Vai ir pamats cerēt uz mājokļu cenu kritumu?

Nekustamā īpašuma tirgus līdz šim ar Covid-19 krīzi sadzīvo bez būtiskiem satricinājumiem, nepieredzot nopietnus iemeslus mājokļu cenu samazinājumam. Taču SEB Mājokļu cenu indikators liecina, ka daļa iedzīvotāju turpmāko 12 mēnešu laikā sagaida cenu kritumu. Vai šādām gaidām ir pamats?

Krituma prognozētāju skaits sarūk

Sadarbībā ar pētījumu centru SKDS šā gada septembrī veiktā aptauja* liecina, ka 44% respondentu turpmāko 12 mēnešu laikā sagaida nekustamā īpašuma cenu pieaugumu. Vēl martā šādu scenāriju paredzēja nedaudz mazāk aptaujāto – 39%.

Pusgada laikā līdz 12% samazinājies arī to iedzīvotāju skaits, kas paredz mājokļu cenu kritumu. Vēl 28% sagaida, ka cenas turpmākā gada laikā nemainīsies, bet 15% aptaujāto nav viedokļa par cenu izmaiņām.

Kopumā SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) rudenī ir pieaugusi par 9,5 punktiem līdz 31,9.

Trūkst argumentu cenu kritumam

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka Latvijā vērojamās nekustamā īpašuma cenu tendences līdzinās situācijai citviet pasaulē. “Neskatoties uz piedzīvotajiem sarežģījumiem, ko radīja Covid-19, globālais nekustamā īpašuma tirgus ir izvairījies no būtiskiem satricinājumiem. Krīzes raksturs, kas pakļāva sitienam zemāk apmaksātās nozares, gan vērienīgie atbalsta pasākumi izveidoja apstākļus tālākam cenu pieaugumam,” komentē D. Gašpuitis.

“Vienā mirklī vien pavērās iespējas pretendēt uz limitētām atlaidēm. Taču ekonomikas atgūšanās ir uzlabojusi noskaņojumu, kas transformējas arī gaidās par nekustamā īpašuma cenu pieaugumu. Šobrīd kopējais fons ir arī stabilāks par to, kāds bija šā gada martā. Tādēļ gaidu pieaugums ir racionāls. Būvniecības izmaksu kāpums turpinās, un aug arī finansiālā pieejamība,” SEB Mājokļu cenu indikatora rādītājus skaidro D. Gašpuitis.

Ekonomists gan norāda, ka atsevišķs sarunu temats ir tendences pašā tirgū. “Joprojām ir visai liela neatbilstība starp to, ko piedāvā tirgus, un to, ko pircējs sagaida, lai lemtu par saistību uzņemšanos,” piebilst D. Gašpuitis.

*Aptauja veikta 2020. gada septembrī sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1011 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.