Katrs trešais jaunietis bez “drošības spilvena”

Lai gan uzkrājumu veidošana ļauj jauniešiem kļūt patstāvīgākiem un izveidot “drošības spilvenu” neparedzētām situācijām, vairāk nekā trešdaļa aptaujāto atzina, ka necenšas iekrāt naudu. Pētījums atklāja arīdzan jauniešu iecienītākās krāšanas metodes, kā arī viņu izteiktās vecumdienu prognozes.

Aptaujājot gandrīz 2000 jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, centāmies noskaidrot, vai viņi veido uzkrājumus un domā par savām vecumdienām.

Visi nekrāj

Mūsu veiktā aptauja ļauj secināt, ka vairāk nekā trešdaļa jauniešu (38%) uzkrājumus neveido. Protams, dzīves baudīšanu nevar nosodīt, taču, pēkšņi apsīkstot ienākumiem, bez finanšu “drošības spilvena” jebkurš cilvēks acumirklī var nonākt visnotaļ sarežģītā situācijā. Turklāt maldīgs ir populārais iegansts, ka uzkrājumu veidošanai nepietiek naudas, – pat iemetot krājkasē tikai 1 eiro dienā, gada laikā izveidojas vērā ņemama summa. Rakstā “Man nav naudas uzkrājumam. Vai tiešām?” varat uzzināt vairāk par naudas krāšanas mītiem.

Aptauja atklāja, ka daudziem jauniešiem tomēr ir raksturīga nopietna pieeja savai finansiālajai patstāvībai un rūpēm par nākotni:

• 18% jauniešu katru mēnesi uzkrājumam atvēl vairāk nekā 100 eiro;
• 14% katru mēnesi iekrājumam atliek no 51 līdz 100 eiro;
• 16% aptaujāto uzkrājumiem katru mēnesi novirza no 21 līdz 50 eiro;
• 14% uzkrāj līdz 20 eiro mēnesī.

No Digitālās krājkases līdz vērtspapīriem

Uzkrājumus skaidrā naudā jeb tā dēvētajā zeķē veido mazāk nekā puse respondentu. Jaunieši ir iecienījuši krājkontu, kas ļauj par noguldīto naudu saņemt procentu maksājumus. Populāra ir arī Digitālā krājkase, kas uzkrājumu veido pakāpeniski un nemanāmi, noapaļojot ar karti veiktos maksājumus par pirkumiem līdz nākamajam pilnajam eiro un starpību starp noapaļoto un samaksāto summu ieskaitot krājkontā.

Daļa jauniešu aptaujā norādīja, ka krāj ilgtermiņā, veicot iemaksas pensiju 3. līmenī vai dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Netrūka arī respondentu, kuri iegulda naudu fondos vai vērtspapīros.

Gandrīz puse respondentu ir sākuši veidot uzkrājumus, uzsākot darba gaitas, un tas liecina, ka līdz ar darba pieredzi un pirmo nopelnīto naudu jaunieši nopietnāk pievēršas arī nākotnei, izvirzītajiem mērķiem un rūpīgāk izvērtē savas vēlmes. 25% sākuši krāt naudu jau skolas gados , bet 19% – iestājoties augstskolā vai koledžā. Vēl neliela daļa respondentu krāšanai pievērsušies jau pirmsskolas vecumā.

Cits populārs jauniešu naudas krāšanas mērķis ir ceļošana. Daudzi vēlas apskatīt pasauli un iepazīt citu valstu skaistumu pat vairākas reizes gadā. Trešais populārākais krāšanas mērķis jauniešu vidū ir automašīnas iegāde – pārvietošanās ar sabiedrisko transportu ne vienmēr ir gana ērta, kā arī nesniedz kāroto komforta līmeni un neatkarību.

Raksturīgi ir tas, ka daļa jauniešu krāj naudas līdzekļus arī mācību un studiju izmaksām. Pie pārējiem pieskaitāmi tādi mērķi kā kāzas, biznesa uzsākšana, elektronikas iegāde vai pārtikušu vecumdienu nodrošināšana.

No vecumdienām neizbēgt

Vairākums aptaujāto jauniešu pagaidām nav pievērsušies domām par vecumdienām vai pensijas plāna izvēli. Gandrīz puse respondentu (45%) atzīst, ka par vecumdienām šobrīd nebēdā, tomēr vienlaikus apzinās, ka tās ir neizbēgamas un agri vai vēlu par tām būs jāsāk gādāt.

Trešdaļa (32%) par mūža nogali nedomā vispār. Iemesls – tā vēl ir tālu, daudz kas var mainīties un notikt. Tikai 12% jauniešu ir vīzija un konkrēts rīcības plāns, kā nodrošināt sev pārtikušas vecumdienas.

Interesanti, ka 791 jaunietis no kopumā 1851 respondenta vecumdienās vēlētos ceļot, 446 mūža nogali labprāt pavadītu ģimenes lokā, bet vēl 431 – pievērsties saviem vaļaspriekiem. Daļa aptaujāto minēja iespēju turpināt darba gaitas arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

Vivija Cepurniece