Informācija par EMIR – ES regulējums, kas piemērojams atvasinātajiem finanšu instrumentiem

Kuras EMIR prasības ir piemērojamas, ir atkarīgs no tā, vai darījuma partneris ir finanšu darījuma partneris (FC) vai nefinanšu darījuma partneris (NFC), un NFC gadījumā arī no tā atvasināto instrumentu darbības rakstura un apjoma. EMIR klasifikācija atšķiras no MiFID klientu kategorizācijas. Finanšu darījuma partneros (FC) ietilpst bankas, ieguldījumu uzņēmumi, apdrošināšanas sabiedrības, fondu pārvaldītāji, darba devēju pensiju nodrošinātāji un centrālie darījumu partneri (CCP). Visi pārējie juridiskie subjekti ir nefinanšu darījuma partneri (NFC).

Tā kā bankai ir jāzina, kuras EMIR prasības ir piemērojamas klientam (piemēram, klīrings, risku mazināšana, dokumentācija un ziņošana), bankai ir jāidentificē un nepārtraukti jāseko līdzi klienta EMIR statusam visā sadarbības laikā. Tāpēc klientam ir jāinformē banka, vai tas ir FC vai NFC, kā arī vai tas pārsniedz EMIR klīringa sliekšņus attiecībā uz OTC atvasinātajiem instrumentiem – t. i., vai tas ir FC+ vai NFC+, vai arī atrodas zem sliekšņa (FC– vai NFC–).

Ja klients neinformē banku par izmaiņām savā EMIR statusā (piemēram, kļūst par FC+ vai NFC+), vai arī nesadarbojas ar banku sava statusa noteikšanā, bankai ir tiesības klasificēt klientu kā darījuma partneri, kas pārsniedz klīringa slieksni (FC+ vai NFC+). Tā kā banka neveic atvasināto instrumentu darījumus ar FC+ vai NFC+ klientiem, tai šādos gadījumos ir tiesības vienpusēji izbeigt finanšu tirgu klienta līgumu.

AS SEB banka pati ir FC+ (t. i., finanšu darījuma partneris virs klīringa sliekšņa), jo darījuma partnera statusa noteikšanā (piemēram, FC+ vai FC−) parasti tiek ņemts vērā visas grupas darījumu apjoms.

EMIR nosaka šādas pamatprasības atvasināto finanšu instrumentu darījumiem:

• Atvasināto instrumentu darījumu ziņošana (tostarp to noslēgšana, grozīšana un izbeigšana) darījumu reģistram
• Noteiktu OTC atvasināto instrumentu centrālais klīrings caur centrālo darījumu partneri (CCP)
• Riska mazināšanas metodes OTC atvasinātajiem instrumentiem, kas netiek klīrēti centrāli, piemēram, portfeļa saskaņošana un strīdu izskatīšanas procedūras
• Nodrošinājuma (margin) apmaiņa, t. i., ikdienas nodrošinājuma apmaiņas prasības noteiktiem OTC darījumiem, kas nav centrāli klīrēti, lai mazinātu darījuma partnera kredītrisku
• LEI prasība, kas paredz, ka visiem atvasināto instrumentu darījumu darījuma partneriem jābūt derīgam juridiskās personas identifikatoram (LEI), lai nodrošinātu to identificēšanu ziņošanas vajadzībām.

Šis pienākums attiecas uz visiem atvasināto instrumentu darījumu darījuma partneriem, izņemot fiziskas personas. Tas nozīmē, ka abām darījuma pusēm ir jāziņo darījumu reģistram, kuram ir atbilstoša atļauja un kuru attiecīgā puse izvēlas, par jebkura atvasinātā instrumenta darījuma noslēgšanu, jebkādām izmaiņām darījumā, darījuma izbeigšanu. Darījuma pusei ir tiesības deleģēt ziņošanas pienākumu darījuma partnerim vai trešajai personai. Darījums ir jāziņo vienas darbadienas laikā pēc tā noslēgšanas, grozīšanas vai izbeigšanas.

Noslēdzot finanšu instrumentu darījumu izpildes līgumu, klients pilnvaro SEB ziņot par atvasināto instrumentu darījumiem starp banku un klientu bankas izvēlētajam darījumu reģistram, tostarp klienta vārdā. Papildus tam, ja klients ir nefinanšu darījuma partneris, kas nepārsniedz klīringa slieksni (NFC−), banka uzņemas pienākumu ziņot par ar klientu noslēgtajiem atvasināto instrumentu darījumiem bankas izvēlētajam darījumu reģistram klienta vārdā, izņemot gadījumus, kad klients ir informējis banku, ka vēlas savus darījumus ziņot patstāvīgi. Banka var atteikties ziņot klienta vārdā, ja pastāv apstākļi, kas to neļauj. Bankas veikta ziņošana klienta vārdā neatbrīvo klientu no atbildības, ja tas pārkāpj ziņošanas pienākumu. Klientam ir pienākums līdz bankas noteiktajam termiņam sniegt bankai visu informāciju, kas nepieciešama darījumu ziņošanai. Klients ir atbildīgs par bankai iesniegtās informācijas pareizību.

Šis pienākums attiecas uz standardizētiem ārpusbiržas (OTC) atvasinātajiem finanšu instrumentiem. To atvasināto instrumentu saraksts, uz kuriem attiecas klīringa pienākums, ir publicēts ESMA (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) tīmekļa vietnē: www.esma.europa.eu. Klīringa pienākums pirmajiem atvasinātajiem instrumentiem pakāpeniski stājās spēkā līdz 2022. gadam.

Klīringa pienākums noteiktiem OTC atvasināto instrumentu darījumiem. Klīringa pienākums attiecas uz finanšu darījuma partneriem, kas pārsniedz klīringa slieksni (FC+), un nefinanšu darījuma partneriem, kas pārsniedz klīringa slieksni (NFC+). Klīringa sliekšņi ir noteikti tādā līmenī, ka tos pārsniedz tikai tie uzņēmumi, kuriem ir ļoti lieli spekulatīvi atvasināto instrumentu portfeļi (piemēram, vairāk nekā 3 miljardi EUR procentu likmju vai valūtas atvasinātajos instrumentos). Klīringa slieksnis ir jāaprēķina grupas līmenī, nevis tikai vienas juridiskās personas līmenī. Katrām darījuma partnerim ir pienākums aprēķināt savas apkopotās vidējās mēneša beigu pozīcijas OTC atvasināto instrumentu līgumos par pēdējiem 12 mēnešiem, un uzraudzīt, vai aprēķina rezultāts pārsniedz EMIR noteiktos klīringa sliekšņus. Ja darījuma partneris neveic uzraudzību (t. i., neveic aprēķinu) par savām vidējām OTC pozīcijām, tas automātiski tiek uzskatīts par FC+ (finanšu darījuma partneri virs klīringa sliekšņa) vai NFC+ (nefinanšu darījuma partneri virs klīringa sliekšņa), un tādējādi tam ir pienākums veikt ar to saistītos OTC atvasināto instrumentu darījumus caur centrālo darījumu partneri (CCP) attiecīgajās instrumentu kategorijās.

Atvasināto instrumentu klīringa pienākuma vajadzībām piemērojamie klīringa sliekšņi pēc OTC līguma veida ir šādi:

1. 1 miljards EUR OTC kredītriska atvasināto instrumentu līgumiem
2. 3 miljardi EUR OTC procentu likmju atvasināto instrumentu līgumiem
3. 3 miljardi EUR OTC valūtas atvasināto instrumentu līgumiem
4. 4 miljardi EUR — OTC preču atvasināto instrumentu līgumiem, kā arī jebkuram citam atvasināto instrumentu līgumam, kas nav minēts punktos a–d

NFC darījuma partneriem, kuru OTC atvasināto instrumentu pozīcijas pārsniedz (vai vēlāk nokrītas zem) klīringa sliekšņa, kā arī FC darījuma partneriem (noteiktos gadījumos), kuri pārsniedz klīringa slieksni vai izvēlas to neaprēķināt, ir pienākums informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un ESMA. Tikai tie darījumi, kuros abiem darījuma partneriem ir klīringa pienākums, ir jāklīrē.

Lai klīringa veikšanai darījuma partneriem ir jābūt centrālā darījumu partnera (CCP) biedriem ar atbilstošu atļauju vai jāizmanto CCP biedra vai tā klienta pakalpojumi klīringa nodrošināšanai. Klīrings nozīmē, ka puses, kuras sākotnēji noslēdza darījumu savā starpā, pārved šo darījumu uz CCP, tādā veidā, ka CCP kļūst par pretpusi katrai no sākotnējām darījuma pusēm — t. i., CCP kļūst par pircēju katram pārdevējam un pārdevēju katram pircējam. Saskaņā ar EMIR, aprēķinot nefinanšu darījuma partnera, kas nepārsniedz klīringa slieksni (NFC−), klīringa slieksni, tiek ņemti vērā tikai tie atvasināto instrumentu darījumi, kas objektīvi nesamazina komercdarbībai vai uzņēmuma finanšu vadības (treasury) darbībai tieši saistītos riskus. Riska ierobežošanas (hedžēšanas) nolūkos noslēgtie darījumi nav iekļaujami aprēķinā, jo EMIR paredz izņēmumus darījumiem, kas objektīvi samazina uzņēmuma pašus riskus.

Turklāt noteikti grupas iekšējie darījumi netiek ņemti vērā, jo EMIR paredz iespēju piemērot grupas iekšējos izņēmumus gan attiecībā uz klīringa pienākumu, gan uz nodrošinājuma prasībām, ņemot vērā, ka šiem darījumiem ir zemāks sistēmiskais risks finanšu sistēmai salīdzinājumā ar darījumiem starp nesaistītiem tirgus dalībniekiem.

Tikai noteiktas ārpusbiržas (OTC) atvasināto instrumentu kategorijas ir pakļautas obligātajam klīringam saskaņā ar EMIR. Ja atvasinātais instruments ietilpst klīringam pakļautajā kategorijā un abi darījuma partneri ir FC+ vai NFC+, darījums obligāti jāklīrē. Ja atvasinātais instruments neietilpst klīringam pakļautajā kategorijā, tam nebūs obligātā klīringa prasības, pat ja darījumu veic divi FC+ vai divi NFC+. Tomēr šādos darījumos piemērojamas EMIR riska mazināšanas prasības.

Obligātās riska mazināšanas metodes, kas piemērojamas nefinanšu darījuma partneriem un finanšu darījuma partneriem, ir šādas:

• Savlaicīga darījumu apstiprināšana. EMIR nosaka termiņus darījumu apstiprināšanai atkarībā no darījuma partnera un instrumenta veida. Savlaicīga darījumu, kas noslēgti saskaņā ar finanšu instrumentu darījumu izpildes līgumu, apstiprināšana ar banku tiek nodrošināta šādi: banka uzskata darījumu par apstiprinātu, ja klients 24 stundu laikā pēc darījuma apstiprinājuma saņemšanas neinformē banku, ka tas nepiekrīt apstiprinājumā norādītajiem datiem.
• Portfeļa saskaņošana. Darījuma pusēm ir jāvienojas par procesu, kā salīdzināt savu neizpildīto darījumu datus, lai identificētu jebkādas neatbilstības starp pusēm. Citiem vārdiem sakot, mērķis ir nodrošināt darījumu nosacījumu un vērtību pareizību visā darījuma spēkā esamības periodā. EMIR arī nosaka termiņus — atkarībā no darījuma partnera un savstarpējo darījumu skaita —, kas nosaka, cik bieži šis process ir jāveic. Portfeļa saskaņošanai attiecībā uz atvasināto instrumentu darījumiem, kas noslēgti saskaņā ar finanšu instrumentu darījumu izpildes līgumu, banka nosūta klientam e-pasta paziņojumu par to, ka klients savā internetbankā var piekļūt tā sauktajam konsolidētajam pārskatam. Tajā norādītas klienta un bankas neizpildīto atvasināto darījumu vērtības (pozīcijas) un, ja piemērojams, apkopojums par klienta sniegto nodrošinājumu. Ja klients piecu (5) darbdienu laikā nepaziņo bankai, ka tas nepiekrīt pārskatā norādītajiem datiem, banka uzskata, ka portfeļa saskaņošanas process ir pabeigts. Nefinanšu klientiem (NFC−) ar mazāk nekā 100 neizpildītiem darījumiem ar banku, banka veic portfeļa saskaņošanu vismaz reizi gadā.
• Strīdu izskatīšana. Darījuma pusēm ir jāvienojas par procesu, kā risināt savstarpējos strīdus. Strīdu izskatīšanas principi ir noteikti finanšu tirgu klienta līgumā.
• Nodrošinājuma apmaiņa (margining). Tā ir viena no galvenajām EMIR noteiktajām riska mazināšanas metodēm, ko izmanto, lai samazinātu darījuma partnera kredītrisku un tirgus risku attiecībā uz OTC atvasināto instrumentu darījumiem, kas netiek klīrēti centrāli. Tā nav vienpusēja nodrošinājuma sniegšana, bet vismaz divpusējs mehānisms, kura ietvaros nodrošinājums tiek pārvietots (apmainīts) starp pusēm atkarībā no darījumu vērtības un riska pozīcijas. Margin prasības attiecas uz finanšu darījuma partneriem (FC+ un FC−) un nefinanšu darījuma partneriem, kas pārsniedz klīringa slieksni (NFC+). Margin prasības neattiecas uz nefinanšu darījuma partneriem zem klīringa sliekšņa (NFC−) .

Tas nozīmē, ka, ja atvasinātā instrumenta darījuma vērtība kustas pret vienu no pusēm, šai pusei ir jāsniedz nodrošinājums otrai pusei. Savukārt, ja darījuma vērtība kustas atpakaļ tās labā, nodrošinājums tiek atgriezts vai ieskaitīts. Šim nolūkam tiek izmantots mainīgais nodrošinājums (variation margin – VM) — nodrošinājums, kas tiek sniegts, lai segtu risku, kas rodas no darījuma vērtības izmaiņām. VM var būt naudas līdzekļi (piemēram, nodrošinājuma depozīts u. c.), vai vērtspapīri. Mainīgais nodrošinājums sedz risku, kas izriet no ikdienas vai dienas ietvaros notiekošām tirgus vērtības svārstībām atvasinātā instrumenta līgumā, kas tiek aprēķinātas pēc tirgus cenas (mark-to-market) un parasti tiek apmainītas katru dienu vai pat vairākas reizes dienā.

Vēl viens nodrošinājuma veids ir sākotnējais nodrošinājums (initial margin – IM), kura apmaiņas pienākums attiecas tikai uz lieliem nefinanšu uzņēmumiem, kas pārsniedz klīringa slieksni (NFC+), un finanšu darījuma partneriem (FC), un neattiecas uz NFC−. Pienākums apmainīties ar sākotnējo nodrošinājumu rodas tikai tad, ja Abu pušu (vai to grupu) nekoriģētā OTC darījumu kopējā vidējā nominālvērtība (AANA) pārsniedz vai ir vienāda ar 8 miljardiem EUR, un nesegtais risks (uncollateralised exposure), kas izriet no darījumiem starp pusēm, pārsniedz 50 miljonus EUR. Sākotnējais nodrošinājums ir nodrošinājums, kas tiek sniegts / saņemts pirms jaunu darījumu noslēgšanas vai pirms esošo darījumu turpināšanas pēc sliekšņu pārsniegšanas, un tā mērķis ir nodrošināt pastāvīgu riska rezervi. Tas paredzēts, lai segtu potenciālos nākotnes zaudējumus, kas var rasties tirgus riska un/vai darījuma partnera maksātnespējas dēļ, gadījumā ja mainīgais nodrošinājums (VM) nav pietiekams, lai nosegtu saistības, kas rodas, aizverot vai aizvietojot pozīcijas.

Uz sākotnējā nodrošinājuma (IM) apmaiņu attiecas vairāki principi. Sākotnējais nodrošinājums tiek apmainīts bruto izteiksmē, t. i., to nedrīkst ieskaitīt pret nodrošinājumu, ko sniedz otra darījuma puse, kā tas ir iespējams mainīgā nodrošinājuma (VM) gadījumā. Sākotnējais nodrošinājums ir jānodala no citiem nodrošinājuma saņēmēja aktīviem, un tas neietilpst nodrošinājuma saņēmēja maksātnespējas masā maksātnespējas gadījumā. Sākotnējais nodrošinājums ir pakļauts aizliegumam to atkārtoti ieķīlāt vai citādi izmantot (rehypothecation ban), kas nozīmē, ka šo nodrošinājumu nedrīkst izmantot citiem mērķiem, piemēram, tālākai nodošanai vai atkārtotai ieķīlāšanai. Šī iemesla dēļ sākotnējais nodrošinājums parasti tiek turēts citā bankā vai centrālajā darījumu partnerī (CCP). Sākotnējā nodrošinājuma apmēra noteikšanai var izmantot dažādas aprēķinu metodes, piemēram tā saukto režģa metodi (grid method), un iekšējos modeļus, piemēram ISDA Standard Initial Margin Model (SIMM).

Saskaņā ar EMIR noteiktām lielām un sistēmiski nozīmīgām finanšu darījuma partnerēm, kas pārsniedz iepriekš minētos sliekšņus, ir jāsaņem uzraudzības iestādes atļauja, pirms tās sāk izmantot sākotnējā nodrošinājuma (IM) modeli vai veic jebkādas būtiskas izmaiņas šādā modelī.
 

Ziņojot par darījumiem, darījumu puses, kas ir juridiskas personas, ir jāidentificē ar juridiskās personas identifikatoru (Legal Entity Identifier — LEI). Šis 20 simbolu garais burtciparu kods tiek izmantots visā pasaulē juridisko personu identificēšanai. Katrs LEI kods ir unikāls: tas tiek piešķirts juridiskai personai vienreiz, un piešķirt nevienam citam. LEI kodi neaizstāj Latvijas Komercreģistra reģistrācijas numurus juridiskām personām.

LEI koda norādīšana darījumu ziņošanā ir obligāta kopš 2017. gada 1. novembra, kas nozīmē, ka vairs nav iespējams ziņot darījumus bez darījuma pušu LEI kodiem.

Ja klients nav pieteicies LEI kodam vai nav to atjaunojis, banka nespēj ziņot par atvasināto finanšu instrumentu darījumiem un atteiksies noslēgt jaunus atvasināto instrumentu darījumus ar klientu.

Pienākums pieteikties LEI kodam (to var izdarīt tiešsaistē) gulstas uz darījuma partneri. LEI kodu izsniedzēji ir, piemēram, šādas organizācijas:

• NordLEI
• WM-LEIPORTAL
• Baltic LEI

Pilns LEI kodu izsniedzēju saraksts ir pieejams tiešsaistē vietnē www.gleif.org. Visas ar LEI koda pieteikšanu un uzturēšanu saistītās izmaksas sedz klients.

Plašāka informācija par LEI kodu (PDF, ENG)