Par 2022. un 2023. gada “atslēgas” faktoru biznesā ir kļuvusi spēja pielāgoties. Šī ir bijusi svarīga kvalitāte arī agrāk, taču pēdējos gados esam nonākuši apstākļos, kad nākas “žonglēt” ar vairākiem mainīgajiem un nezināmajiem vienlaicīgi. Kovida krīzei pērn pievienojās ģeopolitisko risku faktors Krievijas uzsāktā kara dēļ, kam sekoja nepieredzēts cenu kāpums un noslēdzās t.s. lētās naudas ēra.
Šī ir jauna vide, kur par vienu no izdzīvošanas un konkurētspējas pamatkritērijiem kļūst pielāgošanās ātrums un spēja domāt dažus gājienus uz priekšu. Mēs redzam iespaidīgu, apbrīnas vērtu Latvijas un Baltijas uzņēmumu spēju adaptēties jebkuriem apstākļiem, vienlaikus izaicinājumos rodot sev arī attīstības iespējas.
Top izaicinājumi biznesā: ģeopolitika, inflācija, enerģija
Tieši šos kā galvenos riskus min uzņēmēji ne vien SEB rīkotajās aptaujās Baltijas valstīs, bet arī visā pasaulē, – tā piemēram saskaņā ar McKinsey aptaujas datiem 2022. gada decembrī par ģeopolitiskās situācijas ietekmi norūpējušies 61% vadītāju (šis risks būtiski apsteidz gan inflāciju (35%), gan enerģijas cenu svārstības (26%)).
Enerģijas un citu resursu cenu kāpums ietekmē un turpinās ietekmēt uzņēmumu finanšu rādītājus. Tā, 86% Latvijas uzņēmumu finanšu direktori SEB bankas aptaujā atzina, ka uzņēmuma pelnītspēja, jeb EBIDTA rādītājs šogad samazināsies (18% no tiem uzskata, ka samazinājums pārsniegs 20%). Līdz ar to, spēja pielāgoties jaunajām reālijām enerģijas tirgū, būs vēl viens nozīmīgs konkurētspējas faktors papildus efektīviem procesiem vai nu ieviešot jaunas tehnoloģijas vai digitalizējot procesus. Īpaši tas attiecas uz ražotājiem, kuriem enerģijas patēriņš rada salīdzinoši lielāku ietekmi uz produktu cenām.
Inflācijas kāpums bija viena no 2022. gada apspriestākajām tēmām. Pērn vērojām, kā notika resursu izmaksu kāpuma pārnese uz gala patērētāju. Līdz šim tas ir izdevies kopumā sekmīgi, taču šim procesam ir tirgus diktēti ierobežojumi, jo ilgstošs cenu pieaugums agri vai vēlu samazinās patēriņu. 2023. gadā varam sagaidīt izmaksu samazināšanas pasākumus, lai saglabātu vietu tirgū un ilgtermiņā uzlabotu konkurētspēju.
Lai arī neskaidrība par globālo norišu attīstību saglabājas gana augsta, un ir ietekmējusi arī lēmumus par investīcijām, joprojām liela ir interese par investīcijām, piemēram, atjaunīgās enerģiju projektos. Investīciju plūsma nav apstājusies. Jāuzsver, ka Latvijas un Baltijas uzņēmumi ir gana labi kapitalizēti un to likviditāte ir ar labu rezervi. Tai pat laikā gada otrajā pusē pakāpeniski pieauga piešķirto overdraftu izmantošanas intensitāte, kas liecina gan par inflācijas ietekmi, gan par naudas aprites ātruma mazināšanos. Gada otrajā pusē turpināja pieaugt gan uzņēmumiem izsniegto kredītu, gan piesaistīto depozītu apjoms, lai gan to pieauguma temps ir mazinājās.
Svarīgi rast jaunas iespējas
Nenoteiktība un nestabilitāte biznesā ir bijusi un būs “ikdienišķa” parādība, tomēr 2022. un arī daži gadi iepriekš, ir vērtējami kā īpaši neordināri. Šķiet, ka jaunu satricinājumu un no tiem izrietošu pārmaiņu ēra nebūt nav noslēgusies. 2023. būs augstas nenoteiktības gads un pozitīvi pavērsieni vairāk saistīsies ar negatīvo risku neīstenošanos. Saglabāsies būtiski inflācijas, energoapgādes un jaunu ģeopolitisko satricinājumu riski. Globālās ekonomikas pieaugums 2023. gadā sasniegs zemāko pēdējo gadu līmeni – nedaudz virs 2%. Centrālo banku agresīvā bāzes likmju paaugstināšana veidos lejupvērstus riskus ekonomikai. Arī Baltijas valstu ekonomikas virzās uz recesiju, lai gan visa gada IKP pieauguma rādītājus 2023. gadam tiek prognozēts nedaudz virs nulles.
Līdz ar to viens no svarīgākajiem apstākļiem būs mūsu uzņēmēju eksportspēja – sarūkot patēriņam Eiropā, tiks skarti arī mūsu ražotāji, kuriem kritiski svarīgi ir saglabāt spēju investēt efektivitātē un produktivitātē. Lielā mērā tas ir jautājums par spēju piesaistīt investīcijas, ko ieguldīt attīstībā. Otrs nozīmīgs process – 2022. gadā vērojām, kā dažādu nozaru uzņēmi sekmīgi un ātri spēja pārorientēties uz jauniem tirgiem un jādomā, ka šogad šī tendence vēl turpināsies, jo sankciju iespējas pret agresīvajiem kaimiņvalstu režīmiem vēl nebūt nav izsmeltas. Un trešais, taču nebūt ne mazsvarīgākais: biznesa attīstība aizvien būs atkarīga no “atslēgas” cilvēkiem, kuri spēj saskatīt nākotnes tendences un tās sekmīgi integrēt uzņēmuma darbā.
Tāpēc novēlu šogad saglabāt savu “atslēgas” cilvēku komandu, kā arī piesaistīt jaunus profesionāļus, lai spētu savlaicīgi izsekot līdzi gaidāmajām pārmaiņu virāžām un spētu arī apsteigt notikumus ar savlaicīgi pieņemtiem, drosmīgiem lēmumiem.
