Par naudu mēs domājam bieži, bet runājam pārsteidzoši maz. Tikmēr vairāk nekā puse jeb 55 % Latvijas iedzīvotāju regulāri izjūt stresu vai trauksmi saistībā ar naudu, liecina SEB bankas Finanšu labklājības indekss*. Lai gan bieži tiek uzskatīts, ka problēmas sakne ir finanšu pratības trūkums, realitātē tikai aptuveni trešdaļa sabiedrības atzīst, ka viņiem pietrūkst zināšanu. Patiesie izaicinājumi bieži slēpjas ikdienas izvēlēs – impulsa pirkumos, grūtībās pārskatīt tēriņus un atlikt rūpes par nākotni.
Ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons uzsver, ka attiecības ar naudu lielā mērā ir jautājums par drošību, kontroli un bailēm, nevis tikai par skaitļiem. Šo attieksmi iespējams mainīt ar maziem, apzinātiem soļiem, strādājot ar saviem paradumiem un domāšanu. Veselīgākas attiecības ar finansēm palīdz ne tikai mazināt spriedzi, bet arī pozitīvi ietekmē cilvēku savstarpējās attiecības.
Par to, kā labāk izprast savu rīcību ar naudu ikdienā, aicinām iepazīt 10 Artūra Miksona ieteikumus.
- Nauda pati par sevi nav “problēma”
Finanšu grūtības reti ir tikai par cipariem. Bieži tās ir virspusēja izpausme dziļākām sajūtām – nedrošībai, trauksmei vai vēlmei kompensēt citādi radušos spriedzi. Saprast, kas patiesībā slēpjas aiz konkrēta tēriņa vai trauksmes ir pirmais solis uz veselīgākām attiecībām ar naudu. - Emocijām var būt lielāka ietekme nekā zināšanām
Pat ja zini pilnīgi visu par to, kā gudri rīkoties ar naudu, tas nenozīmē, ka lēmumu pieņemšanas brīdī spēsi izvairīties no emocijām, piemēram, trauksmes. Loģiku var viegli uzveikt tādas domas kā vēlme izvairīties no neērtībām, bailes kļūdīties vai sajūta, ka “vēl neesmu gatavs”. - Dzīvesveids maksā vairāk, nekā apzināmies
Mūsu ikdienā ir daudz “automātisku” maksājumu par ieradumiem un iespējām, kuras patiesībā neizmantojam – abonementi un “mazās balvas sev” var veidot ievērojamu izdevumu summu. Reizēm vajag apstāties un sev pajautāt – vai tas man šobrīd patiešām ir vajadzīgs? - Krāšana nozīmē brīvību, nevis ierobežojumus
Motivējoša perspektīva ir svarīga. Uzkrājumi nav atteikšanās no dzīves baudām. Tieši pretēji – tie sniedz drošības sajūtu un izvēles brīvību nākotnē. - Uztver kļūdas kā pieredzi
Pašpārmetumi par “nepareiziem” tēriņiem reti rosina pozitīvas pārmaiņas, un drīzāk pastiprina spriedzi, kas noved pie jauniem impulsīviem pirkumiem. Pieņem kļūdas kā pieredzi, nevis kā pierādījumu neveiksmei. - Spontāni pirkumi bieži kompensē negatīvas emocijas
Nogurums, stress vai vientulība izpaužas arī kā vēlme kaut ko iegādāties “sev”. Šāda uzvedība ir cilvēcīga, taču jāatzīmē, ka gūtie pirkumi šo izjūtu mums ilgtermiņā nemazinās vai neatrisinās – tā ir jārisina vairāk attiecību veidā. - Ideālais brīdis pārmaiņām nepastāv
Gaidot pilnīgi drošu un perfektu brīdi, kad ieviest jaunu paradumu vai sākt uzkrāt, var paiet gadi. Realitātē daudz vērtīgāks ir neliels, bet reāls solis šodien, nevis liels plāns rīt. - Finanšu lēmumiem nav jābūt perfektiem
Finanšu plānošana nav eksāmens. Svarīgāka par ideālu stratēģiju ir vienkārša un noturīga pieeja, kas iederas Tavā ikdienā un kuru vari katru dienu, nedēļu vai mēnesi sistemātiski atkārtot, nevis tikai spontāni realizēt. Tikai tad plāni transformēsies reālā rezultātā. - Ir vieglāk, ja neesi viens
Naudas jautājumi bieži tiek risināti vienatnē – pat pāri par tiem izvairās runāt. Tas var pastiprināt spriedzi, kas ietekmē arī savstarpējās attiecības. Sarunas par personīgajiem un arī kopējiem finanšu izaicinājumiem, kā arī profesionāls atbalsts ir būtisks. - Pakāpeniskas pārmaiņas ir efektīvākas nekā radikālas apņemšanās
Krasas, grūti noturamas apņemšanās nenovedīs pie paliekoša rezultāta. Arī pavisam nelieli soļi atbildīgākai rīcībai ar naudu ilgtermiņā strādās efektīvāk – sāc ar dažu eiro uzkrājumu reizi nedēļā un gada beigās tie jau ir iekrāti simts eiro.
Veselīgas attiecības ar naudu nesākas ar skaitļiem, bet ar dziļāku izpratni par sevi – saviem ieradumiem, emocijām un vajadzībām. Kad mazinās iekšējā spriedze, trauksme un vainas sajūta, rodas vieta mierīgākiem, pārdomātākiem lēmumiem, kas palīdz rūpēties par savu labklājību ne tikai šodien, bet arī nākotnē.
*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada februārī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1008 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
