Mēs augam soli pa solim, dienu pa dienai. Tāda ir dzīve – visam nepieciešams savs laiks, arī izaugsmei un pieredzes iegūšanai. Sākot savas prakses gaitas, es pat iedomāties nespēju, kas mani sagaida nākamajos divos mēnešos. Katra diena nāca ar jauniem izaicinājumiem, emocijām un pārbaudījumiem.
Es nepazinu cilvēkus, kuri strādāja SEB bankā, nezināju ierasto lietu kārtību. Tas viss man bija kas jauns un neierasts. Tagad es uz notikušo atskatos ar smaidu, jo nu es to zinu.
Kaut arī divi mēneši ir salīdzinoši īss laika sprīdis, esmu sapratusi, ka pietiek vien ar dažām stundām, lai apgūtu kādu prasmi vai vismaz iegūtu priekšstatu par kādiem darba pienākumiem vai procesiem. Darbs bankā nepārtraukti attīstās un mainās. Man drīz vien radās sajūta, ka jāļaujas šim ritmam un plūsmai. Ar to es vēlos teikt, ka tu vari ieplānot, ko vēlies paveikt, taču var gadīties, ka pats darba process tevi aizved citā, iespējams, pat daudz labākā un negaidīti rezultatīvā virzienā.
Uzsākot prakses gaitas SEB bankā, man pat prātā nebija nācis rakstīt blogus vai piedalīties vlogu veidošanā. Tas man bija kas jauns un nepieredzēts, taču atskatoties redzu, ka tā bija lieliska pieredze un iespēja izkopt savu rakstīšanas stilu un valodu, katru nedēļu novērtēt paveikto tās gaitā un apkopot savas sajūtas, attīstīt prasmi runāt kameras priekšā un strukturizēti sakopot domas un pasniegt tās cilvēkiem. Protams, es sākotnēji uztraucos, jo nezināju, kā tas būs, vai man izdosies, bet viss noritēja veiksmīgi, un man pat ļoti iepatikās. Es guvu apliecinājumu vispār zināmajam faktam, ka jāizaicina sevi, jāizkāpj no komforta zonas, darot lietas, ar kurām neesi iepriekš saskāries, jo tikai tā tu audz un attīsties.
Ar katru nedēļu es kļuvu drošāka, zinošāka un pārliecinātāka par to, ko daru. Kaut arī ik pa mirklim radās šaubas, man apkārt bija lieliski kolēģi, kuriem varēju pajautāt, kā rīkoties, ko darīt, kam prasīt padomu konkrētajā jautājumā. Es ticu, ka ikviens cilvēks mums var kaut ko iemācīt, palīdzēt, jo katrs no mums ir zinošāks par pārējiem kādā jautājumā, tikai jāzina kurā. Galvenais ir nenobīties un jautāt, nekautrēties, ja kaut ko nezini vai nesaproti. Prakses ir radītas, lai jaunieši mācītos un iegūtu praktiskas iemaņas reālos darba apstākļos, un tas ir neatņemams ieguvums katra cilvēka izaugsmes un karjeras ceļā.
Šonedēļ gaisā virmo izteikta pēdējo veicamo darbu sajūta, kad zini – vairāk nebūs. Tas izraisa gan skumjas, gan prieku. Mēs esam izveidojuši lielisku komunikāciju, esam atraduši kopīgu valodu, iepazinušies ar katra personību un sapratuši savas stiprās un ne tik stiprās puses. Ir labi apzināties, ka katra posma beigas ir jauna posma sākums. Šī prakse bija manas šīs vasaras labākā pieredze, kādu es vien varēju vēlēties.
Liels paldies visiem, kas palīdzēja man šo laiku bankā padarīt unikālu un īpašu! Paldies arī tev, lasītāj!
Marta Kristiāna Viļuma
Youth LAB dalībniece
