Switch to mobile version. Augšup

Uzkrājumi - 08.01.2018
uzkrājumi | finanšu plānošana

Kā gada laikā uzkrāt 1400 eiro?

Kā gada laikā uzkrāt 1400 eiro?

Pērn, ievērojot SEB bankas finanšu ekspertu ieteikumus, SEB bankas Lietuvā kliente Simona nolēma gada laikā uzkrāt gandrīz 1400 eiro. Vēlējāmies uzzināt, kā viņai veicās.

Pirmajā nedēļā – pirmais eiro

Ieteikums ir vienkāršs – veidot uzkrājumu pirmajā nedēļā tam atliekot vienu eiro, otrajā – divus, trešajā – trīs utt. Katru nedēļu summa turpina augt, līdz gada pēdējā nedēļā tie ir 52 eiro. Uzkrājot godprātīgi un saskaņā ar plānu, gada laikā iespējams ietaupīt 1378 eiro.

Viļņā dzīvojošā Simona nolēma uzsākt šo ietaupījuma shēmu janvārī, kas noteikti nav finansiāli labākais laiks neseno svētku tēriņu dēļ. Vilinoša šķita iespēja gada laikā sasniegt iecerēto, sākotnēji tam atliekot vien pāris eiro mēnesī.  Un tā – katru pirmdienas rītu Simonas datorā parādījās atgādinājums par noguldījumu nedēļas kārtas numuram atbilstošas summas apmērā.  Ar laiku tas kļuva par ieradumu, un nekādi atgādinājumi vairs nebija nepieciešami.

“Pirmdienās naudas uzkrājuma veidošana kļuva par manu ieradumu un aizraujošu ceļu uz mērķi. Pat tad, kad summa sasniedza 50 eiro, neradās vēlme apstāties, jo biju jau finiša taisnē. Saskaitot, cik lielu summu rezultātā sakrāšu, biju patiesi lepna par sevi. Pirmkārt, summa bija liela, un, otrkārt, man nevajadzēja pielikt nekādas papildu pūles vai laiku, lai to nopelnītu. Šogad eksperimentu noteikti atkārtošu,” pārliecināta jauniete.

Svarīgs ir mērķis

Pēc Simonas vārdiem, lielākā šādā veida uzkrājumu priekšrocība ir konsekvence. Sākumā, kad vajadzēja atlikt maz, tas nemaz neietekmēja budžetu, taču veidoja zināmu ieradumu. Sākot taupīt, cilvēki nereti paklūp, mēģinot uzkrāt pārāk lielas summas. Ja veidojot uzkrājumu nākas atteikties no ierastām lietām, rodas negatīvas asociācijas  ar taupīšanas procesu. Savukārt Simonas izmēģinātā metode ir ļoti ērta, jo nav jādomā par to, kāda summa ir jāpārskaita konkrētajā nedēļā.

Pirms sākt uzkrāt, Simona izvirzīja sev mērķi – visu ietaupīto naudu viņa iecerēja iztērēt ceļojumam uz Latīņameriku vai Āziju. "Domāju, ka ar uzkrāto summu tiešām pietiks, lai dotos ceļojumā,” stāsta Simona un apgalvo, ka viņas attieksmi pret naudu šis eksperiments nav īpaši mainījis  – arī iepriekš viņa tērējusi naudu atbildīgi un pārdomāti. Simona labprāt sevi reizēm iepriecina ar kādu īpašu pirkumu, taču katru nedēļu, atverot internetbanku, pārbauda visus savus ienākumus un izdevumus. Tas neļauj šķērdēt naudu pa labi un pa kreisi.

Šāda uzkrājuma veikšana palīdzējusi Simonai arī atbrīvoties no vainas apziņas, kas nomāca, kamēr viņa neko nedarīja savas nākotnes drošības vārdā.

"Man nebija nedz termiņnoguldījuma, nedz dzīvības apdrošināšanas, nedz uzkrājumu kaut vai trīs mēnešalgu apmērā. Biju atstājusi savu finanšu drošību novārtā, un negaidīti dzīves pavērsieni varēja pārsteigt mani pilnīgi nesagatavotu. Uzkrātā summa un apziņa, ka to spēju, ir ievērojami uzlabojusi manu pārliecību par rītdienu,” atklāj Simona.

Kāpēc cilvēki vēlas vai nevēlas ietaupīt

SEB bankas ekonomikas eksperte Lietuvā – Julita Varanauskiene stāsta, ka šāda uzkrājuma shēma veidota, ņemot vērā zinātnieku atziņas par cilvēku taupīšanas paradumiem. Kāpēc cilvēki nespēj uzkrāt vēlamās summas? Tie nav tikai nepietiekami ienākumi, bet arī nespēja plānot un rēķināt, kā arī paškontroles un taupīšanu ieradumu trūkums.

Ieradums veidojas, kad mēs ilgāku laiku atkārtojam vienu un to pašu darbību. Tāpat nepieciešams mērķis. Cilvēkam, kuram vispār nav nekādu uzkrājumu, pusotrs tūkstotis eiro var šķist tikpat nesasniedzams kā pusotrs tūkstotis kilometru, kas jānoiet kājām. Savukārt daži kilometri dienā (pāris eiro nedēļā) nemaz nav nepārvarams šķērslis. Lai palielinātu mērķi, ir vajadzīgas mazas uzvaras – starpposma rezultātu novērtējums. Piedāvātā risinājuma veiksmes formula ir uzkrāšanas sadalījums pa nedēļām un pakāpeniska summas palielināšana – vienas nedēļas panākumi mudina turpināt ceļu uz mērķi.

Atgādināt par nepieciešamību atlikt kārtējo summas daļu var dažādi tehnoloģiski risinājumi – tādu šobrīd ir ļoti daudz. Piemēram, ja pašam nesanāk visu laiku atcerēties vajadzīgo summu un datumu, var pieteikt automātisko maksājumu, kas ar izvēlēto regularitāti pārskatīs noteikto summu uz krājkontu. Tādējādi būs arī vieglāk cīnīties ar kārdinājumu uzkrāšanas procesu pārtraukt. Ja šķiet, ka ikdienā naudas nekam nepietiek, nepieciešama budžeta plānošana, kas ļauj paskatīties uz saviem tēriņiem no malas. Kādreiz šāds vērtējums var pat ļoti patīkami pārsteigt.

Ja uzkrājuma veidošana jums šķiet neiespējamā misija, par īsto palīgu var kļūt arī Digitālā krājkase. Izmantojot to, jums vairāk nebūs jādomā, cik daudz un kad novirzīt uzkrājumam, jo krājkase to paveiks jūsu vietā. Tā darbojas sekojoši: ik reizi, kad maksājat ar karti, bet summa nav apaļa, tā tiks noapaļota līdz veselam eiro, un starpība automātiski ieskaitīta jūsu krājkontā. Piemēram, ja maksājat ar karti 6,40, tad 60 centi, kas pietrūkst līdz apaļiem 7 eiro, tiks ieskaitīti jūsu uzkrājuma kontā. Jūs to pat nemanīsiet, bet ik pa laikam uzmetot aci krājkasei piesaistītajā kontā, redzēsiet, kā aug jūsu uzkrājums – kaut arī ieskaitītās summas nav lielas, mēneša laikā var izdoties sakrāt 30 un vairāk eiro.

Vienkārša aritmētika

Šī uzkrājuma veidošanas shēma ir visai universāla un pielāgojama dažādām situācijām. Piemēram, ja cilvēks saņem 550 eiro, no kuriem 10 procentus gatavs novirzīt uzkrājumiem (tātad – 55 eiro jeb 13 eiro nedēļā), viņam ir iespēja ietaupīt 600 eiro gadā pat tad, ja viņš pārtrauks palielināt atliekamās summas apjomu gada trīspadsmitajā nedēļā. Savukārt, ja cilvēks ar 550 eiro algu konstatē, ka var ietaupīt 20 procentus no ienākumiem (ap 26 eiro nedēļā), gada ietaupījums būs vairāk nekā 1000 eiro, pat pārstājot palielināt uzkrājumu 26. nedēļā.

Jānis Meistars

Automātisks uzkrājums
Automātisks uzkrājums

Digitālā krājkase – uzkrājiet naudu, iepērkoties ar karti.

Izmantojot Digitālo krājkasi, katra ar norēķinu karti veiktā pirkuma summa tiek noapaļota līdz veselam eiro, starpību novirzot Jūsu krājkontā.


  • Uzkrājumi - 26.07.2017

    Kā atrast 30 eiro mēnesī, lai sāktu uzkrāt?

    Kā atrast 30 eiro mēnesī, lai sāktu uzkrāt?

    Parasti populārākā atbilde uz jautājumu, kāpēc cilvēki neveido uzkrājumu, ir – trūkst brīvu līdzekļu. Taču, lai lēnā garā sakrātu vērā ņemamu kapitālu, pietiek pat ar eiro dienā. Turklāt, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, uzkrājums veidosies gandrīz nemanāmi.

    Lasīt vairāk

  • Uzkrājumi - 08.02.2016

    Kāpēc naudu krāt bankā, nevis zeķē?

    Kāpēc naudu krāt bankā, nevis zeķē?

    Lai gan Latvijā jau ilgu laiku darbojas bankas, joprojām netrūkst to, kam naudas krāšana zeķē tomēr šķiet labākais risinājums, un nerimst diskusijas par šo no seniem laikiem mantoto ieradumu.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

KrājkontsKrājkonts

Vēlaties uzkrāt kādu naudas summu vai Jums ir līdzekļi, kurus negrasāties uzreiz tērēt? Tieši tam ir paredzēts Krājkonts — beztermiņa noguldījuma veids ar iespēju to brīvi papildināt un uzkrāt papildu naudas līdzekļus.

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.