Vai ir pamats cerēt uz mājokļu cenu kritumu?

Pagājis vairāk nekā gads kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, taču būtiskas izmaiņas mājokļu cenās nav notikušas. Taču SEB Mājokļu cenu indikators liecina, ka arvien lielāka daļa iedzīvotāju prognozē cenu kritumu turpmāko 12 mēnešu laikā. Vai šādām gaidām ir pamats?

Krituma prognozētāju skaits pieaug

Sadarbībā ar pētījumu centru SKDS šī gada martā veiktā aptauja* liecina, ka 42,6% respondentu turpmāko 12 mēnešu laikā sagaida nekustamā īpašuma cenu pieaugumu. Pērn septembrī šādu scenāriju paredzēja 44,1% aptaujāto iedzīvotāju.

Kopš septembra līdz 14,5% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas paredz mājokļu cenu kritumu. Vēl 25,4% sagaida ka cenas turpmākā gada laikā nemainīsies, bet 17% aptaujāto nav viedokļa par cenu izmaiņām.

Kopumā SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) pavasarī ir nokritusi par 3,8 punktiem līdz 28,1.

Toni diktēs ekonomikas atlabšana

“Tas, ka vērtējuma gaidas attiecībā uz nekustamā īpašu cenu gada sākumā nedaudz noplaka, neizbrīna. To pamatā noteica gada sākumā ieviestie ierobežojumi saslimstības mazināšanai, kas kārtējo reizi palielināja valdošo nenoteiktību,” aptaujas rezultātus skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. “Tomēr salīdzinoši augstais cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars apliecina pārliecību, ka esošās grūtības ir pārejošas un īpašuma vērtība palielināsies”

“Nav šaubu, ka līdz ko izaugsme un darba tirgus gada otrajā pusē sāks atgūties, cenu pieauguma gaidas atkal pastiprināsies,” prognozē D. Gašpuitis.

Zīmīgi, ka nekustamā īpašumu cenu pieaugumu arvien mazāk sagaida Rīgā un Pierīgā, kur šādu prognozi izteica attiecīgi 43,5% un 39,7% respondentu. Turklāt Pierīgā ir visvairāk to, kuri pārliecināti par cenu kritumu – 21,7%. Ekonomists D. Gašpuitis skaidro, ka Covid-19 krīzes raksturs lika ierobežot sociālos kontaktus un lielākai ietekmei pakļāva pakalpojumus, ko lielākā mērā izjuta Rīgā un Pierīgā.

“Priecē, ka ievērojami uzlabojies vērtējums Latgalē – optimistu īpatsvars šobrīd ir tikpat liels kā Rīgā. Vispārliecinošāk jūtas Vidzemē, kur 52,2% prognozē cenu pieaugumu, 29,1% domā, ka cenas nemainīsies un tikai 8,8%, ka tās kritīsies,” stāsta D. Gašpuitis.

Aktīvie un piesardzīgie

Rūpīgāk izpētot pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dalībnieku atbildes, uzskatāmi iezīmējas atšķirības starp dažādām sociālekonomiskajām grupām. Piemēram, visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kuri strādā vadošos amatos, veic individuālu darbu darba veicēji vai strādā publiskajā sektorā.

Savukārt procentuāli visvairāk to, kuri sagaida mājokļu cenu kritumu, ir starp iedzīvotājiem vecumā no 35 līdz 44 gadiem – tie ir strādājošie ar vidējiem ienākumiem, kā arī bezdarbnieki un mājsaimnieces. Tomēr arī šajās grupās mājokļu cenu kāpuma sagaidītāju skaits ir lielāks, nekā cenu krituma prognozētāju skaits.

“Aktīvākie iedzīvotāji, kas ir vecumā no 25 līdz 34 gadiem un kuriem ir stabili ienākumi, arī šajos apstākļos sagaida straujāku cenu kāpumu. Atbilstoši SEB bankas kredītportfelim, 60% mājokļu kredītu tiek izsniegti šajā vecumā esošajiem. Pārliecība par nākotni un ienākumu stabilitāte liek prognozēt nekustamā īpašuma cenu pieaugumu un arī lemt par tā iegādi,” atšķirības komentē ekonomists D. Gašpuitis.

“Tikmēr iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem ir piesardzīgāki. Nedaudz skaidrākā atmiņā varētu būt iepriekšējās krīzes atbalsis, kā dēļ pieaug cenu krituma gaidītāju īpatsvars,” skaidro D. Gašpuitis.

Jāpiemin, ka vecumā no 35 līdz 44 gadiem SEB banka pērn izsniedza salīdzinoši mazāku skaitu kredītu mājokļa iegādei – 24% no kopējā hipotekāro kredītu skaita.

“Tuvāko gadu lielākais izaicinājums nekustamā īpašuma tirgū varētu būt tieši ierobežotais piedāvājums un tas, lai citās vecuma grupās, tas ir, ne tikai no 25 līdz 34 gadiem, nostiprinās pārliecība par nākotni un vēlme pēc jauna mājokļa iegādes,” paredz D. Gašpuitis.

*Aptauja veikta 2021. gada martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi aptaujāti 1012 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.