Lai gan tirdzniecības politikas nenoteiktība ir mazinājusies, tā joprojām ierobežo izaugsmi, uzsveram šī gada noslēdzošajā Nordic Outlook apskatā. Tarifi un tirdzniecības barjeras piespiež uzņēmumus pielāgot izmaksas, augstākas cenas samazina patērētāju pieprasījumu un paaugstinātā nenoteiktība ietekmē investīciju lēmumus. Arī ģeopolitiskā situācija joprojām ir ārkārtīgi sarežģīta. ASV pavasarī, vasarā un rudenī radīto tarifu šoku ir aizstājušas sarunas un vairāki jauni “tirdzniecības” līgumi. Vairāki akciju tirgi ir sasnieguši jaunus rekordaugstus līmeņus, lai arī ASV tarifi tagad ir augstākie kopš 1930. gadiem un saglabājas neskaidrība par “vienošanos” saturu un noteikumiem. Saglabājas saspringtas attiecības starp ASV un Ķīnu. Arī Eiropas Savienībai un Ķīnai vēl ir jāatrod konstruktīvs sadarbības veids, lai izvairītos no spriedzes tirdzniecības attiecībās.
Globālā IKP pieaugums: 3 % gadā
Globālās izaugsmes prognozes mēreni uzlabojas, jo tarifu šoka negatīvā ietekme, īpaši ASV, ir bijusi mazāka nekā tika prognozēts. Daļēji to var izskaidrot ar krājumu izveidošanu pirms tarifu ieviešanas un to, ka imports ir novirzīts uz iepirkumiem no valstīm ar zemākiem tarifiem. Importa cenu tendence liecina, ka tarifu ietekme līdz šim galvenokārt ir skārusi importētājus, samazinot peļņu, un galapatērētājus. Eksportētāji ir seguši izmaksas tikai nelielā mērā. Tāpēc globālā IKP pieaugums laikā no 2025. līdz 2027. gadam prognozējams nedaudz virs 3 % gadā.
Tarifu virzīta eksporta un importa priekšlaicīga piegāde pavasarī ir ietekmējusi daudzu valstu izaugsmes tempu. Spēcīgāka tā bijusi gada sākumā, vājāka – gada beigās. Tomēr noraidīt tarifu ietekmi ir pāragri, un jāatceras, ka ekonomikā vienlaikus darbojas vairāki spēki. ASV tas attiecas uz ievērojamajām investīcijām mākslīgajā intelektā, bet Eiropā uz palielinātajiem izdevumiem aizsardzībai. ASV samazinātas imigrācijas ietekmi kompensē vājāks darbaspēka pieprasījums. Turklāt pārsteidzoši pozitīva bija uzņēmumu un mājsaimniecību pielāgošanās spēja. Izaugsmi apstākļus uzlaboja arī akciju tirgu kāpums un samazinātās kredītriska starpības.
Taču paaugstinātas akciju tirgus vērtības un citas augstas riska apetītes pazīmes rada bažas. Pastāv risks, ka var veidoties toksisks “izaugsmes kokteilis”, ja sakritīs vairāki faktori. Piemēram, piedzīvojam negaidītu inflācijas pieaugumu, augstāku valdības obligāciju ienesīgumu, akciju tirgus kritumu, vai, ja neīstenosies gaidāmās uzņēmumu peļņas un produktivitātes pieauguma gaidas no mākslīgā intelekta ieguldījumiem. Šī “vienādojuma” pozitīvajā pusē ir iespaidīgā uzņēmumu spēja risināt problēmas un pielāgoties traucējumiem, kā arī ekonomiku veicinoši impulsi, ko rada nepieciešamība pēc ieguldījumiem drošībā, infrastruktūrā, tehnoloģijās un t.s. zaļās enerģijas ražošanā.
Inflācija normalizējas
Globālie inflācijas mazināšanas spēki tiek uzskatīti par pietiekami spēcīgiem, lai saprātīgā laikā atgrieztos inflācijas mērķu līmenī. Šī tendence izriet no Ķīnas eksporta cenu krituma; pastāvīgi zemākām izejvielu un enerģijas cenām; mākslīgā intelekta radītā efektivitātes pieauguma; vairākās valstīs tā izriet arī no spēcīgākas valūtas. Tarifu ietekme uz inflāciju ASV ir redzama statistikā, lai gan līdz šim ierobežotā ietekme liecina, ka process ir tikai sācies. Tāpēc amerikāņu mājsaimniecību reālā pirktspēja saskarsies ar zināmiem nelabvēlīgiem faktoriem arī 2026. gadā.
Kopumā, inflācijas tendence pēdējo mēnešu laikā daudzos gadījumos ir bijusi labāka, nekā prognozēts. Tomēr aina dažādās valstīs atšķiras. Starptautiskās cenas kopumā ir attīstījušās labvēlīgā virzienā. Daudzu izejvielu cenas ir saglabājušās nemainīgas, naftas cena nākamajā gadā saglabāsies pašreizējā līmenī. Esam pieredzējuši nelielu patēriņa preču cenu pieaugumu. Attiecībā uz pārtiku situācija ir uzlabojusies, lai gan dažu produktu grupu cenas joprojām pieaug. Starptautiskie izejvielu cenu indeksi pēdējos mēnešos ir samazinājušies, un pārtikas ražotāju cenas ASV un Eiropā ir stabilizējušās. Pakalpojumu cenas joprojām pieaug nedaudz par strauju, un ir galvenais inflācijas virzītājspēks, jo atspoguļo relatīvi saspringtu darba tirgu un augstu algu pieaugumu.
Eirozonā inflācijas līmenis ir samazinājies un ir aptuveni mērķlīmenī. 2026. gadā tas pat virzās uz nedaudz zemāku līmeni. Ķīnas ilgstošā pārprodukcija ir izraisījusi cenu spiedienu un deflāciju. Salīdzinot ar 2022. gada Ķīnas ražotāju un eksporta cenu maksimumu, abas kopš tā laika ir kritušās (eksporta cenām samazinoties par aptuveni 20 %). Apkopojot tiešo un netiešo ietekmi uz patēriņa precēm, lēšam, ka Ķīnas cenu spiediens ir samazinājis daudzu valstu inflāciju par aptuveni 1–2 desmitdaļām gadā.
Likmes eirozonā un ASV – tuvinās
Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidentes Kristīnes Lagardas teikto, ECB ir labā pozīcijā, inflācijai esot tuvu mērķim, un izaugsmei ir jāpaātrinās. Mēs sagaidām, ka ECB noteiktā likme tuvākajā laikā saglabāsies 2 % līmenī. ASV Federālo rezervju sistēma (FED) samazināja procentu likmi oktobra sanāksmē, taču komiteja ir vairāk sašķelta nekā parasti. Mūsu prognoze ir, ka FED likme decembrī tiks samazināta vēl par 25 bāzes punktiem un pēc tam par 75 bāzes punktiem 2026. gadā, sasniedzot 3 %. Tiek sagaidīts, ka 2026. gada beigās ECB, FED un Zviedrijas Riksbank likmes lielā mērā būs neitrālas. Tomēr ekonomikas izaugsmes palēnināšanās var mudināt centrālās bankas likmes samazināt.
Augsts (un joprojām pieaugošs) valsts parāds rada jautājumus par daudzu valstu fiskālo ilgtspējību. Tādējādi dažādām valstīm ir atšķirīgas rīcības iespējas, un tās, kurām ir mazāks valsts parāds un uzticamāka fiskālā politika – piemēram, Vācija (vismaz salīdzinājumā ar citām lielākajām ekonomikām eirozonā) un Ziemeļvalstis – spēj īstenot ekspansīvāku fiskālo politiku.
ASV ekonomikas palēninājums ir bijis mazāks, jo apjomīgas investīcijas mākslīgajā intelektā un tehnoloģijās rada pieprasījumu un nodrošina līdzekļus ilgtspējīgai augstas produktivitātes izaugsmei. Vienlaikus rodas jautājumi par izaugsmes noturīgumu, ja palēnināsies investīcijas mākslīgajā intelektā, vai saruks mājsaimniecību patēriņa izaugsme. Patēriņu pašlaik galvenokārt virza salīdzinoši nelielas augstu ienākumu mājsaimniecību grupas, un izaugsme notiek bez nodarbinātības pieauguma.
Ekonomikas pieaugums eirozonā: 1,4 % šogad, 1,2 % – nākamgad
ASV tarifu ietekme uz eirozonas izaugsmi ir bijusi mazāka nekā prognozēts. Indikatori norāda uz zināmu augšupvērstu virzību, ko veicina Vācijas aizsardzības un infrastruktūras izdevumi (vislielākā ietekme uz IKP tam būs 2026. gadā), kā arī pieaugošie reālie ienākumi. Izaugsmi var kavēt politiskā nenoteiktība reģionā, piemēram, grūtības pieņemt 2026. gada budžetu Francijā un Vācijas valdības izaicinājumi. Joprojām pastāv ilgtermiņa strukturāli šķēršļi, ko rada straujā iedzīvotāju novecošanās, vāja konkurētspēja, produktivitātes izaugsme un zems investīciju līmenis.
Visstraujāk augošā ekonomika reģionā ir Spānija. Pārsteidzoši spēcīgs trešajā ceturksnī bija IKP pieaugums Francijā. Vācijas ekonomika šī gada trešajā ceturksnī stagnēja, un 2025. varētu būt vēl viens zaudētais gads, gaidot ekonomiku stimulējošus efektus. Eirozonas izaugsme šogad gaidāma 1,4 % apmērā, nākamgad 1,2 % apmērā.
Ķīna šogad sasniegs savu izaugsmes mērķi un koncentrējas gan uz rūpniecības attīstību, gan mājsaimniecību patēriņa stimulēšanu. Ķīnai ir izdevies pārveidot savu eksportu, novirzot tirdzniecību uz citām valstīm, savukārt uz ASV tā ir samazinājusies par aptuveni 30 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr bez papildu fiskālā atbalsta izaugsme 2026.–2027. gadā varētu palēnināties.
Līderpozīcijas Baltijā saglabā Lietuva, paaugstināta Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze
Baltijas valstīs izaugsmes temps pēdējos gados ir bijis atšķirīgs – ekonomikas izaugsme Lietuvā ir nepārprotami spēcīgāka nekā Igaunijā un Latvijā. Iemesls tam ir spēcīgāks iekšzemes pieprasījums, galvenokārt mājsaimniecību patēriņš. Arī eksporta izaugsme, īpaši pakalpojumu jomā. Lietuvas izaugsme šogad sasniegs 2,5 %, bet nākamgad paātrināsies līdz 3,2 %.
Sagaidāms, ka ekonomikas atveseļošanās nostiprināsies arī Latvijā un Igaunijā, – pateicoties patēriņam un investīcijām, savukārt izaugsme galvenajos Ziemeļvalstu eksporta tirgos uzlabosies (lai gan Somijā turpināsies mērens pieaugums, kas ietekmē Igauniju). Latvijas izaugsme gada otrajā pusē nostiprināsies, tādēļ šī gada izaugsmes prognoze ir palielināta līdz 1,5 %. Nākamgad, nostiprinoties mājsaimniecību pārliecībai, to patēriņam jāsniedz lielāks ieguldījums izaugsmē, tāpēc izaugsme nedaudz paātrināsies līdz 1,9 %. Pamazām atgūstas arī Igaunijas ekonomika, kas šogad pieaugs par 0,7 %, bet nākamgad paātrināsies līdz 2,5 %. Lai gan palielinātie aizsardzības izdevumi veicina izaugsmi, tie palielina valsts budžeta deficītu un parādu.
Naftas cena būtiski nepieaug, citādi ir ar naftas produktiem
2026. gadā ir gaidāms daudz pieejamas naftas, ja nebūs negaidītu piegādes pārtraukumu. OPEC+ kontrolē piegādi, lai naftas cenas saglabātu līmenī, kas ļauj atgūt tirgus daļu. Vienlaikus kartelis vēlas izvairīties no straujas cenu samazināšanās. Piecu gadu līguma cena pēdējos trīs četros gadus ir bijusi stabila aptuveni 68 ASV dolāri par barelu (Brent). Tā kā Ukraina ir kļuvusi prasmīgāka Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu iznīcināšanā, cenu risks drīzāk ir saistīts ar naftas produktiem.
Lai gan ir pieejams daudz jēlnaftas, naftas produkti, piemēram, dīzeļdegviela, benzīns un reaktīvā degviela, var būt salīdzinoši dārgi. Sagaidām, ka Brent prognozēšanas periodā maksās vidēji 65 ASV dolārus par barelu, savukārt, piemēram, dīzeļdegvielai var būt 30 ASV dolāru piemaksa salīdzinājumā ar Brent.
Dabasgāzes cenas perspektīva pirms ziemas ir neskaidrāka, un, ņemot vērā diezgan zemo uzglabāšanas līmeni Eiropā, auksta ziema cenu varētu paaugstināt. Tomēr 2026. un 2027. gadā gaidāms ievērojams piedāvājums pieaugums. Tādējādi ziemas izraisītais dabasgāzes cenu pieaugums, visticamāk, būs ierobežots gan ģeogrāfiski, gan laika ziņā.
Pastiprināts “tarifu karš”, traucējumi tirdzniecības un transporta ķēdēs vai enerģijas cenu pieaugums var izraisīt augstāku inflāciju un zemāku izaugsmi. Viens no iemesliem, kāpēc ekonomiskā aktivitāte daudzviet ir bijusi vāja, ir piesardzīgas mājsaimniecības. Ja iestājas mierīgākas vides periods, varētu atgriezties pārliecība un pieaugt pieprasījums. Izaugsme tad būtu ātrāka un spēcīgāka. Tas pat attiecas uz Eiropas aizsardzības un infrastruktūras izdevumu radīto spēcīgāku multiplikatora efektu uz izaugsmi.
