Aptauja: Latvijas iedzīvotāji mājoklim gatavi tērēt vismazāk Baltijā, Igaunijā biežāk apsver dārgākus īpašumus

Lai gan mājokļa iegāde joprojām ir viens no nozīmīgākajiem dzīves mērķiem Baltijas valstīs, SEB bankas aptaujas* dati rāda, ka iedzīvotāju finansiālās iespējas un gaidas būtiski atšķiras. Kamēr Latvijā gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju jaunu mājokli meklētu cenu kategorijā līdz 100 000 eiro, Lietuvā un īpaši Igaunijā iedzīvotāji biežāk apsver ievērojami dārgākus īpašumus.

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju meklētu mājokli līdz 100 000 eiro

Atbildot uz jautājumu, cik lielu summu viņi būtu gatavi tērēt jauna mājokļa iegādei, 35% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka meklētu mājokli līdz 50 000 eiro vērtībā, bet vēl 31% apsvērtu mājokli cenu kategorijā no 50 000 līdz 100 000 eiro. 

Tas nozīmē, ka kopumā 66% Latvijas iedzīvotāju savu nākamo mājokli redz cenu kategorijā līdz 100 000 eiro. Igaunijā un Lietuvā šādu respondentu ir gandrīz uz pusi mazāk – attiecīgi 35% un 32%.

Vienlaikus īpašumus, kuru cena pārsniedz 150 000 eiro, apsvērtu 16% Latvijas iedzīvotāju, 33% Lietuvas iedzīvotāju un 44% Igaunijas iedzīvotāju.

Īpaši izceļas Igaunija, kur 9% respondentu būtu gatavi maksāt vairāk nekā 300 000 eiro par mājokli. Lietuvā tādu ir 4%, bet Latvijā – tikai 3%.

"Lai gan konkrēti plāni tuvāko trīs gadu laikā mainīt mājokli ir tikai aptuveni piektdaļai Baltijas valstu iedzīvotāju – 18% Latvijā, 20% Lietuvā un 20% Igaunijā – vēlme pēc cita mājokļa ir daudz plašāka. Kopumā mājokli vēlētos vai jau plāno mainīt 43% Latvijas, 33% Lietuvas un 38% Igaunijas iedzīvotāju. Tas liecina, ka interese par mājokļa maiņu ir būtiski lielāka par reālo aktivitāti tirgū. Daži savu ieceri pagaidām atliek, jo viņus attur augstās mājokļu cenas, piesardzība uzņemties ilgtermiņa kredītsaistības, kā arī ģeopolitiskā situācija, kas mudina rūpīgāk izvērtēt lielus finanšu lēmumus," norāda SEB bankas Mājokļu finansēšanas nodaļas vadītājs Māris Opincāns.

Igaunijas iedzīvotāji gatavi lielākām kredītsaistībām

Baltijas valstīs atšķiras ne tikai summa, ko cilvēki būtu gatavi maksāt par jauno mājokli, bet arī pieņemamais ikmēneša kredīta maksājums.

Latvijā 59% respondentu norāda, ka būtu gatavi maksāt ne vairāk kā 400 eiro mēnesī, savukārt vēl 26% par pieņemamu uzskata maksājumu no 400 līdz 600 eiro.

Tikmēr Igaunijā situācija ir citāda. Tur tikai 26% potenciālo kredītņēmēju būtu gatavi maksāt līdz 400 eiro mēnesī un vēl 26% – no 400 līdz 600 eiro. Gandrīz katrs trešais (29%) ir gatavs maksāt vairāk nekā 800 eiro mēnesī un puse no viņiem – vairāk nekā 1000 eiro.
Arī Lietuvā attieksme ir drosmīgāka nekā Latvijā. Tur populārākā atbilde ir maksājums no 300 līdz 500 eiro mēnesī (37%), bet vēl 16% būtu gatavi maksāt no 500 līdz 800 eiro mēnesī.

"Atšķirības iedzīvotāju atbildēs lielā mērā atspoguļo arī situāciju nekustamā īpašuma tirgū. Mājokļu cenas Baltijas valstīs atšķiras, un līdzīgas tendences redzamas arī izsniegto kredītu datos. SEB dati rāda, ka šī gada pirmajā pusgadā vidējā mājokļa kredīta summa Latvijā bija aptuveni 100 000 eiro, Lietuvā – 119 000 eiro, bet Igaunijā – 145 000 eiro. Tāpēc nav pārsteigums, ka Latvijas iedzīvotāji biežāk orientējas uz zemākiem budžetiem un ikmēneša maksājumiem, kamēr Lietuvā un īpaši Igaunijā iedzīvotāji ir gatavi apsvērt dārgākus mājokļus un lielākas ilgtermiņa saistības," turpina Māris Opincāns.

Lai sakrātu pirmajai iemaksai, samazinātu ikdienas tēriņus

Arī vēlamais pirmās iemaksas apmērs Baltijas valstu iedzīvotāju vidū būtiski atšķiras. Visbiežāk minētā pirmā iemaksa Latvijā ir līdz 10 000 eiro – šādu summu būtu gatavi iemaksāt 37% respondentu. Gandrīz katrs piektais būtu gatavs pirmajai iemaksai atvēlēt līdz 20 000 eiro.

Lietuvā izplatītākā atbilde ir pirmā iemaksa līdz 20 000 eiro (28%), kam seko pirmā iemaksa līdz 30 000 eiro (22%) un līdz 50 000 eiro (15%).

Igaunijā gatavība veikt lielākas pirmās iemaksas ir vēl izteiktāka. 24% respondentu būtu gatavi iemaksāt līdz 20 000 eiro, 27% – līdz 40 000 eiro, bet 17% – vairāk nekā 50 000 eiro.

Lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai, iedzīvotāji visās trīs Baltijas valstīs visbiežāk izvēlētos samazināt ikdienas izdevumus. Šādu atbildi sniedza 30% Latvijas, 40% Lietuvas un 41% Igaunijas iedzīvotāju.

Otra populārākā pieeja ir esošā nekustamā īpašuma pārdošana. To apsvērtu 28% Latvijas, 32% Lietuvas un 34% Igaunijas respondentu.

Igaunijas iedzīvotāji biežāk nekā kaimiņvalstīs būtu gatavi izmantot uzkrātos ieguldījumus vai pensiju kapitālu – šādu iespēju apsvērtu 25% respondentu, kamēr Lietuvā tie ir 19%, bet Latvijā – 15%.

"Lai gan liela daļa iedzīvotāju ir gatavi uzņemties hipotekārās kredītsaistības, pirmās iemaksas uzkrāšana bieži vien kļūst par sarežģītāko posmu ceļā uz savu mājokli. Latvijā 35% iedzīvotāju pirmās iemaksas uzkrāšanai varētu atvēlēt ne vairāk kā 200 eiro mēnesī, bet katram piektajam šādu uzkrājumu veidot šobrīd nav iespējams. Tas nozīmē, ka daļai mājsaimniecību pirmās iemaksas uzkrāšana var prasīt vairākus gadus, pat ja lēmums par mājokļa iegādi jau ir pieņemts," saka SEB bankas Mājokļu finansēšanas nodaļas vadītājs Māris Opincāns.

*Baltijas iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada jūnijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 3010 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.