Lai gan varētu šķist, ka pandēmijas dēļ šis nav īstais brīdis, kad uzņēmumam investēt ilgtermiņa vides problēmu risinājumos, tomēr jāatceras – ja nedomāsim par nākotni tagad, tā var nemaz nepienākt. Turklāt ilgtspējīga pieeja ne tikai parāda uzņēmuma atbildību, bet arīdzan ļauj efektīvāk konkurēt.
Klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības mazināšanās nav mīts, bet skaudra realitāte. “Ja nemainīsim veidu, kā apsaimniekojam planētu, tā mūsu saimniekošanu varēs izturēt vēl tikai apmēram 10 gadus,” tieša ir Līzena Šulca (Lisen Shultz) no Stokholmas ilgtspējas centra (Stockholm Resilience Center). Tas, vai situāciju izdosies uzlabot, lielā mērā atkarīgs no uzņēmumu gatavības mainīt savu domāšanu un ieradumus.
Kāpēc vides problēmas ir ikviena uzņēmuma atbildība
Maija nogalē notikušajā forumā “Ilgbūtība – kur būs Tavs bizness 2030. gadā?” uzņēmuma Tilde vadītājs Andrejs Vasiļjevs uzsvēra, ka pandēmija ir katalizators tiem procesiem, kas jau kādu laiku brieduši.
A. Vasiļjevs norādīja, ka peļņas vairošana kā galvenais uzņēmējdarbības dzinulis ir novecojusi pieeja, kas novedusi pie daudzām problēmām, tai skaitā klimata pārmaiņām. Mūsdienīgam un tālredzīgam uzņēmumam ir jādomā par to, kā būt daļai no šo problēmu risinājuma, nevis radīšanas.
Foruma vairāk nekā 30 ekspertu stāstiem cauri vijās vienota ideja — ilgtspējīgas pieejas koncepts nav īstermiņa modes tendence, bet akūta nepieciešamība, no kuras ilgtermiņā iegūs ne tikai sabiedrība un vide, bet arī pats uzņēmums.
Tā, piemēram, investējot energoefektivitātes uzlabošanā vai aprites principu ieviešanā, uzņēmums var būtiski samazināt savas izmaksas. Savukārt, izmantojot dabai draudzīgas mūsdienu tehnoloģijas — palielināt savu konkurētspēju un ietaupīt resursus, kā arī rezultātā iegūt lojālāku klientu, kuram ir svarīgi, lai uzņēmums rīkojas atbildīgi.
Līzena Šulca atgādina, ka ikviena klimata pārmaiņu izraisīta dabas katastrofa atstāj sekas uz ekonomiku un ik gadu rada tai milzīgus zaudējumus. Tomēr viņa ir pārliecināta — vēl nav par vēlu rīkoties. Uzņēmumiem ir jāmainās: no fosilās enerģijas jāpāriet uz atjaunojamo, no lineārās ekonomikas — uz aprites ekonomiku, no ekspluatācijas — uz reģenerāciju.
”Uzņēmumiem ir būtiski darīt to, kas atmaksājas. Arī ilgtspēja atmaksājas, ja tā ir mērķu, stratēģijas un pārvaldības procesu pamatā. Uzņēmumi, kuri ilgtspējas jautājumus uztvers nopietni, būs ieguvēji,” uzskata L. Šulca.
Kā ieviest ilgtspējīgus risinājumus savā uzņēmumā
Teorijā daudzas lietas izklausās labi un pareizi, tomēr aktīvi strādājošam un augošam uzņēmumam, kura ikdiena jau tāpat ir pārpilna dažādu izaicinājumu, jautājums, kā teoriju ieviest praksē, var šķist sarežģīts. Pats galvenais — ar ko sākt?
Eksperti iesaka — lai kādas pārmaiņas tiktu ieviestas, jāsāk ar lēmuma pieņemšanu vadības līmenī. Tikai tad, ja vadība vienosies iekļaut ilgtspējīgu pieeju uzņēmuma vērtībās, to ir cerība iedzīvināt arī ikdienas procesos.
Nākamais ir vērtēšanas posms. Tekstila nozari pārstāvošā uzņēmuma Lindström izpilddirektors Ivars Šmits iesaka plašāk izvērtēt jau esošos procesus, lai izprastu, ko visvairāk būtu nepieciešams mainīt. Piemēram, ja ražošanā tiek patērēts ļoti daudz ūdens, uzņēmums var uzstādīt mērķi ieviest risinājumu, kas ļautu to izmantot atkārtoti.
Arī uzņēmuma KPMG Latvija partnere Evija Šturca aicina uzņēmumus nemēģināt darboties visās frontēs uzreiz, bet sākt ar to, kas rada vislielāko ietekmi. Turklāt jāraugās ne tikai uz procesiem pašā uzņēmumā, bet arī uz to, ko dara sadarbības partneri, dodot priekšroku tādiem, kuru darbība nerada kaitējumu videi.
Un visbeidzot — rīcības plāns. Uzņēmuma DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Grants stāsta, ka viņa pārstāvētais uzņēmums kā lielāko problēmu identificējis piegāžu laikā radītos CO2 izmešus, tāpēc uzstādīts ambiciozs mērķis — līdz 2030. gadam panākt nulles emisiju visās uzņēmuma darbības valstīs. Lai to īstenotu, piegādes automašīnas ar iekšdedzes dzinēju pamazām tiek aizstātas ar elektro auto.
Zaļais kredīts uzņēmumiem
Rimi Baltic korporatīvās komunikācijas vadītāja Zanda Šadre uzņēmumiem iesaka vienmēr būt godīgiem savā komunikācijā un neapgalvot to, ko tie negrasās izpildīt jeb nenodarboties ar tā dēvēto zaļmaldināšanu (greenwashing) — agrāk vai vēlāk sabiedrība uzzinās, vai uzņēmums patiešām veicis investīcijas, vai tikai nodarbojies ar skaļu mārketinga saukļu izplatīšanu.
Savukārt uzņēmuma JC Decaux tehniskais un attīstības direktors Mareks Račko norāda, ka arī nelielas izmaiņas ikdienas paradumos var palīdzēt saudzēt vidi, vienlaikus radot ietaupījumu pašam uzņēmumam. Kā piemēru viņš min investīcijas darbinieku ekonomiskas braukšanas apmācībā, kas uzņēmumam gada griezumā ļāva samazināt degvielas patēriņu par 10%.
Kļūt par zaļo raķeti, nevis lēno sekotāju
Anna Ramata-Stunda, Latvijas Universitātes pētniece un AS Madara padomes locekle norāda, ka ietekmes uz vidi kontekstā vērts domāt ne tikai par esošo resursu taupīšanu, bet lūkoties arī mūsdienu tehnoloģiju un zinātnes atklājumu virzienā, lai tradicionālās ražošanas metodes un resursus aizstātu ar videi draudzīgām alternatīvām.
Sadarbojoties ar zinātniekiem, uzņēmumi grūti pieejamas vai apdraudētas izejvielas var aizvietot ar laboratorijās radītām, tādējādi neradot kaitējumu dabai. Piemēram, modes nams Hermès nesen prezentējis somu, kuras materiāls līdzinās ādai, bet izgatavots no sēņu micēlija.
Savukārt SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas un Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš iesaka ikvienam uzņēmumam un indivīdam vienmēr rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt uz ilgu laiku. Viņš uzskata, ka uzņēmumiem vajadzētu censties kļūt par līderiem ilgtspējīgu vides risinājumu ieviešanā — pat ja konkurenti neko nedara, vērts paskatīties uz pasaules lielākajiem un veiksmīgākajiem spēlētājiem, kas visi kā viens iekļāvuši ilgtspējas nodrošināšanu savā dienaskārtībā.
Turklāt viens uzņēmums ar savu atbildīgo rīcību var pozitīvi ietekmēt veselu virkni citu — gan piegādātājus, gan sadarbības partnerus, gan arī klientus, mudinot viņus pāriet uz videi draudzīgākiem paradumiem.
J. Ozoliņš uzskata, ka uzņēmumi var izvēlēties būt lēnie sekotāji, kas padodas tikai ārēja spiediena rezultātā, vai ātrie sekotāji, kas ievieš to, ko jau ieviesuši citi, bet var arī kļūt par zaļajām raķetēm — tiem, kas pirmie ievieš jaunas tehnoloģijas un metodes un kam seko pārējie. Viņš norāda, ka arī attiecībās ar banku un citām finanšu institūcijām, uzņēmumu iesaiste aprites ekonomikā tiek novērtēta ar izdevīgākiem nosacījumiem.
