Ik gadu atkritumos nonāk vairāk nekā miljards tonnu saražotās pārtikas. Viena no vaininiecēm ir cilvēku nepietiekamā prasme plānot ēdienreizes – veikalā tiek nopirkts par daudz, produkti sabojājas un tiek izmesti. Raidījumā “Pēdas. Kas paliek pēc Tevis?” apskatījām, kā pārdomāti pieiet pārtikas iegādei.
“Ieteicams līdz” un “derīgs līdz” – kāda atšķirība?
Rimi Latvia pārstāve Inga Bite stāsta, ka Latvijas likumdošanā izdalīti divi produktu lietošanas termiņi – “ieteicams līdz” un “derīgs līdz”.
“Derīgs līdz” jeb “izlietot līdz” produktus, piemēram, pienu un svaigu gaļu, nav droši lietot uzturā pēc šī termiņa beigām. Savukārt produktiem ar “ieteicams līdz” termiņu ir salīdzinoši ilgs uzglabāšanas laiks, un nekas slikts nenotiks, ja produkts tiek apēsts pēc šī termiņa beigām.
“Ieteicams līdz” produkti ir, piemēram, makaroni vai eļļa. Likums ļauj tirgotājiem šādus produktus ziedot labdarībai. Šajā jomā Rimi Latvia sadarbojas ar Pārtikas banku “Paēdušai Latvijai”, lai nodrošinātu pārtikas pakas trūkumā nonākušajām ģimenēm.
Lai palīdzētu pircējiem samazināt izmestās pārtikas apjomu, Rimi Latvia ieviesa “Mākslīgā intelekta šefpavāru”. Tas ļauj piemeklēt recepti, izmantojot ledusskapja plauktos palikušos produktus, kas citkārt tiktu izsviesti mēslainē.
Uztura sakārtošana. Ar ko sākt?
Lai sakārtotu savu ikdienas uzturu, tam jākļūst par vienu no cilvēka prioritātēm, stāsta uztura speciālists Mārtiņš Bidiņš. Viņš dalās ar vienkāršu, taču ne viegli izpildāmu ieteikumu – ēst regulāri un līdz sāta sajūtai.
“Tas noņem fokusu, ka gribās našķus, ēst par daudz vakaros vai pārēsties brīvdienās. Kad cilvēks ir paēdis, viņam tas tik ļoti vairs neprasās,” skaidro M. Bidiņš, uzsverot, ka apēst vienu šokolādes gabaliņu, nevis visu iepakojumu, iespējams tikai tad, ja iepriekš ir kārtīgi paēsts.
Ja cilvēks ierodas veikalā bez plāna, un pērk nevis vajadzīgās preces, bet gan pēc principa “varbūt noderēs”, ledusskapis būs pārpildīts un tā saturs sāks bojāties. Tāpēc M. Bidiņš aicina izveidot kaut minimālu plānu veikala apmeklējumam. Tas arīdzan ļaus ietaupīt naudu un laiku, jo, tā vietā lai katru dienu pēc darba dotos uz veikalu pēc kāda produkta, iespējams visai nedēļai paredzēto pārtiku vienā piegājienā pasūtīt internetā.
M. Bidiņš aicina arī sadraudzēties ar saldētavu. “Cilvēkiem ir bail saldēt dienu. Taču sasaldētam un atkausētam ēdienam nav nekādas vainas. Sasaldētus augļus, kas varbūt pat nedaudz sākuši bojāties, ir kolosāli izmantot smūtijos. Sasaldēti dārzeņi lieliski iederas zupās un sautējumos. Saldētava ir labākais draugs,” uzsver uztura speciālists.
Efektīva maltīšu plānošana
Līdzīgi kā apģērba kapsulas garderobi iespējams izveidot arī pārtikas “kapsulas garderobi”, stāsta fitnesa treneris Dāvis Ābele un sporta entuziaste Marta Ābele, kuri kopā veido blogu “Divas Ābeles”.
“Mēs parūpējamies par to, lai mājās vienmēr būtu savstarpēji kombinējami produkti. Līdz ar to mums vienmēr ir ko ēst, liekot kopā to, kas mums ir ledusskapī, nevis gatavojot konkrētus ēdienus,” norāda M. Ābele.
D. Ābele atklāj, ka veselīgam uzturam pievērsās brīdī, kad nopietnāk tika pievērsta uzmanība sportam. “Sapratām, ka vairs nevar tikai uz picām un burgeriem dzīvot. Sākām pirkt produktus konkrēti vienai nedēļai,” atminas fitnesa treneris. M. Ābele piebilst, ka nav iespējams zināt, ko tu piektdien gribēsi ēst. “Es sev pasaku, ko es gribēšu. Es nelikšu ēdienkartē to, kas man negaršo,” viņa paskaidro.
Vasaras ogu raža ir ne tikai lielisks brīdis našķēties, bet arīdzan parūpēties, lai šīs veltes varētu izmantot arī ziemā. Dāvis un Marta Ābeles stāsta, ka saldē ne tikai ogas, bet pat kēksiņus, kurus neizdodas apēst uzreiz. Arī banānus, kurus nepagūsiet apēst, var nomizot, sagriezt un sasaldēt, bet pēc laika no tiem kopā ar zemesriekstu sviestu radīt gardu saldējumu.
Ābeļu ilgtspējīgais dzīvesveids “paķēris līdzi” arī viņu tuviniekus. M. Ābele smejas, ka pie mammas šobrīd ir praktiski neiespējami atrast plastmasas maisiņu, lai atvestu mājās kādu lietu. “Ja mēs spējam iedvesmot kaut nelielu daļu cilvēku kaut vai padomāt, ka ir iespējams sasaldēt kēksiņus un banānus, ieguvums ir visiem,” pārliecināta M. Ābele.
Tiešās pirkšanas pulciņš – kas tas tāds?
“Tiešās pirkšanas pulciņš” organizē pircēju sadarbību ar vietējiem lauksaimniekiem. Pulciņa dalībnieks Raivis Bahšteins skaidro, ka pircēju kopums katru nedēļu pasūta produktus internetā, un jau ceturtdien tos saņem.
Piemēram, Salaspilī šāds pulciņš darbojas jau aptuveni 7 gadus, norāda Volodimirs Ivanickis. Taču ārzemēs šai kustībai ir aptuveni 20 gadus sena vēsture un plašāks mērogs, piebilst R. Bahšteins.
“Mēs tikpat kā vairs neejam uz veikaliem. Piemēram, mēs ar ģimeni nebrauktu uz Gulbeni pēc olām un gaļas vai uz Cesvaini pēc siera,” stāsta V. Ivanickis. Arī saimniecības vienas ģimenes dēļ nemērotu ceļu uz Pierīgu, tāpēc kopā savācas vairāki pircēji. “Tas ir abpusēji izdevīgi un nav starpnieku.”
R. Bahšteins stāsta, ka tiešā pirkšana ļauj pretoties industrializācijas tendencēm un pārraut bezgala garās pārtikas ķēdes. “Šeit tas viss notiek tik īsā, saprotamā un cilvēcīgā veidā. Ir zemnieks un ir ēdājs. Un pa vidu ir tikai attālums līdz Salaspilij,” skaidro R. Bahšteins.
Raidījumu “Pēdas. Kas paliek pēc Tevis?” par iespējām mazināt pārtikas atkritumus savā ikdienā varat noskatīties TV3 Play mājaslapā.
