Piesardzīgi par ekonomiku, pārliecināti par sevi: Latvijas lielie uzņēmumi gatavi riskēt vairāk

Neraugoties uz augošām izmaksām un ģeopolitisko nenoteiktību, Latvijas lielie uzņēmumi saglabā stabilu finansiālo pozīciju un gatavību investēt attīstībā, liecina SEB bankas Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja. 81 % Latvijas finanšu direktoru uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks uzņemties lielāku risku uzņēmuma bilancē, no tiem 33 % būtu gatavi palielināt tikai īstermiņa risku. Pērn lielāku risku kopumā bija gatavi uzņemties 77 % aptaujāto.

Vienlaikus uzņēmumu skatījums uz biznesa vidi nav kļuvis optimistiskāks. Tāpat kā pērn, 49 % Latvijas finanšu direktoru uzņēmējdarbības vidi nākamajos 12 mēnešos vērtē kā labvēlīgu vai ļoti labvēlīgu. Savukārt gandrīz 80 % sava uzņēmuma finansiālo stāvokli vērtē kā labvēlīgu vai ļoti labvēlīgu.

“Gan finanšu direktoru aptauja, gan mūsu novērojumi liecina, ka Latvijas uzņēmumi ir labi kapitalizēti, tiem ir zems saistību slogs un tie spēj veiksmīgi pielāgoties nenoteiktībai. Arī noskaņojums ir pozitīvs un uz attīstību vērsts, un tas kopā veido labu pamatu izaugsmei. Uzņēmumi var investēt drosmīgāk un meklēt iespējas augt arī ārpus Latvijas. Mums ir potenciāls augt daudz straujāk, un svarīgi to pārvērst konkrētos lēmumos un darbos,” saka SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Izmaksas aug, bet investīcijas netiek apturētas

Latvijas uzņēmumu lielākais izaicinājums nākamajā gadā ir izmaksu pieaugums un uzcenojumu spiediens, ko min 72 % finanšu direktoru. Gandrīz tikpat daudz jeb 67 % uztrauc ekonomiskā nestabilitāte, pieprasījuma samazināšanās un ārējās tirdzniecības satricinājumi. Turklāt tieši Latvijā bažas par ekonomisko nestabilitāti un pieprasījumu ir ievērojami lielākas nekā Igaunijā (44 %) un Lietuvā (42 %).

Tomēr nenoteiktība nav likusi uzņēmumiem atteikties no investīcijām. 60 % Latvijas uzņēmumu turpina investēt atbilstoši iepriekš plānotajam, bet vēl 7 % investīciju apjomu ir palielinājuši. Aptuveni trešā daļa jeb 31 % uzņēmumu investīcijas īsteno selektīvi vai atliek uz vēlāku laiku, bet 2 % investīciju apjomu ir būtiski samazinājuši.

Arī jautāti par brīvo līdzekļu izmantošanu, uzņēmumi priekšroku dod investīcijām. 46 % Latvijas finanšu direktoru naudas pārpalikumu ieguldītu Latvijā, bet 12 % ārvalstīs. Tikai 2 % norāda, ka naudas pārpalikuma gadījumā nedarītu neko.

Galvenā prioritāte – tehnoloģijas un efektivitāte

Uzņēmumu prioritātēs savienojas divi uzdevumi: attīstība un efektivitāte. 68 % Latvijas finanšu direktoru starp galvenajām prioritātēm nākamajam gadam min digitalizāciju, automatizāciju un inovācijas, bet 50 % – izmaksu samazināšanu. 38 % plāno ieviest jaunus produktus vai pakalpojumus, bet 31 % kā prioritāti nosauc investīcijas Latvijā, tostarp uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumus.

Vienlaikus uzņēmumi aktīvi stiprina spēju reaģēt uz satricinājumiem. Latvijā 46 % plāno uzlabot scenāriju plānošanu un stresa testēšanu, 45 % – organizācijas elastību un lēmumu pieņemšanas ātrumu, bet 39 % paredz ieguldījumus kiberdrošībā.

Šādas prioritātes nav nejaušas. Latvijas finanšu direktori valsts kopējo gatavību ārējiem satricinājumiem vērtē piesardzīgāk nekā kolēģi kaimiņvalstīs: 63 % Latviju uzskata par minimāli sagatavotu un vēl 10 % – par vispār nesagatavotu ārējiem satricinājumiem. Igaunijā un Lietuvā aptuveni puse finanšu direktoru savu valsti vērtē kā vidēji vai ļoti labi sagatavotu.

Nenoteiktībā svarīgākais kļūst ātrums

Uzņēmumi savu attīstību plāno elastīgi. 44 % Latvijas uzņēmumu stratēģiju un plānošanu pielāgo nepārtraukti, regulāri pārskatot plānus, bet 27 % to dara bieži, izmantojot viena līdz divu gadu plānošanas horizontu.

Tāpēc par svarīgāko spēju darbam pastāvīgu pārmaiņu apstākļos 39 % Latvijas CFO nosauc stratēģisko elastību un ātru lēmumu pieņemšanu. Otra nozīmīgākā ir darbinieku un vadības spēja pielāgoties, ko izceļ 28 % aptaujāto. Baltijā kopumā tieši ātrums un pielāgošanās spēja kļūst svarīgāki par kādu vienu tehnisku kompetenci.

Mākslīgais intelekts ienāk ikdienā, bet vēl nav biznesa pamatrīks

Lai gan digitalizācija un inovācijas ir uzņēmumu galvenā prioritāte, mākslīgais intelekts vairumā uzņēmumu vēl ir ieviešanas stadijā. Latvijā 51 % uzņēmumu mākslīgo intelektu līdz šim izmantojuši ierobežotā apmērā, 32 % to vērtē kā svarīgu atbalsta rīku, bet vien 3 % – kā ļoti būtisku uzņēmuma spēju. Savukārt 4 % negaida, ka tas kļūs par prioritāti. Tas liecina, ka uzņēmumu vidū būtiskākā atšķirība vairs nav starp MI izmantotājiem un skeptiķiem, bet gan starp eksperimentēšanu un plašāku tehnoloģijas ieviešanu biznesā.

29 % Latvijas finanšu direktoru uzskata, ka vislielāko labumu no mākslīgā intelekta ieviešanas uzņēmumā gūtu pārdošana un klientu apkalpošana, bet 17 % – finanšu prognozēšana un budžeta veidošana.

*SEB banka Baltijas lielāko uzņēmumu finanšu direktoru aptauju veic reizi gadā kopš 2014. gada, vaicājot finansistu prognozes par uzņēmējdarbības vidi, būtiskākajiem izaicinājumiem un citiem jautājumiem. 2026. gada aptauja veikta septembrī, un tajā piedalījās 324 finanšu direktori no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.