Vai ir pamats cerēt uz mājokļu cenu kritumu?

Arvien vairāk iedzīvotāju sagaida nekustamā īpašuma cenu palielināšanos turpmākā gada laikā, liecina SEB Mājokļu cenu indikatora dati. Kā šīs cerības vērtējamas, ņemot vērā būvniecības izmaksu sadārdzinājumu, inflāciju un Krievijas iebrukumu Ukrainā?

Cenu kāpumu prognozē arvien biežāk

Sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2022. gada martā veiktā aptauja* liecina, ka 65,3% respondentu turpmāko 12 mēnešu laikā sagaida nekustamā īpašuma cenu pieaugumu. Salīdzinājumam – pērn septembrī šādu scenāriju prognozēja 61,8% aptaujāto, bet tieši pirms gada vien 42,6% aptaujas dalībnieku.

Kopš rudens ir nedaudz palielinājies mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars – no 5,9% rudenī līdz 8,3% šopavasar. 

Savukārt neitrāli noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, šobrīd veido 11,9%, kas ir par sešiem procentpunktiem mazāk nekā rudenī. Vēl 14,5% respondentu nav konkrēta viedokļa par nekustamā īpašuma cenu izmaiņām.

Kopumā SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) 2022. gada pavasarī veido 57 punktus. Tas ir mērenāks pieaugums, salīdzinot ar pērno rudeni, kad indikatora vērtība pieauga gandrīz divas reizes līdz kopumā 55,9 punktiem. 

Izaicinājumi būvniecībā un tirgū 

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē, ka iedzīvotāju vērtējumos atspoguļojas visaptverošais inflācijas kāpums, kas pārklājas ar salīdzinoši stabilo makroekonomisko situāciju. “Tas pastiprina vērtējumus par cenu pieaugumu, jo pieprasījums Covid-19 krīzes laikā aktivizējās un stimulēja cenu pieaugumu. Ekonomikas perspektīvas gan ir kļuvušas daudz nenoteiktākas, kas uzrādās arī vēl pagaidām nelielā cenu krituma prognozētāju skaita pieaugumā,” skaidro eksperts. 

Tuvākajā laikā arvien biežāk izskanēs ziņas par augstu inflāciju un izmaksu kāpumu būvniecībā. Ja vien situācija darba tirgū būtiski nepasliktināsies, mājokļu cenu kāpuma prognozētāju skaits saglabāsies augsts, prognozē D. Gašpuitis. “Tomēr, visdrīzāk, pieaugs to īpatsvars, kuri ekonomikas bremzēšanās ietekmē prognozēs cenu kritumu,” paredz ekonomists. 

Būvniecības nozare nonāks ļoti izaicinošā posmā augsto izmaksu pieauguma dēļ, lēš D. Gašpuitis. “Darba samaksas un izejmateriālu sadārdzināšanās veidos spiedienu uz jauno projektu cenām. Tādēļ pastāv risks, ka piedāvājums sašaurināsies. Piesardzīgums, kas valdījis nekustamā īpašuma tirgū pēdējos gados, neveido arī pamatu sagaidīt cenu kritumu otrreizējā tirgū arī apstākļos, ja ekonomikas izaugsme turpmāk sabremzēsies. Arvien lielāku nozīmi tirgū spēlēs enerģijas patēriņa un energoefektivitātes jautājumi,” skaidro eksperts.

Visvairāk cenu kāpumu sagaida Rīgā un Vidzemē

Šogad visaugstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars ir Rīgā – 71% aptaujāto uzskata, ka nekustamais īpašums tuvākā gada laikā kļūs dārgāks. Salīdzinājumā ar 2021. gada rudens aptauju optimistiski nosakņoto rīdzinieku īpatsvars pieauga par 26%. 

Galvaspilsētai seko Vidzeme, kur jau vairāk nekā divus gadus ir viens no lielākajiem cenas pieauguma sagaidītāju īpatsvariem – šogad optimistiski noskaņoti 70% iedzīvotāju. 

Trešajā vietā šoreiz ir Pierīga un Zemgale (attiecīgi 68% un 67,3%). Salīdzinoši mazāk to, kuri sagaida mājokļa cenu pieaugumu, ir Kurzemē (58,4%) un jau tradicionāli – Latgalē (48,3%).

Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, redzams, ka visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 63 gadiem (ap 67%), kā arī vecumā no 25 līdz 34 gadiem (ap 66%). 

Tāpat optimistiskāk noskaņoti uzņēmumu vadītāji (75%), speciālisti un ierēdņi (70%), kā arī individuālā darba veicēji (69,7%). Visvairāk cenu kritumu prognozētāju skaits ir arī starp vadošajos amatos strādājošajiem (14%), strādniekiem (11%) un mājsaimniecēm (10,5%). 

Ienākumu ziņā gan visvairāk to, kuri prognoze cenu kāpumu, gan ko, kuri prognozē kritumu ir starp respondentiem ar augstiem ienākumiem (attiecīgi 71% un 10,7%).
 

*Aptauja veikta 2022. gada martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi aptaujāti 1021 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.