Jaunuzņēmumu radītais ekonomiskais nospiedums Latvijā ik gadu stabili pieaug, tas liecina par uzņēmumu spēju mērogoties. Tā ir laba tendence ne vien pašiem uzņēmumiem, bet ekonomikai kopumā. Lai atbalstītu šo ekonomikas potenciālu, SEB banka aicina uzņēmējus uz sarunu – izrunāt iespējas, kā arī iegūt nākamajam izaugsmes posmam vajadzīgo.
Kopš pagājušā gada sākumā īpašā TV šovā sākām atbalstīt drosmīgas, Latvijā dzimušas biznesa idejas ar labu izaugsmes potenciālu. Šova dalībnieki demonstrēja, ka uzņēmējdarbībā bieži vien visu izšķir uzdrīkstēšanās un pārliecība par sevi. Šīs īpašības, apvienojumā ar pieredzējušu mentoru atbalstu, ļauj no biznesa idejas uzbūvēt ko jaunu un mērogojamu. Tomēr šovs nav vienīgā platforma, kur rast iespējas papildus izaugsmei. Ikdienā aktīvi līdzdarbojamies Latvijas jaunuzņēmumu kopienas paplašināšanā un stiprināšanā – daloties ar savu pieredzi un zināšanām uzņēmēju apmācību procesā, popularizējot uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstīšanu, atsevišķos gadījumos nodrošinot arī izaugsmes finansējumu īpašā strauji augošu uzņēmumu finansēšanas programmā.
Jaunuzņēmumi skaitļos: izaugsme ar reālu pienesumu ekonomikai
2025. gada nogalē Latvijā darbojās 569 jaunuzņēmumi, un kopumā jaunuzņēmumu ekosistēma pēdējos gados ir bijusi augoša, liecina Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas dati. Jaunuzņēmumos Latvijā strādā vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku (7,4 % pieaugums pērn), tie parasti nodrošina labāk apmaksātas darba vietas, eksportē augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus. Daļa no jaunuzņēmumiem ir nostabilizējušies savā nišā un ir kļuvuši par apjomīgiem nodokļu maksātājiem – 2025. gadā 24 jaunuzņēmumu nomaksāto nodokļu apjoms pārsniedza 82 miljonus eiro.
Investīcijas Latvijas jaunuzņēmumos pērn sasniedza 78 miljonus eiro, kas divkārt pārsniedz 2024. gada rezultātu. Tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, var secināt, ka Latvijas jaunuzņēmumiem ir vēl liels izaugsmes potenciāls. Jaunuzņēmumu dibinātāji Baltijā pamatā ir jauni cilvēki (vairāk nekā puse ir vecumā no 26 līdz 35 gadiem) un 46 % no Baltijas jaunuzņēmumu dibinātājiem nāk no Lietuvas. Puse no visiem Baltijas jaunuzņēmumu dibinātājiem ir iepriekš dibinājuši citus uzņēmumus, taču tikai 12 % iepriekš ir izdevies finansiāli veiksmīgi noslēgt kādu no iepriekšējiem biznesiem. Tātad, arī tiem, kuriem ar pirmo vai otro reizi nav izdevies, ir bijusi motivācija realizēt nākamo ideju.
Jaunuzņēmumiem piemēroti projekti straujākai attīstībai
Kad pieņemts lēmums par savas biznesa idejas attīstīšanu, seko nozīmīgais realizācijas un mērogošanas posms. Jaunuzņēmumu vidē īpaši svarīga ir kompetence tehnoloģiju jomā, tāpēc atbalstām StartSchool programmu, kas veic apmācības tehnoloģiju un biznesa vadības jomās. Jau pirmie programmas absolventi ir pierādījuši, ka spēj praksē realizēt savas biznesa idejas. Turklāt, programmas absolventi ir vērtīgs papildinājums esošo jaunuzņēmumu ekosistēmā, jo Latvijas informācijas tehnoloģiju un jaunuzņēmumu nozarē ir būtisks profesionāļu trūkums – valsts mērogā trūkst aptuveni 1500 speciālistu ar tehnoloģiju prasmēm.
Pētniecības un biznesa attīstības jomā sadarbojamies ar Latvijas augstskolām, piemēram, sadarbībā ar RTU, piedāvājam studentiem iespēju risināt aktuālus finanšu industrijas jautājumus un veicinām Latvijas uzņēmēju inovāciju spējas. Savukārt SEB X RTU Izaugsmes programma palīdz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, piedāvājot daudzveidīgu apmācību un atbalsta moduļus – no darbības uzsākšanas un attīstības līdz jaunu tirgu apgūšanai un inovācijām.
Ārpus minētajām programmām, mūsu kolēģi strādā kā mentori virknē citu platformu, kuru mērķis ir veicināt konkurētspējīga biznesa rašanos un attīstību Latvijā. Piemēram, TechChill konferencē uz lielās skatuves pastāstījām, kā sadarboties ar lieliem uzņēmumiem, kā arī vakarā savās telpās uzņēmām 60 uzņēmējus. Paneļdiskusijā, ko veidoja gan aizdevēja, gan aizņēmēja perspektīvas, sniedzām praktisku ieskatu finansējuma piesaistīšanas iespējās, pēc tam organizējām īsas individuālās konsultācijas. Apsveicami, ka diskusija radīja konkrētus jautājumus no uzņēmējiem, palielinot individuālo sarunu pievienoto vērtību.
Diskusijā ar finanšu piesaistes pieredzi no uzņēmuma puses dalījās “Giraffe360” finanšu direktors Gints Sloka. Uzrunājot citus uzņēmējus, viņš uzsver: “Saruna ar banku nav eksāmens, kurā jābūt gatavām visām atbildēm. Tā ir iespēja dialogā nonākt pie kāda risinājuma un arī apmainīties ar viedokļiem. Banka meklē veidu, kā palīdzēt un labprāt dalās ar labo praksi nozarē. Iesaku sagatavoties, izpētīt piedāvājumus un saprast sev vēlamo risinājumu, lai saruna norisinātos raiti un konstruktīvi.”
Papildu iespēja izaugsmei – saruna ar ekspertu
Daļa no bankas darba ir biznesa ideju vērtēšana finansējuma piešķiršanai. Lielākoties pie mums nonāk sevi jau pierādījuši uzņēmēji, retāk iesācēji, taču bankā gadu gaidā ir uzkrājusies milzīga informācijas bāze par visām aktuālajām uzņēmējdarbības nozarēm. Savā ziņā tā ir biznesa informācijas banka, kur ir dati par veiksmēm un neveiksmēm, par atšķirīgām pieejām biznesa attīstīšanai un mācībām, ko esam guvuši kopā ar klientiem. Tāpēc papildus biznesa finansēšanai esam vērtīgs partneris, kura viedoklī uzņēmēji labprāt ieklausās, jo zina, ka tas palīdz sagatavoties finansējuma piesaistei. Savukārt mums sadarbība ar jaunuzņēmumu kopienu vai iesācējiem biznesā ļauj nemitīgi atjaunot minēto “informācijas banku”, – būt zinošiem par aktuālajām tendencēm un norisēm, kā arī ļauj atrast sadarbības partnerus, lai testētu jaunus pakalpojumus finanšu jomā.
Investīcija cilvēka prasmēs un pārliecībā bieži vien sniedz daudz lielāku atdevi nekā tikai finansiāls ieguldījums, jo tās rada pamatu neiznīcināmam biznesam. Labprāt turpināsim līdzdarboties Latvijas jauno un jau pieredzējušo uzņēmēju ieceru piepildīšanā un uzņēmīguma popularizēšanā, lai Latvijā būtu vairāk biznesa startētāju, kas pēc laika pārtaps spilgtos veiksmes stāstos.
