SEB aptauja: gandrīz 60% iedzīvotāju mēneša beigās nesaprot, kur palikusi daļa naudas

Gandrīz 60% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka mēneša beigās viņiem ļoti bieži vai reizēm rodas sajūta, ka daļa naudas ir iztērēta, bet nav īsti saprotams, kur tā palikusi. Vienlaikus vairāk nekā trešdaļa jeb 37% aptaujāto norāda, ka, atsakoties no sava biežākā “naudas pazudinātāja”, mēnesī varētu ietaupīt vairāk nekā 50 eiro, liecina SEB bankas aptauja.*

Par naudas pazudinātājiem visbiežāk kļūst nevis lieli pirkumi, bet gan šķietami nelieli ikdienas tēriņi. Uzkodas un saldumus starp saviem biežākajiem naudas pazudinātājiem min 29% iedzīvotāju, savukārt 26% atzīst, ka nauda tiek iztērēta pārtikas produktiem, kurus neizdodas laikus izmantot un beigās nākas izmest. Katrs ceturtais mēdz iegādāties preces ar atlaidēm, kas patiesībā viņiem nav vajadzīgas, un gandrīz tikpat daudzi veic impulsīvus pirkumus internetā.

Starp naudas pazudinātājiem cilvēki min arī hobijiem paredzētas lietas, alkoholiskos dzērienus un cigaretes, impulsīvus pirkumus bērniem, gatava ēdiena piegādi, kā arī suvenīrus un dažādus ceļojumu niekus.

Mazāk pamanāmu, bet regulāru tēriņu vidū ir arī kafija līdzņemšanai, kosmētika, ātrās ēdināšanas restorāni, reti izmantoti maksas abonementi, uzkodas degvielas uzpildes stacijās un spontāni pirkumi pie veikala kases. Katrs no šiem pirkumiem atsevišķi var šķist nenozīmīgs, taču mēneša laikā tie pārvēršas ievērojamā summā, kas nemanāmi pazūd no bankas konta.

“Naudas pazudinātājs ne vienmēr ir pati prece. Nereti tas ir mirklis, kad vēlme sevi iepriecināt izrādās spēcīgāka par vēlmi pieturēties pie plānotā budžeta, ērtība kļūst svarīgāka par cenu, bet atlaide rada sajūtu, ka izdevība jāizmanto nekavējoties. Katrs pirkums atsevišķi var šķist pārāk mazs, lai tam pievērstu uzmanību, taču mēneša laikā šādi tēriņi var veidot jau vairākus desmitus eiro. Svarīgi nav atteikties no visa, kas sagādā prieku, bet gan pamanīt tēriņus, kuri kļuvuši par ieradumu un vairs nesniedz ne īstu prieku, ne paliekošu vērtību,” saka SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska.

Sievietēm nauda “pazūd” biežāk

Sajūta, ka nauda ir iztērēta, bet nav īsti saprotams, kur tā palikusi, biežāk ir pazīstama sievietēm. Ļoti bieži vai reizēm to piedzīvo 64% sieviešu un 52% vīriešu.

Sievietes pie naudas pazudinātājiem biežāk min uzkodas un saldumus, neizmantotu pārtiku, nevajadzīgas akcijas preces, impulsīvus pirkumus internetā un pirkumus bērniem. Vīriešu atbildēs vairāk izceļas alkoholiskie dzērieni, hobijiem paredzētas lietas, kā arī cigaretes un citi nikotīna produkti. Piemēram, alkoholiskos dzērienus min 21% vīriešu un 8% sieviešu, savukārt kosmētiku un skaistumkopšanas sīkumus attiecīgi 2% vīriešu un 14% sieviešu.

Sajūtu, ka nav īsti saprotams, kur palikusi daļa naudas, visbiežāk piedzīvo iedzīvotāji līdz 49 gadu vecumam. Ļoti bieži vai reizēm ar to saskaras aptuveni septiņi no desmit šīs vecuma grupas pārstāvjiem. Pēc 50 gadu vecuma šī sajūta kļūst ievērojami retāka.

“Visbiežāk nauda nemanāmi aizplūst pirkumos, kas iepriekš nav bijuši ieplānoti. Pirms šāda pirkuma ir vērts sev pajautāt: vai es šo lietu vēlēšos arī rīt, vai mājās man jau nav kaut kas līdzīgs? Dārgākiem pirkumiem palīdz 24 stundu vai pat dažu dienu nogaidīšanas princips, savukārt internetveikalā izvēlēto preci var vienkārši atstāt grozā un pie lēmuma atgriezties vēlāk. Bieži vien jau nākamajā dienā vēlme ir kļuvusi mazāka vai pazudusi pavisam. Savukārt ikdienas sīkajiem tēriņiem noder konkrēts mēneša limits un regulāra konta pārskatīšana,” iesaka Linda Šablinska.

Atsakoties no naudas pazudinātājiem, var ietaupīt desmitiem eiro

Aptaujas dati rāda, ka, atsakoties no sava biežākā naudas pazudinātāja, piektā daļa iedzīvotāju mēnesī varētu ietaupīt 26–50 eiro. Tikpat daudzi lēš, ka ietaupījums sasniegtu 51–100 eiro, savukārt 17% varētu ietaupīt vairāk nekā 100 eiro mēnesī. Tikai 4% uzskata, ka potenciālais ietaupījums nepārsniegtu 10 eiro.

Tas nozīmē, ka runa ne vienmēr ir tikai par dažiem eiro, kas mēneša laikā iztērēti kafijai, saldumiem vai nelieliem pirkumiem internetā. Regulāri impulsīvi vai ieraduma vadīti pirkumi var veidot summu, kuru būtu iespējams novirzīt kādam lielākam finanšu mērķim.

Latvijas iedzīvotāju naudas pazudinātāju TOP20

1.    Uzkodas un saldumi (29%)
2.    Pārtikas produkti, kas netika izmantoti un tiek izmesti (26%)
3.    Preces ar atlaidēm, kas īsti nebija vajadzīgas (24%)
4.    Impulsīvi pirkumi internetā (22%)
5.    Ar hobijiem saistītas lietas (16%)
6.    Alkoholiskie dzērieni (14%)
7.    Impulsīvi pirkumi bērniem (12%)
8.    Gatava ēdiena piegāde (11%)
9.    Suvenīri un nieki ceļojumos (10%)
10.    Cigaretes, veipi un citi nikotīna produkti (10%)
11.    Kafija līdzņemšanai ārpus mājas (9%)
12.    Kosmētika un skaistumkopšanas sīkumi (8%)
13.    Ātrās ēdināšanas restorāni (8%)
14.    Reti izmantoti maksas abonementi un digitālie pakalpojumi (8%)
15.    Uzkodas un dzērieni degvielas uzpildes stacijās (6%)
16.    Azartspēles un loterijas (4%)
17.    Spontāni pirkumi mājdzīvniekiem (4%)
18.    Pirkumi pie veikala kases (4%)
19.    Enerģijas dzērieni (3%)
20.    Biļetes, pakalpojumi vai preces, kas pēdējā brīdī iegādātas par augstāku cenu (3%)

Latvijas naudas pazudinātāju TOP100 pieejams rakstā Kur īsti paliek mūsu nauda: Latvijas naudas pazudinātāju TOP100

*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šā gada septembrī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.