Februāra nogalē Latvija saņēma priecīgu ziņu – “Moneyval”* eksperti Latvijai ir ielikuši izcilu atzīmi, novērtējot mūsu veikumu cīņā pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem. Mūsu novērtējums desmit baļļu skalā atbilstu atzīmei 9,5 (jo vienmēr ir vieta uzlabojumiem). Lai arī šis jaunums palika Milānas–Kortīnas olimpisko spēļu norišu ēnā, tam ir potenciāls nest būtiskas izmaiņas uzņēmumu un privātpersonu finansēšanā, ja vien paši spēsim atbrīvoties no formālisma un būsim gana drosmīgi lēmumu pieņemšanā.
Īsi sakot, – “Moneyval” ziņojums ilgākā laika posmā var kļūt par katalizatoru pārmaiņām, lai atvieglotu finansējuma pieejamību. Šoka terapija, kurai savulaik neizbēgami bija jāpakļauj Latvijas finanšu sistēma, ir noslēgusies. Tagad, saglabājot visu sasniegto, kas ir ļāvis Latviju attīrīt no noziedzīgi iegūtas naudas aprites, varam spert soli tālāk. Ar reāliem darbiem (uzraudzības noteikumos, to piemērošanā) ir jāpanāk, ka varam finansēt daudzsološus projektus, vadoties no to saturiskā potenciāla, nevis pieturoties tikai pie nosacījumiem un instrukcijām. Skan visai pašsaprotami un vienkārši, taču izmainīt apjomīgu un labi noregulētu sistēmu, būs pamatīgs izaicinājums mums visiem – politikas veidotājiem, finanšu sistēmas uzraugiem un arī pašai finanšu sistēmai.
Ja nav līderu, jāstrādā menedžeriem
Uzņēmēji bankām dažkārt pārmet birokrātisku pieeju un elastības trūkumu projektu izskatīšanā, dažādu prasību izvirzīšanā, pārbaužu veikšanā. Daudzējādā ziņā bankas (kopā ar to uzraugiem) patiešām ir kļuvušas par precīziem regulējuma un dažādu prasību izpildītājiem, – “Moneyval” ziņojums apliecina, ka Latvija ir pasaulē labākais menedžeris, kas ticis galā ar nopietnu krīzi.
Jāatceras, ka šodienas notikumiem ir priekšvēsture. Tā sakņojas pēc neatkarības atgūšanas aktuālajā fantāzijā, ka Latvijai jākļūst par finanšu centru starp Rietumiem un Austrumiem. Tobrīd neatradās tāds līderis, kurš spētu noraidīt šo kļūdaino ideju, un drīz vien tā pārvērta mūs par reģionālu netīrās naudas atmazgāšanas centru, kas vilka Latviju atpakaļ Krievijas ietekmes zonā. Tam bija jāpieliek punkts, tāpēc Latvijas finanšu sistēmas t.s. “kapitālais remonts” bija pareiza pieeja, kas pārcirta senas finanšu saiknes ar autoritāriem un noziedzīgiem režīmiem un tos apkalpojošiem satelītiem. Spēcīga līdera tobrīd nebija, tāpēc sekas bija “jāsakopj” jaudīgiem vadītājiem. Un tie savu uzdevumu paveica izcili. Slimība bija gana ielaista, to nevarēja “apārstēt”. Nācās izvirzīt striktus nosacījumus, kas neskaidras izcelsmes naudu vienmēr uzlūko ar aizdomām un vērtē kā īpaši riskantu, ja vien klients nav pierādījis pretējo. Tagad varam atļauties šo pieeju mainīt, virzoties pie ierastās nevainīguma prezumpcijas formulas: nevainīgs, kamēr nav pierādīts pretējais.
Kas tālāk?
Lietuva, Latvija un Igaunija ir klasificētas kā zema riska valstis saskaņā ar FATF (Finanšu darījumu darba grupa)** un Eiropas Savienības naudas atmazgāšanas novēršanas novērtējumiem. To apstiprina arī neatkarīgi ārējie rādītāji, piemēram, 2024. gada Basel AML indekss – globāls salīdzinošs rādītājs, kur nulle nozīmē zemāko, bet 10 – augstāko risku. Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un Zviedrijas rādītāji ir starp 3,1 un 4,1, ierindojot tās starp zemāka riska valstīm pasaulē. Latvija, sākot no vājākās pozīcijas, šobrīd ir paraugs citiem, kļūstot par pirmo valsti Eiropā, kas lielā mērā vai pilnībā atbilst visām 40 FATF rekomendācijām. Esam izdzēruši rūgtas “tārpu zāles”, tās savu ir paveikušas, nu jāvirzās tālāk.
Latvijas sasniegtais briedums naudas atmazgāšanas apkarošanā ļauj mums atteikties no formālisma, pievēršoties saturiskam risku izvērtējumam katrā gadījumā atsevišķi. Piemēram, viena no lietām, ko būtu vērts pārskatīt, ir naudas summu robežas, kam tiek pievērsta īpaša uzmanība (t.s. būtiskuma sliekšņi). Jauna pieeja ne vienmēr nozīmē tikai uzraudzības atvieglošanu. Iespējams, ir jākļūst vēl prasīgākiem un vairāk jācenšas identificēt lielos finanšu pārkāpējus, veltot tam galvenos resursus, taču nemēģinot izsekot katra ikdienišķā darījuma norisi. Nefinanšu sektorā aizvien vēl ir līdz galam nesakārtotas jomas, piemēram, juridiskās palīdzības sniegšana, kas nereti palīdz izveidot un iespējot nelegālu līdzekļu atmazgāšanas shēmas un apiet kontroles mehānismus (uz riskiem nefinanšu sektorā norādīts arī “Moneyval” ziņojumā).
Jāuzvar iekšējais sabotieris sevī
Krievijas lielākā eksportprece ir korupcija, kas saēd valstis – šo procesu varam novērot Slovākijā, Ungārijā, Gruzijā un citviet. Nešaubos, ka tāds būtu bijis arī Latvijas liktenis. Ja nebūtu pārcirtuši nelegālas finanšu saites ar Krieviju un citiem autoritāriem režīmiem, mēs šodien dzīvotu kukuļu, naudas atmazgāšanas un PVN shēmu ekonomikā, kurā talantīgi cilvēki savu prātu velta shēmošanai, nevis uzņēmējdarbībai godīgas konkurences apstākļos. Atskatoties uz pēdējās desmitgades notikumiem, var teikt, ka esam panākuši fundamentālas pārmaiņas.
Tagad Latvijas labklājības pieaugumam ceļā stāv cits drauds – tā ir izteikti formāla pieeja problēmām un pārmērīga birokratizācija. Sastopoties ar piemēriem, kā tiek (ne)risināti nozīmīgi jautājumi, vienmēr atceros kādu tekstu, kas trāpīgi raksturo šādu situāciju absurdumu. Runa ir par Centrālās izlūkošanas pārvaldes rokasgrāmatu sabotāžas veikšanai ienaidnieka okupētajā Eiropā (izdota 1944. gada sākumā). Grāmatā aprakstītas dažādas pieejas tam, kā būt destruktīvam un profesionāli novilcināt lēmumu pieņemšanu. Piemēram, ieteikums nodot visus jautājumus izskatīšanai komitejās, kurās iesaistīti vismaz pieci cilvēki; akcentēt un apspriest nebūtiskus jautājumus; kaulēties par precīziem formulējumiem un vārdu izvēli; allaž atgriezties pie iepriekš jau apspriestiem un izlemtiem jautājumiem. Vadītājiem–sabotieriem ieteicams uzdot padotajiem nebeidzamus jautājumus un izvērst nebeidzami garu korespondenci; būt ķildīgiem un izrādīt simpātijas neefektīviem darbiniekiem; nesvarīgākos darba uzdevumus izvirzīt priekšplānā; veidot sarežģītas procedūras un panākt, kas it visur un visam tiek prasīts vismaz trīs cilvēku apstiprinājums. Pazīstama aina, vai ne?
Ceru, ka pozitīvais signāls no “Moneyval” kļūs par atspēriena punktu tam, lai mēs pieteiktu karu lēmumu pieņemšanas sabotieriem, kas nav vis mūsu vidū iefiltrēti aģenti, bet primāri esam mēs paši. Pašaizsardzība un pašsaglabāšanās ir spēcīgi un noderīgi instinkti, kas ļauj pārdzīvot krīzes, taču tie paralizē attīstību.
* Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas komiteja
** Starptautiska organizācija, kas nosaka un uzrauga standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā (AML/CFT/CPF).
