Lielu plānu realizēšanai: krāt vai aizņemties?

Ar šo dilemmu mēs ikdienā sastopamies ar pārsteidzošu regularitāti, tomēr diez vai var teikt, ka eksistē viena pareizā atbilde, jo dažādiem gadījumiem var būt nepieciešami dažādi risinājumi. Taču mēģināsim rast skaidrību un palūkosimies uz trim tipiskiem ar mājokļa iekārtošanu saistītiem scenārijiem.

Mazie tēriņi? Labāk sakrāt?

Pieņemsim, ka vēlaties labiekārtot savu mājokli un iegādāties jaunu dīvānu, un jūsu izvēlētā mēbele maksā 500 eiro. Sakrāt vai aizņemties?

Ja spējat šādu summu iekrāt divu, varbūt trīs mēnešu laikā, vislabāk tieši tā arī rīkoties! Pirmkārt, divi mēneši nav ilgs laiks – izvēlētā manta drīz būs jūsu rīcībā, un, otrkārt, ikmēneša ienākumi atkal būs pieejami pilnā apmērā, lai īstenotu citus plānus.

Pat ja veicat ilgtermiņa uzkrājumus – kā dzīvības apdrošināšanu vai krājkontā ik mēnesi atliekot nelielu summu, “ātrā ietaupīšana” diez vai ietekmēs tālejošos plānus.

Kādas būtu alternatīvas? Jaunas krāšanas iespējas sniedz arī mobikā lietotne. Tajā iespējams izveidot līdz pieciem krāšanas mērķus, kurus sasniegt izvēlētā veidā – ar regulāro maksājumu, Digitālo krājkasi vai brīvām iemaksām. Ar uzkrājumu kalkulatoru var aprēķināt, kā sasniegt mērķi vēlamajā laikā, un sekot līdzi uzkrājuma pieaugumam. 

Vidējie tēriņi – risinājumi var būt dažādi

Scenārijs ar dīvānu ir vienkāršs, bet pieņemsim, ka jums padomā kas lielāks, piemēram, dzīvokļa remonts, kura budžets ir 5000 eiro. Krāt vai aizņemties?

Ja vien ienākumi nepārsniedz pusotru tūkstoti eiro mēnesī, šādas summas iekrāšana var prasīt daudz laika un lielu pašdisciplīnu.

Saprātīgs risinājums arī šajā gadījumā būtu patēriņa kredīts. To izvēloties, remontu var uzsākt uzreiz un veikt ne pārāk ilgā laikā, savukārt kredīta atmaksas periodu var noteikt tā, lai ikmēneša maksājums neizjauktu ierasto izdevumu struktūru.

Turklāt, ja atmaksas periodā pieaug ienākumi vai izdodas nopelnīt papildus, atmaksas periodu vienmēr var saīsināt (un izdarīt to var, nemaksājot papildu komisijas maksu), tādā veidā ne vien atbrīvojoties no parāda, bet ietaupot arī daļu procentu maksājumu.

Taču ir alternatīva. Dzīvokļa remonts parasti nav spontāns, it sevišķi, ja neplānojat mainīt dzīvesvietu. Zinot, ka tas pēc dažiem gadiem būs nepieciešams, vajadzīgo summu pilnībā vai daļēji var sakrāt. Piemēram, atliekot 100 eiro mēnesī, gandrīz 5000 eiro var sakrāt četros gados.

Ja agrāk šādi uzkrājumi nav veikti, var šķist, ka tas nav iespējams. Tomēr ir vērts mēģināt, jo pozitīvais rezultāts pašu krājēju mēdz pārsteigt, turklāt skaidrs, ka šādi iegūtu kapitālu neradīsies vēlme tērēt bez apdoma.

Ja liels ieguldījums, loģika saka – kredīts

Bet ja nu jūsu mērķis ir iegādāties dzīvokli par, piemēram, 50 000 eiro? Ja nepieciešamā summa jūsu ikmēneša ienākumus pārsniedz vairākus desmitus reižu, arī pats optimistiskākais konsultants nesteigsies pārliecināt, ka to ir iespējams sakrāt saprātīgā periodā.

Šādā situācijā loģiskākais risinājums ir aizņēmums vai, konkrētāk, hipotekārais kredīts. To izdod uz laiku līdz pat 30 gadiem, tomēr ik mēnesi atmaksājamā summa nedrīkst pārsniegt 40% no ienākumiem. Tomēr arī mājokļa iegādes un hipotekārā kredīta gadījumā krāšanai ir nozīme. Banka var būt gatava aizdot līdz pat 85% no nepieciešamās summas, taču pirmā iemaksa ir jāsagādā dzīvokļa pircējam pašam. 50 000 eiro gadījumā 15% ir 7500 eiro. Ik mēnesi atliekot nepilnus 210 eiro, šādu summu var sakrāt trīs gadu laikā.

Un vēl kāda doma. Labus finansiālos paradumus ir svarīgi sākt veidot pēc iespējas drīzāk. Arī ja uzkrājumam nav tūlītēja mērķa, noteiktā dzīves situācijā tas var būt solis svarīgas idejas īstenošanā, vienalga vai runa būtu par maziem, vidējiem vai par lieliem ieguldījumiem.