Switch to mobile version. Augšup

Jaunieši - 31.01.2020
uzkrājumi | nākotnes kapitāls

Katrs trešais jaunietis bez “drošības spilvena”

Katrs trešais jaunietis bez “drošības spilvena”

Lai gan uzkrājumu veidošana ļauj jauniešiem kļūt patstāvīgākiem un izveidot “drošības spilvenu” neparedzētām situācijām, vairāk nekā trešdaļa aptaujāto atzina, ka necenšas iekrāt naudu. Pētījums atklāja arīdzan jauniešu iecienītākās krāšanas metodes, kā arī viņu izteiktās vecumdienu prognozes.

Aptaujājot gandrīz 2000 jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, centāmies noskaidrot, vai viņi veido uzkrājumus un domā par savām vecumdienām.

Visi nekrāj

Mūsu veiktā aptauja ļauj secināt, ka vairāk nekā trešdaļa jauniešu (38%) uzkrājumus neveido. Protams, dzīves baudīšanu nevar nosodīt, taču, pēkšņi apsīkstot ienākumiem, bez finanšu “drošības spilvena” jebkurš cilvēks acumirklī var nonākt visnotaļ sarežģītā situācijā. Turklāt maldīgs ir populārais iegansts, ka uzkrājumu veidošanai nepietiek naudas, – pat iemetot krājkasē tikai 1 eiro dienā, gada laikā izveidojas vērā ņemama summa. Rakstā “Man nav naudas uzkrājumam. Vai tiešām?” varat uzzināt vairāk par naudas krāšanas mītiem.

Aptauja atklāja, ka daudziem jauniešiem tomēr ir raksturīga nopietna pieeja savai finansiālajai patstāvībai un rūpēm par nākotni:

  • 18% jauniešu katru mēnesi uzkrājumam atvēl vairāk nekā 100 eiro;
  • 14% katru mēnesi iekrājumam atliek no 51 līdz 100 eiro;
  • 16% aptaujāto uzkrājumiem katru mēnesi novirza no 21 līdz 50 eiro;
  • 14% uzkrāj līdz 20 eiro mēnesī.

No Digitālās krājkases līdz vērtspapīriem

Uzkrājumus skaidrā naudā jeb tā dēvētajā zeķē veido mazāk nekā puse respondentu. Jaunieši ir iecienījuši krājkontu, kas ļauj par noguldīto naudu saņemt procentu maksājumus. Populāra ir arī Digitālā krājkase, kas uzkrājumu veido pakāpeniski un nemanāmi, noapaļojot ar karti veiktos maksājumus par pirkumiem līdz nākamajam pilnajam eiro un starpību starp noapaļoto un samaksāto summu ieskaitot krājkontā.

Daļa jauniešu aptaujā norādīja, ka krāj ilgtermiņā, veicot iemaksas pensiju 3. līmenī vai dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Netrūka arī respondentu, kuri iegulda naudu fondos vai vērtspapīros.

Jauniešu komplekts SEB bankā

Bez maksas vai tikai 70 centi mēnesī par visu nepieciešamo Tavām ikdienas fiansēm.

Gandrīz puse respondentu ir sākuši veidot uzkrājumus, uzsākot darba gaitas, un tas liecina, ka līdz ar darba pieredzi un pirmo nopelnīto naudu jaunieši nopietnāk pievēršas arī nākotnei, izvirzītajiem mērķiem un rūpīgāk izvērtē savas vēlmes. 25% sākuši krāt naudu jau skolas gados , bet 19% – iestājoties augstskolā vai koledžā. Vēl neliela daļa respondentu krāšanai pievērsušies jau pirmsskolas vecumā.

Vairāk nekā puse aptaujāto jauniešu krāj naudu kādam noteiktam mērķim. Populārākais no tiem ir pirmā iemaksa mājokļa iegādei.

Cits populārs jauniešu naudas krāšanas mērķis ir ceļošana. Daudzi vēlas apskatīt pasauli un iepazīt citu valstu skaistumu pat vairākas reizes gadā. Trešais populārākais krāšanas mērķis jauniešu vidū ir automašīnas iegāde – pārvietošanās ar sabiedrisko transportu ne vienmēr ir gana ērta, kā arī nesniedz kāroto komforta līmeni un neatkarību.

Raksturīgi ir tas, ka daļa jauniešu krāj naudas līdzekļus arī mācību un studiju izmaksām. Pie pārējiem pieskaitāmi tādi mērķi kā kāzas, biznesa uzsākšana, elektronikas iegāde vai pārtikušu vecumdienu nodrošināšana.

No vecumdienām neizbēgt

Vairākums aptaujāto jauniešu pagaidām nav pievērsušies domām par vecumdienām vai pensijas plāna izvēli. Gandrīz puse respondentu (45%) atzīst, ka par vecumdienām šobrīd nebēdā, tomēr vienlaikus apzinās, ka tās ir neizbēgamas un agri vai vēlu par tām būs jāsāk gādāt.

Trešdaļa (32%) par mūža nogali nedomā vispār. Iemesls – tā vēl ir tālu, daudz kas var mainīties un notikt. Tikai 12% jauniešu ir vīzija un konkrēts rīcības plāns, kā nodrošināt sev pārtikušas vecumdienas.

Interesanti, ka 791 jaunietis no kopumā 1851 respondenta vecumdienās vēlētos ceļot, 446 mūža nogali labprāt pavadītu ģimenes lokā, bet vēl 431 – pievērsties saviem vaļaspriekiem. Daļa aptaujāto minēja iespēju turpināt darba gaitas arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

Vivija Cepurniece

  • Jaunieši - 14.11.2019

    Vai populārākās studijas ir arī pieprasītākās

    Vai populārākās studijas ir arī pieprasītākās

    Izvēlēties studijas pēc skolas beigšanas nav viegli, īpaši ņemot vērā to, ka daudzi jaunieši saskata savu nākotni tiesību, komunikācijas, datorzinātņu u.c. populārās jomās, kas īstenībā vairs nav tik pieprasītas kā senāk. Esam izpētījuši Nodarbinātības Valsts aģentūras datus un apkopojuši dažas ļoti pieprasītas, lai arī ne tik populāras profesijas.

    Lasīt vairāk

  • Jaunieši - 17.09.2019

    Īslaicīgas studijas ārvalstīs – iespēja iepazīt sevi un pasauli

    Īslaicīgas studijas ārvalstīs – iespēja iepazīt sevi un pasauli

    Studijas ārzemēs ļauj ne vien iepazīt jaunu valsti, valodu, kultūru un cilvēkus, bet var kalpot arī par iedvesmojošu pagrieziena punktu jaunieša turpmākās karjeras veidošanā. Latvijas augstskolu studentiem šobrīd ir plašas iespējas īslaicīgi studēt ārvalstīs, tostarp arī ārpus Eiropas robežām.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 21.00
    Brīvdienās 10.00 - 18.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.