potenciālo vadītāju un kolēģiem. Potenciālajam vadītājam jāizstāsta sava esošā pieredze un iemesli, kāpēc interesē jauna joma bankā, reāli atzīstoties savās priekšzināšanās. Aizejot uz biznesa attīstību, man apkārt bija ļoti pieredzējuši kolēģi un bieži viņiem jautāju – kā tu darītu vienu vai citu lietu. Un, godīgi, mani neinteresē, vai kādam esmu licies kaitinošs vai pārāk uzbāzīgs, jo cilvēkiem vienmēr ir izvēle un iespēja tev atteikt. Pats sev atgādinu, ka neviens tik daudz un ilgi par mani nedomā, kā es pats par sevi. Līdz ar to nevajag baidīties jautāt.
