Eiropas Centrālā banka (ECB) 2025. gada 5. jūnijā paziņoja par procentu likmju samazināšanu par 0,25 procentpunktiem, pazeminot likmi noguldījumiem uz nakti līdz 2%. Preses konferencē ECB prezidente Kristīne Lagarda paziņoja, ka ECB "tuvojas monetārās politikas cikla beigām", kas var liecināt par iespējamu pauzi nākamajā sanāksmē jūlijā.
Prezidente Lagarda norādīja, ka inflācijas rādītāji tuvojas mērķim, un ECB ir apmierināta ar pašreizējo likmju līmeni. Uz jautājumu par nākotnes likmju samazinājuma iespēju Lagarda atsaucās tikai uz ienākošajiem datiem, taču atkārtoti uzsvēra, ka ECB "tuvojas monetārās politikas cikla beigām".
Finanšu tirgus šobrīd prognozē vēl vienu 0,25% likmju samazinājumu līdz gada beigām (septembrī) un stabilizēšanos likmei noguldījumiem uz nakti 1,75% līmenī.
Ko sagaidīt iedzīvotājiem?
Kopumā ECB signāli liecina, ka tā ir apmierināta ar līdz šim sasniegto inflācijas apkarošanā. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, kad likmes tika mazinātas straujākā tempā, tuvākā pusgada laikā nav gaidāma līdzīga dinamika.
Visticamāk, nākamreiz likmes var tikt samazinātas tikai rudenī. Tas nozīmē, ka vasaras laikā 3, 6 un 12 mēnešu Euribor likmes varētu pietuvoties 2% līmenim, bet īstermiņa 3 mēnešu Euribor likme varētu būt mazliet zem šī sliekšņa.
Kredītņēmējiem
Tiem, kuriem aizdevumi piesaistīti mainīgajai Euribor likmei, aizdevumu procentu maksājumi vasaras laikā var nedaudz samazināties. Tomēr lielas izmaiņas nav gaidāmas, un, visticamāk, maksājumu līmenis saglabāsies gandrīz nemainīgs. Vidējā termiņā nav pamata cerēt uz tik strauju likmju kritumu, kāds bija vērojams pēdējā gada laikā.
Noguldītājiem
Līdz ar likmju samazināšanos, nedaudz mazināsies arī krājkontu un termiņnoguldījumu likmes, bet visdrīzāk pēc tam tās paliks nemainīgas līdz rudenim. Pēdējie Eiropas inflācijas dati uzrādīja 1,9% gada inflāciju, kas ir tuvu ECB mērķim. Tas liecina par stabilizēšanās tendenci eirozonā.
Diemžēl Latvijā inflācija pret iepriekšējo gadu bija 3,9%, kas ir krietni vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tāpēc ir svarīgi apzināties, ka ar esošo inflācijas līmeni nav iespējams atgūt pietiekamu atdevi, izmantojot tikai uzkrājumu produktus. Iedzīvotājiem jāapsver alternatīvi ieguldījumu veidi, īpaši, ja mērķis ir saglabāt vai palielināt kapitāla vērtību ilgtermiņā.
Ilgtermiņā lielāko atdevi, kas pārsniedz inflāciju, nodrošinājuši ieguldījumi akcijās, atsevišķās izejvielās, piemēram, zeltā, kā arī korporatīvajās obligācijās ar augstu ienesīgumu. Šie instrumenti gan ir saistīti ar augstāku risku, taču piedāvā potenciāli augstāku peļņu, kas ilgtermiņā palīdz saglabāt ieguldījumu vērtību.
Nākotnes attīstības iespējas
Globāli vēljoprojām pastāv ievērojama nenoteiktība, kas var ietekmēt centrālo banku rīcību. Viens no būtiskajiem riskiem ir pieaugošie tirdzniecības tarifi, kas var ietekmēt inflāciju un izaugsmi. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā ir sagaidāmi nozīmīgi attīstības projekti, piemēram, investīcijas aizsardzībā, infrastruktūrā, kapitāla tirgu attīstībā un mākslīgā intelekta risinājumos.
Šīs investīcijas veicinās ekonomisko aktivitāti visā reģionā, un arī Latvija varēs gūt no tām labumu. Īpaši svarīgs ir mākslīgais intelekts, kura pielietošana nākotnē var paaugstināt produktivitāti, uzlabot pakalpojumu efektivitāti un, iespējams, arī samazināt inflācijas spiedienu noteiktās nozarēs. Tehnoloģiju attīstība var kļūt par vienu no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka nākotnes ekonomisko vidi.
Tikai bagāti cilvēki var atļauties nekrāt nākotnei
Ieguldījumi finanšu instrumentos vienmēr ir saistīti ar risku. Lēmumi par ieguldījumiem jāpieņem, izvērtējot gan potenciālo ienesīgumu, gan riskus un savu finanšu situāciju.
