Par naudas vērtību un nozīmi mūsu dzīvēs mēs uzzinām vēl pavisam mazi. Taču to, kā uzkrāt un tērēt pareizi – to gan mums neviens tik viegli neatklāj. Rodas jautājums – kāpēc? Ja reiz pieaugušais saņem algu, tad jau būtu jāzina arī, kā pareizi rīkoties ar saviem ienākumiem un mācīt to arī mums, bet, diemžēl, tā nebūt nav.
Atziņas no lekcijas par finanšu pratību
SEB Skolu vēstnešu programmas lekcija par finanšu pratību bija ļoti vērtīga un bagāta ar informāciju, temats bija izklāstīts saprotami, lai mēs varētu aktualizēt tematu ar skolasbiedriem, neskatoties uz mūsu iepriekšējo zināšanu līmeni. Noklausoties lekciju sapratu, ka līdz šim daudz lietas esmu darījusi pareizi un zināju iepriekš, taču tas bija labs apstiprinājums, kas radīja arī sava veida drošības sajūtu, runājot publikas priekšā.
Prasmi rīkoties ar naudu iemācās jau bērnībā
Par sevi atļaujos teikt, ka esmu viena no tiem jauniešiem, kura prot rīkoties ar naudu. Jau kopš bērnības protu krāt. Ko saņēmu svētkos vai par kādu labu darbiņu, vienmēr liku savā krājkasē. Pēc lekcijās dzirdētā, minu, ka varbūt man izdevās, jo vienmēr bija mērķis – tad vēlējos jaunu velosipēdu, tad kādu jaunu rotaļlietu. Man patika krāt un pēc tam sevi apbalvot.
Laikam ejot, nekas nav mainījies, tikai vēlmju un vajadzību saraksts ir manāmi audzis. Maziņa būdama jau biju ļoti apzinīga un sapratu, kur un kā rodas nauda. Apzinājos, ka mammai ar tēti ir jāstrādā, lai varētu sevi iepriecināt un iegādāties lietas, ko vēlas. Iespējams, ka tāpēc es vienmēr esmu gribējusi pati nopelnīt savu naudu, ko tērēju vēlmēm. Kādreiz to darīju, izpalīdzot vecmāmiņai ar vectētiņu vai vecākiem mājas darbos, taču tagad piepelnos vasarās, reizēm arī kā auklīte kādam no mazākajiem. Esmu priecīga teikt, ka varu pati sev iegādāties lietas, neprasot naudu no vecākiem.
Mani nomierina apziņa, ka protu rīkoties ar naudu. Jo īpaši tāpēc, ka zinu – kādreiz vecāku mājas būs jāpamet, un tad gan viss būs uz maniem pleciem!
Mācīt skolasbiedrus – vērtīgs izaicinājums
Skolas vidē esmu aktīva jauniete, kas nebaidās izzināt un mācīties jaunas lietas. Tāpēc, kad karjeras konsultante stāstīja par šo programmu, es uzreiz zināju, ka man šis būs pa spēkam un patiesi interesēs.
Iespēja lekcijā iegūtās zināšanas nodot saviem skolasbiedriem mani patiesi iepriecināja, gribēju tās nodot pēc iespējas vairāk skolēniem. Par finanšu pratību pastāstīju aptuveni 90 skolēniem, kopā tās bija piecas klases. Bija prieks redzēt to, ar cik lielu degsmi jaunieši iesaistījās un atzina temata aktualitāti. Taču daudzi par finanšu pratību gandrīz neko nezināja. Prieks, ka jaunieši manā stāstījumā prata ieraudzīt sevi un savas rīcības.
Reflektējot par dzirdēto, lūdzu katram klausītājām padalīties ar to, ko jaunu viņi uzzinājuši un centīsies pielietot turpmāk. Mani patiesi priecēja katra atbilde, sākot ar grāmatu lasīšanu, kas patiesībā man bija liels pārsteigums, beidzot ar to, ka tagad krās naudu mērķtiecīgi. Taču viena atbilde manu dzirksteli aizdedza vēl vairāk – jaunieši mani uzslavēja par vienkāršo stāstījumu, sakot, ka tik daudz palicis atmiņā, jo runāju “cilvēku valodā”. Tad zināju, ka visu esmu darījusi pareizi un pieeja šim tematam ir atrasta.
Stāstiet no sirds, nevis grāmatas
Mans galvenais ieteikums pārējiem SEB Skolu vēstnešiem – stāstiet no sirds, nerunājiet kā no grāmatas. Mums pašiem ir nācies saskarties ar monotonu prezentētāju, kurš izmanto mistiskus terminus vai tik sarežģītus vārdus, ka pats tos nespēj izrunāt. Tajos brīžos liela daļa vienkārši pārstāj klausīties un pievērst jebkādu uzmanību. Apzināmies, ka visi klātesošie nav bijuši ar mums lekcijas laikā un, ļoti iespējams, nav tik zinoši šajā tematā. Padariet šo mācīšanās procesu maksimāli vieglu un interesantu viņu ausīm.
