Divdesmitā gadsimta sākumā dzīvojošais Čarlzs Ponzi, visticamāk, nekad nebūtu iedomājies, ka viņa vārds kļūs par vienu no pasaulē pazīstamākajiem finanšu krāpniecības veidiem. Viņa radītā shēma, kas balstījās maldinošos solījumos par neticami augstu peļņu, pastāv jau vairāk nekā simts gadus – tikai mūsdienās tā darbojas citos apstākļos un izmanto citas metodes. Šodienas Ponzi bieži sazinās pa telefonu vai sasniedz savus upurus ar viena klikšķa palīdzību internetā. Pat pēc simts gadiem cilvēki nav kļuvuši imūni pret Ponzi metodēm – ar katru gadu investīciju krāpniecībā izkrāpto līdzekļu apmērs pieaug.
Aptuveni 1920. gadā Ponzi apkrāpa tūkstošiem ASV iedzīvotāju, solot divciparu peļņu dažu nedēļu laikā. Viņš apgalvoja, ka iegulda naudu pasta kuponu tirdzniecībā un pelna no valūtas starpībām, taču patiesībā iedzīvotāju uzticēto naudu nekur neieguldīja. “Peļņu” vecākajiem investoriem viņš izmaksāja no jaunpienācēju iemaksām. Kad jaunu upuru kļuva mazāk, shēma sabruka – tā radās nosaukums “finanšu piramīda”.
Pēc līdzīga principa strādā arī mūsdienu krāpnieki Baltijā. Tikai pasta kuponu vietā tiek veidotas viltotas investīciju platformas, paši krāpnieki tēlo brokerus vai investīciju speciālistus un “peļņu” izmaksā tikai pašiem sev.
Investīciju krāpšanas gadījumu skaits Latvijā pēdējos gados strauji pieaug. Krāpnieki visbiežāk uzrunā potenciālos upurus telefoniski, e pastā vai sociālajos medijos. Agrāk krāpniekus bija vieglāk atpazīt, jo viņi pamatā runāja krieviski. Tagad, attīstoties tehnoloģijām, arvien biežāk vilinošie investīciju un peļņas piedāvājumi izskan latviski. Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem, 2025. gada 11 mēnešos fiksēti vairāk nekā 2000 gadījumu, un vidējais zaudējums vienam cietušajam bija ap 2000 eiro. Kopējā šajā periodā izkrāptā summa – vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.
Kāpēc Ponzi shēmas joprojām darbojas? Galvenais iemesls ir cilvēka psiholoģija – vēlme ticēt lieliskiem piedāvājumiem un ātras peļņas kārdinājums. Bez zināšanām un kritiskas domāšanas cilvēks viegli kļūst ievainojams.
Ir trīs galvenās pazīmes, kas norāda, ka piedāvājumam nevajadzētu ticēt:
Nepamatoti augsta, ātra un garantēta peļņa, kā arī nepieciešamība rīkoties uzreiz. Krāpnieki sola izcili augstu peļņu īsā periodā, bieži apgalvojot, ka risks ir nulle, bet ienesīgums – garantēts. Piedāvājumu viņi pasniedz kā “ekskluzīvu iespēju”, kas pieejama tikai īsu brīdi, lai radītu steidzamību un neļautu cilvēkam pārbaudīt informāciju vai “brokera” identitāti.
Aicinājums atvērt kontus alternatīvos pakalpojumu sniedzējos, kriptobiržās vai maksājumu platformās, apejot bankas. Tradicionālās finanšu iestādes ievēro stingras krāpšanas novēršanas procedūras un var apturēt aizdomīgus maksājumus. Tāpēc krāpnieki mēdz piekodināt, ka “investīcijas ir konfidenciālas”, “banka nevēlas, lai jūs nopelnītu”, un pat māca, ko samelot savai bankai.
Prasība pārskaitīt naudu nevis uzņēmumam, bet fiziskai personai. Neviena profesionāla investīciju kompānija tā nedarbojas. Šādi saņēmēju konti parasti pieder noziedzīgām grupām un tā saucamajiem “naudas mūļiem” vai arī citiem investīciju krāpšanā iesaistītiem upuriem, caur kuru kontiem nauda tiek novirzīta krāpniekiem.
Shēma un aizsardzība pret to – identiska jau simts gadus
Lai iegūtu lielākas summas, krāpnieki upurus “sagatavo” pakāpeniski – sākumā pat izmaksā nelielu “peļņu”, lai radītu ticamības momentu, ka “investīcijas strādā”. Taču, kad tiek pārskaitīta ievērojama summa, viņi pazūd, un naudu atgūt vairs nevar. Ponzi shēma veiksmīgi strādā arī digitālajā laikmetā – “investīcijas” ir izdomātas, bet “peļņas” izmaksas nāk no citiem cietušajiem.
Ko darīt, ja nauda jau pārskaitīta? Nekavējoties jāsazinās ar banku, policiju, kā arī jāziņo CERT par viltotu vietni, reklāmu vai sociālo tīklu kontu.
Un galvenais princips, kas nemainās jau gadsimtu: ja piedāvājums šķiet pārāk labs, lai būtu patiesība, visdrīzāk tā ir krāpniecība.
