Gan 2022. gan 2023. gadi daudziem pagāja rūpēs par strauji pieaugušo rēķinu nomaksu un ikdienas tēriņu segšanu. Pieredzējām to, cik nozīmīgi ir daļu ienākumu novirzīt uzkrājuma veidošanai, kas palīdz kompensēt neparedzētu situāciju un krīžu radīto ienākumu kritumu un (vai) izdevumu pieaugumu.
2023. gadā piedzīvojām arī strauju procentu likmju kāpumu, – svarīgi saprast, ka likmes pieauga ne tikai aizņēmumiem, bet arī noguldījumiem, ko ziņu virsrakstos pamatīgi aizēnoja kredītmaksājumu pieaugums. Tomēr, cilvēki pagaidām visai kūtri izmanto iespēju ar saviem brīvajiem līdzekļiem nopelnīt papildus, noguldot naudu termiņnoguldījumā, krājkontā vai ieguldot to finanšu tirgū. Taču ir pamats cerēt, ka par vienu no 2024. gada tendencēm kļūs krāšanas ieraduma atgriešanās un nostiprināšanās.
Uzkrājumi kompensē inflāciju
Iedzīvotāju uzkrātā nauda ir galvenais resurss, kas palīdz kompensēt iepriekšējo divu gadu augsto inflāciju. SEB veiktā aptauja* liecina, ka 28% iedzīvotāju ir sākuši tērēt savus uzkrājumus, un šie tēriņi ir saistīti gan ar inflāciju, gan ar iedzīvotāju vēlmi ieguldīt naudu. Dažkārt rezerves tiek izmantotas, lai ātrāk atmaksātu saistības. Pamatā uzkrājumu tērētāji ir gados jauni cilvēki (18-35 gadi), kuri ir krājuši salīdzinoši īsāku laika periodu un mazāks bijis starta kapitāls. Satraucoši ir tas, ka vairāk nekā piektdaļa cilvēku nekādus uzkrājumus neveic, bet 15% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā vienam mēnesim. Aptuveni trešdaļai iedzīvotāju uzkrājuma līmenis ļautu kompensēt izdevumus trīs mēnešus un vairāk.
Trešdaļa jūtas stabili un sagaida ienākumu kāpumu
Cik finansiāli stabili šobrīd jūtas cilvēki? Pērn gada nogalē veiktā aptauja “Finanšu drošības indekss” rāda, ka ar savu finanšu situāciju neapmierināti ir 39% cilvēku, bet 35% to vērtē kā kopumā labu. Neitrāls vērtējums ir aptuveni ceturtajai daļai (24%) cilvēku, lielākoties tie ir 50 un vairāk gadus veci iedzīvotāji. Savukārt ļoti neapmierināti ir 12%.
Ja vērtē to, kā finansiālā situācija mainīsies šogad, 41% cilvēku pieļauj izdevumu pieaugumu, bet 28% ir optimisma pilni par to, ka augs arī viņu ienākumi. Pesimistu skaits attiecībā par saviem ienākumiem ir 17%, bet 14% cer uz izdevumu samazināšanos. 30% uzskata, ka izdevumi paliks nemainīgi, bet 39% attiecībā uz saviem ienākumiem nekādas izmaiņas nesagaida.
Noguldījumu likmes kāpj, bet noguldījumi kavējas
Pērn pavasarī bankas sāka būtiski paaugstināt likmes dažāda veida noguldījumiem (piemēram, mūsu bankas termiņnoguldījumam uz gadu likme šobrīd ir 3,7%). Tomēr uz krājkontiem un termiņnoguldījumiem savus brīvos līdzekļus pērn novirzīja vien aptuveni trešdaļa mūsu klientu, bet pārējiem brīvie līdzekļi aizvien glabājas parastajos kontos, tātad netiek izmantota banku piedāvātā iespēja kapitāla vairošanai. Arī kopumā termiņnoguldījumu un līdzīgu noguldījumu kāpums pagājušā gada nogalē bija ļoti gauss, liecina Latvijas Bankas dati.
Visticamāk, ar naudas noguldīšanu un krāšanu neveicas tik labi, jo ilgstošajā t.s. negatīvo likmju periodā cilvēkos ir zudis ieradums novirzīt naudu pelnošā noguldījumā, bet pavisam jauniem cilvēkiem šāda pieredze vispār nav bijusi. Var prognozēt, ka šogad pieredzēsim to, ka daļa no iedzīvotāju brīvajiem līdzekļiem pārceļos uz finanšu produktiem ar augstāku ienesīgumu, tostarp, ieguldot naudu finanšu tirgos. Turklāt, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas izteicienus un tirgus gaidas, šogad var gaidīt likmju samazināšanos, tāpēc var teikt, ka šobrīd ir vēl laba iespēja izmantot noguldījumu likmju augstāko vērtību.
Augstākas procentu likmes ir laba iespēja ne vien nopelnīt, liekot lietā brīvos līdzekļus, bet arī izveidot vērtīgu ieradumu – pamazām uzkrāt naudu nākamajam neparedzamajam krīzes brīdim.
*Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2023. gada novembrī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
