SEB Nordic Outlook: Ekonomikas izaugsme – nenoteiktība kļūst par normu
Uz paredzamiem, saprotamiem un racionāliem noteikumiem balstīta kārtība starptautiskajā tirdzniecībā un ekonomikā piedzīvo būtiskas izmaiņas. Tarifi un ģeopolitika, kā arī ar tiem saistītā nenoteiktība ietekmē noskaņojumu, prognozes un finanšu tirgus. Arī ekonomikas prognozēšanas vidē dominē politiskā nenoteiktība. Baltā nama iniciatīvas un lēmumi ir noveduši pie neparasti nenoteiktas situācijas un globālas ekonomiskās politikas konfrontācijas. Ir skaidrs, ka tirdzniecības karā nebūs uzvarētāju, un, jo ilgāk tas turpināsies, jo augstāka būs cena.
Globālās izaugsmes perspektīvas lielākajās ekonomikās pasliktinās, īpaši ASV un Ķīnā. Ietekme uz eirozonu būs ierobežotāka. Mūsu 2025. – 2026. gada IKP prognožu korekcija tarifu dēļ kopumā ir aptuveni 1,5 procentpunkts:
- ASV – no 2,4% 2025. gadā un 1,9% 2026. gadā līdz nedaudz virs 1% abos gados,
- Ķīnai – no 4,5% un 4,3% attiecīgi uz 4,2% un 4%
- Eirozonai – desmitdaļa punkta līdz 1% izaugsmei šogad un 1,2% nākamgad.
Globālā IKP izaugsme 2025. – 2026. gadā būs nedaudz zem 3% gadā, kas vēsturiskā perspektīvā ir visai zems rādītājs. ASV izaugsme šogad ir strauji palēninājusies un atrodas uz recesijas robežas. Ķīna nesasniegs savu politiski noteikto 5% izaugsmes mērķi, un, iespējams, aug lēnāk, nekā liecina oficiālā statistika. Eirozonai klāsies labāk – lielā mērā pateicoties Vācijas fiskālajiem stimuliem.
Problēmas ASV ekonomikā ar tarifiem atrisināt nevar
Ir skaidrs, ka ASV neizvairīsies no ekonomiskām un finansiālām neveiksmēm. ASV tirdzniecības deficīta problēma ir sarežģītāka, kuru ar tarifiem vien atrisināt nevar. Akciju tirgi ir kritušies, fiksēto ienākumu tirgi ir destabilizēti, bet tādi rādītāji kā VIX svārstīguma indekss ir strauji pieauguši. Uzticamība ASV ekonomikai ir iedragāta. To apliecina fakts, ka neskatoties uz augstāku Valsts kases obligāciju ienesīgumu, dolāra kurss ir nokrities līdz zemākajam līmenim pēdējo trīs gadu laikā. Mēs sagaidām, ka finanšu tirgus aizvien būs svārstīgs, dolārs vājināsies un centrālās bankas turpinās pazemināt procentu likmes. Realizējot pareizu politiku, ES šajā situācijā var kļūt par relatīvu ieguvēju.
ASV prezidentam Donaldam Trampam tarifi ir daudzfunkcionāls instruments: no vienas puses tiem vajadzētu samazināt imigrāciju, tirdzniecību un narkotiku pieplūdumu, no otras – palielināt federālos ieņēmumus un stimulēt ražošanas pārcelšanu uz ASV. Vidējā tarifu likme ASV importam pašlaik ir nedaudz zem 30%. Tik augstus tarifus neesam piedzīvojuši vairāk nekā gadsimta garumā, lai arī faktiskie tarifi ir nedaudz zemāki. Tā sauktie “abpusējie” tarifi un Amerikas galējie tarifi Ķīnai padara tirdzniecību praktiski neiespējamu. Ņemot vērā globālo specializāciju, ilgtermiņā šāda pieeja nedarbosies, ja vien mērķis nav pilna mēroga embargo. Mēs pieņemam, ka 10% vispārējais ASV importa tarifs lielākoties paliks nemainīgs. Dažās nozarēs līmenis būs augstāks (līdz 25%), bet, visticamāk, būs arī izņēmumi. Dažas valstis, īpaši Ķīna, saskarsies ar augstāku vispārējo tarifu.
Investīciju plānošanu turpinās apgrūtināt ilgtermiņa neparedzamība. Tirdzniecības sistēmas tiks pārveidotas, samazināsies konkurence un inovācijas. Uzņēmumiem uzmanības centrā būs pēc iespējas zemāku tarifu saglabāšana, nevis efektīvākas ražošanas izveidošana. Liels izaicinājums būs tirdzniecības nolīgumu apspriešana 90 dienu tarifu pauzes laikā. Šādi procesi parasti ilgst vairākus gadus. Viens no risinājumiem gan ASV, gan Ķīnai varētu būt pakāpeniski atbrīvot noteiktas preces no tarifiem, kas varētu palīdzēt panākt galīgo vienošanos.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Ķīles institūta veiktie modeļu aprēķini skaidri norāda, ka ASV un Ķīna cietīs visvairāk. Iespējams, tāpēc daudzas valstis ir izvēlējušās nereaģēt ar saviem tarifiem. Sarunu rezultātā, iespējams, tiks panākts zemāks tarifu līmenis nekā pašlaik.
Tarifu kara dēļ patēriņa atveseļošanās bremzējas, jo bažas par ekonomisko situāciju ir izraisījušas patērētāju pārliecības kritumu. Taču saglabājas arī pozitīvie faktori. Inflācija un procentu likmes daudzās valstīs ir samazinājušās, reālie ienākumi pieaug, uzkrājumi ir augstā līmenī un, neskatoties uz zināmu pasliktināšanos, – darba tirgi ASV un Eiropā ir noturīgi. Daudzi patērētāji palielinās tēriņus, tiklīdz nenoteiktība, procentu likmes un inflācija samazināsies.
Pēdējo gadu ASV izcilība, ko noteica straujš izaugsmes temps, spēcīgs akciju tirgus un dolārs, šķiet, ir beigusies. Ekonomika palēninās valdības politikas, nevis pamatā esošo vājumu dēļ. Uzticības rādītāji ir vājinājušies, un pasūtījumu situācija ir pasliktinājusies, kā arī finansiālā nenoteiktība rada spiedienu uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Daži uzņēmumi palielinās savas investīcijas ASV, taču valsts vairs netiek uzskatīta par pievilcīgu finanšu aktīvu galamērķi. Tarifi izraisīs inflācijas pieaugumu šogad līdz 3,5%, bet Federālā rezervju sistēma mīkstinās monetāro politiku.
Inflācijas ietekme – atšķirīga ASV un Eiropā
Vācijas lēmums atvieglot “parādu bremzi” un palielināt ieguldījumus infrastruktūrā, kā arī ieguldījumi Eiropas drošības politikā sniegs atbalstu eirozonai. Negatīvā tarifu ietekme ietekmēs gan 2025., gan 2026. gadu, bet to kompensēs ekspansīvāka fiskālā politika, sākot no 2026. gada. Cīņā starp ASV un Ķīnu, ieguvēja varētu izrādīties ES.
Ķīna, kas ir reaģējusi ar prettarifiem, nepārprotami ir ASV politikas uzmanības centrā gan ekonomiski, gan stratēģiski. Ķīnai būs milzīgi izaicinājumi, jo tarifi apdraud eksporta lomu kā izaugsmes dzinējspēku, kamēr joprojām pastāv problēmas nekustamo īpašumu tirgū un iekšzemes pieprasījums joprojām ir vājš. Mērena valūtas devalvācija un eksporta diversifikācija mazinās tirdzniecības šoku un zināmā mērā kompensēs lejupslīdi.
Trampa politikā ir izaugsmi veicinošas iniciatīvas, piemēram, deregulācija un daži nodokļu samazinājumi. Ja starpvalstu sarunas galu galā novedīs pie zemākiem tarifiem nekā plānots, ja mazināsies nenoteiktība, un Eiropas stimulēšanas pasākumiem būs lielāka ietekme, izaugsme var pozitīvi pārsteigt. Situācija var uzlaboties arī tad, ja Ķīna atrisinās strukturālās problēmas. Tomēr augšupejas potenciāls ir ierobežots. Negatīvs domino efekts, ko rada tarifi un nenoteiktība finanšu tirgū, varētu padarīt globālo lejupslīdi smagāku.
Par dominējošu faktoru kļūs tarifu ietekme uz preču cenām – tarifi radīs lielas atšķirības starp ASV un eirozonas inflāciju. Inflācija eirozonā šī gada vidū sasniegs 2%, jo iepriekšējā inflācijas problēma – algu pieauguma temps – palēnināsies. Lielā atšķirība veidosies preču inflācijas dēļ, jo imports būs pakļauts tarifiem. Preču inflācija ASV sliktākajā gadījumā var pieaugt pat par 7%. ASV veido lielu daļu no pasaules gala patēriņa un daudzās jomās tā ir atkarīga no importētām precēm, tāpēc uzņēmumiem būs grūti izvairīties no cenu kāpuma. Tikmēr ekonomika palēnināsies un pieprasījums samazināsies, kam būs zināma kompensējoša ietekme.
Valstīs, kas neievieš prettarifus, nebūs tiešas cenu paaugstināšanas ietekmes, bet dažas valstis var izjust nelielu lejupvērstu ietekmi uz inflāciju. Ja globālais pieprasījums samazināsies, kādreizējais ASV imports no Ķīnas un Dienvidaustrumāzijas atradīs citus tirgus. Ir norādes, ka daži uzņēmumi plāno globālā līmenī tarifu radīto izmaksu pieaugumu izlīdzināt, t. i., pārējai pasaulei būs daļēji jākompensē samazinātās peļņas normas ASV. Piemēram, ražotāji varētu noteikt globālu cenu patērētājiem.
Turpināsies procentu likmju samazināšana
Procentu likmju politikai ASV un Eiropā, ir labs potenciāls, lai atbalstītu izaugsmi un darba tirgu, veicot turpmākus procentu likmju samazinājumus 2025. un 2026. gadā. Mēs sagaidām, ka Federālā rezervju sistēma (FED) šogad trīs reizes samazinās savu galveno procentu likmi un vēl trīs reizes 2026. gadā, kas ir nedaudz vairāk nekā mūsu iepriekšējā prognozē. Zemāka inflācija un mērena atveseļošanās ar lejupvērstiem izaugsmes riskiem, pārliecinās Eiropas Centrālo banku šogad vēl trīs reizes samazināt procentu likmes – līdz 1,5%.
Naftas cenas ietekmē vairāki faktori: vājāks pieprasījums izaugsmes bažu dēļ, OPEC+ karteļa ražošanas pieaugums un Saūda Arābijas cenu samazinājums. Prognozējamā naftas cena 2025. un 2026. gadā būs aptuveni 70 ASV dolāri par barelu. Arī dabasgāzes cenas ir kritušās. Eiropas gāzes rezerves ir nedaudz zemākas par vēsturiski vidējo rādītāju un nepārprotami zemākas nekā pirms gada. Tas, ka Ķīna ir pārtraukusi importēt amerikāņu dabasgāzi, sniedz īslaicīgu atvieglojumu Eiropai.
Baltijas valstīs gaidāma ekonomikas izaugsme
Procentu likmju samazināšanās un nepārtrauktais reālo algu pieaugums atbalstīs patēriņa pieaugumu Baltijā. Tāpat procentu likmju tendence, Eiropas fondu ieplūde un straujais aizsardzības izdevumu pieaugums uzlabos investīciju aktivitāti. Lielākie riski ir saistīti ar ASV tirdzniecības politiku, kas var radīt sarežģījumus eksporta izaugsmē.
Atšķirības Baltijas valstu izaugsmē noteikts patērētāju un uzņēmēju pārliecība, ko ietekmē globālā nenoteiktība. Tādēļ Latvijas IKP pieaugums ir samazināts – līdz 1,6% šogad un 1,9% nākamgad. Igaunijā prognozējam izaugsmi 1,8% apmērā šogad, kam sekos spēcīgāka atveseļošanās 2,8% apmērā 2026. gadā. Izaugsmi bremzēs nodokļu paaugstināšana un augstā inflācija. Lietuva uzturēs IKP izaugsmi 2,7% šogad un 2,5% apmērā nākamgad.
Dainis Gašpuitis
