Ekonomiskā aktivitāte Latvijā, sarūkot procentu likmēm, ir atgriezusies – pērn būtiski pieauga aizdevumu apjoms privātpersonām un uzņēmumiem, un šī tendence turpinās. Kopējais kredītportfelis 2025. gada septembrī sasniedza 17,8 miljardus eiro, kas par 1,4 miljardiem eiro pārsniedz 2024. gada rudenī izsniegto kredītu apjomu. Arī mūsu bankas kreditēšanas rādītāji apliecina to, ka aktivitāte uzņēmējdarbībā ir atgriezusies: no jauna izsniegto kredītu apjoms pērn pieauga par 37 %.
Tiesa, uzņēmumu kreditēšanā Latvija aizvien atpaliek no citām Eiropas valstīm, kas izriet no salīdzinoši zemās uzņēmumu kredītspējas, jo aizņemties var atļauties vien aptuveni piektdaļa no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Pozitīva tendence – Latvijas uzņēmumi pēdējā laikā vairāk investē attīstībā, novērtējot savas iespējas un potenciālu, un šo ieguldījumu atdevi varēsim vērot turpmākajos gados.
Latvijas uzņēmumi aizņemas mazāk, nekā citur Eiropā
Salīdzinot Latvijas uzņēmumu saistību līmeni ar citām ES valstīm, redzams, ka būtiski atpaliekam gan no ES vidējā līmeņa (kredīti uzņēmumiem veido aptuveni 30 % no IKP), gan no citām Baltijas valstīm: Igaunijā šis rādītājs ir 27 %, savukārt Lietuvā un Latvijā ap 16 %*. Izvērtējot Latvijā reģistrēto uzņēmumu 2024. gada bilances var secināt, ka aizņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījies, un biznesa attīstību daudzi uzņēmumi ir finansējuši ar pašu līdzekļiem. Šāda pieeja var ierobežot izaugsmes iespējas, un daudzi spēcīgi vietējie uzņēmumi varētu augt vēl straujāk. Visu aktīvo Latvijas uzņēmumu kontos glabājas aptuveni 10 miljardi eiro, kas pārsniedz saistību līmeni (aizņēmumus bankās), – tas liecina par labu likviditāti, taču vienlaikus arī var norādīt uz neizmantotu potenciālu. Vienlaikus jāuzsver, ka uzņēmumu finanšu veselība pēdējos piecos gados ir būtiski uzlabojusies.
Aizņemties var atļauties 20 % uzņēmumu
Uzņēmumu finanšu datu analīze rāda, ka no 181 tūkstoša reģistrēto uzņēmumu, gada pārskatus iesniedz 110 tūkstoši, un no tiem kreditēti tiek 9 % uzņēmumu. Tie nav visi uzņēmumi, kuri varētu atļauties aizņemties, tāpēc uzņēmumu kreditēšanai ir labs izaugsmes potenciāls. Mūsu veiktais izvērtējums liecina, ka uzņemties kredītsaistības var mazāk nekā piektdaļa no visiem aktīvajiem uzņēmumiem (2023. gada finanšu pārskatu dati).
Kāpēc tā? Pirmkārt, aptuveni 60 % ir nelieli, tā saucamie viena cilvēka uzņēmumi, kuriem varētu būt grūtības segt saistības, vai arī aizdevumi nav nepieciešami. Otrkārt, aptuveni trešdaļai uzņēmumu ir negatīvs pašu kapitāls, kas liecina par finanšu problēmām un parasti liedz uzņemties jaunas saistības. Treškārt, 43 % Latvijā reģistrēto uzņēmumu ir negatīvs EBITDA rādītājs (ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem), kas arī norāda uz ierobežotu pelnītspēju un var radīt sarežģījumus atmaksāt aizņēmumus.
Vērtējot uzņēmumus nozaru griezumā, redzams, ka viszemākā kreditēšanas aktivitāte ir mazo uzņēmumu segmentā un pakalpojumu nozarēs. Mazajiem uzņēmumiem aizdevumi bieži vien nav nepieciešami, bet daudzas pakalpojumu segmenta nozares neprasa pārāk lielus ieguldījumus. Salīdzinoši augsts kreditēto uzņēmumu skaits ir lauksaimniecībā (47 % no visiem), kā arī enerģētikas un ūdensapgādes nozarē un nekustamo īpašumu biznesā. Viszemākie kreditēšanas rādītāji ir IKT, biznesa pakalpojumu un viesmīlības nozarēs.
Kas notiek spēcīgāko uzņēmumu grupā?
Veicot Latvijā reģistrētu uzņēmumu finanšu izvērtējumu, redzams, ka spēcīgo uzņēmumu grupā (tie, kuri var atļauties aizņemties) ir vairāk nekā 20 tūkstoši uzņēmumu, kas ir par četriem tūkstošiem vairāk nekā 2019. gadā. Tātad, šī uzņēmumu grupa aug un kļūst arī finansiāli spēcīgāka: ja pirms sešiem gadiem spēcīgāko uzņēmumu apgrozījums bija 34 miljardi eiro, 2024. gada nogalē tie bija jau vairāk nekā 53 miljardi eiro. Šie uzņēmumi ir pelnošāki un vairāk investē attīstībā – ieguldīti tiek aptuveni 44 % no peļņas pirms procentu un nodokļu nomaksas, kas jūtami pārsniedz šo rādītāju pirms dažiem gadiem. Vidējo un lielo uzņēmumu izaugsme varētu būt vēl straujāka un ambiciozāka, ko varētu panākt, ieguldot daļu no visai prāvajiem finanšu līdzekļiem, kas atrodas uzņēmumu kontos (kredītspējīgo uzņēmumu grupā tie ir teju septiņi miljardi eiro).
Neliela izmēra uzņēmumi ir bijuši un paliks mūsu ekonomikas mugurkauls, taču straujāka ekonomikas izaugsme ir atkarīga pamatā no produktivitātes, kas prasa investīcijas. Šādus ieguldījumus visbiežāk var atļauties lielie uzņēmumi, – daudzi no tiem ir globāli veiksmes stāsti, ar kuriem pamatoti lepojamies. Šobrīd pusi no Latvijas uzņēmējdarbības (nodokļi, pelnītspēja, apgrozījums u.c. rādītāji) nodrošina aptuveni 600 Latvijas lielākie uzņēmumi, kuru gada apgrozījums pārsniedz 20 miljonus eiro. Šajos uzņēmumos strādā aptuveni ceturtā daļa no privātajā sektorā nodarbinātajiem, un pievienotā vērtība uz vienu darbinieku tajos ir divas reizes lielāka, nekā nelielos un vidējos uzņēmumos. Tas nozīmē, ka lielie uzņēmumi spēj būt krietni produktīvāki, kas ir kritiski svarīgi Latvijas ekonomikas attīstības kontekstā.
Finanšu sektors ir gatavs un ieinteresēts finansēt augošus, ambiciozus uzņēmumus lielākā apjomā, taču ilgtspējīga izaugsme nav iespējama bez sakārtotas un paredzamas uzņēmējdarbības vides. Spēcīgi un augoši uzņēmumi ir Latvijas ekonomikas attīstības pamats, tāpēc būtiski ir atbalstīt iniciatīvas, kas veicina stabilu nodokļu politiku, tiesisko drošību, investīciju aizsardzību, godīgu konkurenci un ēnu ekonomikas mazināšanu. Jo plašāka un dzīvotspējīgāka būs uzņēmumu bāze, jo lielākas iespējas, ka ambiciozākie uzņēmumi izaugs par nozaru līderiem arī starptautiskā mērogā.
*Eurostat un ECB dati par saistību līmeni 2025. gada 2. ceturksnī.
