Lai gan nekustamā īpašuma tirgū šogad vērojamas nelielas korekcijas un pieprasījuma vājināšanās, vairums iedzīvotāju joprojām prognozē mājokļu cenu paaugstināšanos, liecina SEB Mājokļu cenu indikatora dati. Vai šādām cerībām ir pamats?
Sagaida cenu kāpumu
Sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2023. gada septembrī veiktā aptauja* liecina, ka nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā šobrīd prognozē 51,8% aptaujāto. Tas ir tikpat daudz kā pavasarī.
Vienlaicīgi līdz 13,6% samazinājies mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars (pavasarī – 15%). Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju daļa, t.i. tie, kuri pieļauj, ka mājokļu cenas tuvākā gada laikā nemainīsies, šobrīd veido 21,1%. Savukārt 13,4% respondentu nav konkrēta viedokļa par nekustamā īpašuma cenu iespējamām izmaiņām.
SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība – starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu – šī gada rudenī palikusi gandrīz nemainīga salīdzinājumā ar 2023. gada pavasari un veido 38,2 punktus.
Bez būtiskām izmaiņām tirgū un prognozēs
“Noturīgais cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars pat nedaudz pārsteidz. Varēja pieņemt, ka tendences ekonomikā uz rudeni šo pārliecību nedaudz pašķobīs, jo nelielas korekcijas tirgū ir vērojamas un pieprasījums ir vājinājies,” Mājokļu cenu indikatora datus vērtē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Dzīvē vajag jaunus projektus!
Eksperts norāda, ka kopumā uztvere ataino nekustamā īpašuma tirgū notiekošo, kas liecina, ka būtiskas izmaiņas tirgū nav notikušas un arī netiek prognozētas. “Lai tas notiktu, jābūt krasām izmaiņām darba tirgū,” piebilst ekonomists.
“Piedāvājuma puse ir pielāgojusies mazāk, nekā pircēji būtu vēlējušies. Tas izskaidro cenu krituma sagaidītāju īpatsvara sadilšanu, bet, ņemot vērā inflācijas tendences, uztvere, ka cenu pieaugums arī nekustamā īpašuma sfērā saglabāsies, joprojām ir noturīga,” norāda D. Gašpuitis.
Reģionu un vecuma grupu īpatnības
Vislielākais respondentu īpatsvars, kuri prognozē nekustamā īpašuma cenu samazināšanos šoreiz ir galvaspilsētā – vairāk nekā 18% aptaujāto.
“Interesanti, ka Rīgā ir vislielākais cenu krituma prognozētāju īpatsvars. Visticamāk, tas norāda uz daudz niansētāku informācijas vidi, daudzšķautņaināku sociālo situāciju un arī atšķirīgākām tendencēm dažādās nekustamā īpašuma grupās,” analizē D. Gašpuitis.
Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, redzams, ka visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem (ap 58%), kā arī vecumā no 45 līdz 54 (ap 56%). Tāpat līdzīgi noskaņoti dažāda līmeņa vadītāji (ap 59%) un strādnieki (57%).
Zaļais mājokļa kredīts energoefektīvam mājoklim
Vismazāk to, kuri sagaida, ka nekustamais īpašums kļūs dārgāks, ir starp mājsaimniecēm (40,2%) un uzņēmējiem (40,6%).
Ienākumu ziņā visvairāk to, kuri prognozē cenu kāpumu, ir starp zemu un augstu ienākumu saņēmējiem (attiecīgi 57% un 55,6%). Starp augstu ienākumu saņēmējiem ir arī visvairāk to, kuri sagaida nekustamā īpašuma vērtības kritumu (22,2%).
*Aptauja veikta 2023. gada septembrī sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi aptaujāti 1013 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.
