Visi investori vēlētos pirkt vērtspapīrus par zemām, bet pārdot par augstām cenām. Taču atrast šādu līdzsvaru nepavisam nav vienkārši. Tādēļ saprātīgāk ir izvēlēties vienu no diviem izplatītākajiem variantiem: vienreizējas lielas investīcijas vai regulāras, bet nelielas investīcijas.
Investēt regulāri vai uzreiz vienu lielāku summu – šīs dilemmas priekšā investors nonāk uzreiz pēc tam, kad ir pieņemts lēmums, kur investēt (akcijās, fondos utt.). Viena no populārākajām regulāras investēšanas formām ir investīciju sadalīšana laikā. Respektīvi, iepriekš noteiktas summas investēšana ar konkrētu periodiskumu (parasti reizi mēnesi vai ceturksnī) neatkarīgi no tajā brīdī iegādājamā īpašuma vērtības.
Investēšana ar mazākiem riskiem
Šāda investīciju sadalīšana laikā var samazināt risku, ka pirkums tiks veikts brīdī, kad cenas ir visaugstākās. Kad vērtspapīru cena sāks kristies, jūs saņemsiet tieši par tādu pašu summu vairāk. Savukārt, ja vērtspapīru cena pieaugs, var gadīties, ka vidēji būsiet iztērējuši mazāk nekā tad, ja būtu visu pirkuši brīdī, kad pirkuma vērtība bija visaugstākā, – par cenu, kas tūlīt pēc tam samazinās.
Apskatīsim piemēru! Ja katru ceturksni investēsiet 100 eiro un pirmajā ceturksnī vērtspapīra cena ir divi eiro, jūs saņemsiet 50 akcijas. Nākamajā ceturksnī cena samazināsies līdz vienam eiro, un jūs saņemsiet 100 akcijas. Trešajā kvartālā cena pieaugs līdz četriem eiro, un jūs saņemsiet 25 akcijas. Vidējā jūsu īpašumā esošo vērtspapīru cena par trim ceturkšņiem ir 1,71 (jūs tās iegādājāties par tādu pašu cenu) eiro, bet vidējā tirgus cena konkrētajā periodā sasniedz 2,33 eiro.
Šāds investēšanas veids var šķist stabilāks un drošāks. Tomēr risks pastāv vienmēr. Regulāras un vienreizējas investīcijas tikušas salīdzinātas neskaitāmos akadēmiskos pētījumos, un tajos secināts, ka agrāk tirgi pieauga ilgstošā laika periodā, tāpēc parasti izdevīgāk bija investēt uzreiz, negaidot rītdienu. Šajā gadījumā ir lielākas iespējas gūt labumu no pakāpeniska cenu pieauguma. Ja investējat pakāpeniski un regulāri, daļa jūsu naudas spēlē nepiedalās, un tas nozīmē, ka jūs varat arī zaudēt kādu citu iespēju gūt ienākumus.
Vienreizējām investīcijām arī ir trūkumi
Vienreizēja investēšana ir diezgan riskants pasākums un prasa stiprus nervus. Nav nekādas garantijas, ka nākotnē situācija tirgū būs tāda pati kā iepriekš. Akciju cena var ilgu laiku neaugt. Ja finansiāli vai emocionāli neesat gatavi īslaicīgiem zaudējumiem un pārdosiet savas akcijas, var izrādīties, ka izdarījāt to neizdevīgā laikā.
Vēl viena problēma slēpjas faktā, ka ne vienmēr izdodas atlicināt investējamo naudas summu. Ne visi ir tik disciplinēti, lai sakrāto naudiņu netērētu, – vienmēr var rasties vēlēšanās iegādāties kaut ko citu, līdz ar to pastāv risks, ka uz laiku līdzekļu uzkrāšana tiks pārtraukta.
Balansa meklējumos
Izvēle starp regulārām un vienreizējām investīcijām ir klasisks balansēšanas piemērs starp risku un ienākumiem, kas ir saistīti ar visu veidu investīcijām. Svarīgi ir pazīt sevi un savas kā investora iespējas.
Lēmumu, kas vislabāk piemērots tieši jūsu raksturam un situācijai, palīdzēs pieņemt katras pieejas plusu un mīnusu apzināšanās. Sākuma etapā šos plusus un mīnusus var pētīt internetā. Piemēram, vispārīgu informāciju gan investīciju, gan vērtspapīru jautājumos var iegūt SEB mājaslapā.
Hetere Orusalu,
žurnāliste
