Pētījumā noskaidrots, kādi ir šoferu blakussēdētāji Latvijā

Papildus šofera iemaņām, ceļu satiksmes noteikumiem, automašīnas stāvoklim, laikapstākļiem un citiem faktoriem, satiksmes drošībā svarīgs ir arī blakussēdētājs. Viņš var ne tikai parūpēties par vadītāja labsajūtu, bet arī tiešā veidā ietekmēt brauciena drošību.

Papildus šofera iemaņām, ceļu satiksmes noteikumiem, automašīnas stāvoklim, laikapstākļiem un citiem faktoriem, satiksmes drošībā svarīgs ir arī blakussēdētājs. Viņš var ne tikai parūpēties par vadītāja labsajūtu, bet arī tiešā veidā ietekmēt brauciena drošību, piemēram, sekojot līdzi, vai tiek ievēroti visi noteikumi. Drošas Braukšanas Skola (DBS) kopā ar ERGO un SEB līzings projektā “Blakussēdētāja portrets” noskaidrojuši, ka Latvijā ir četri izteikti blakussēdētāju tipi – rūpīgais, zinošais, pļāpīgais un apkārtnes vērotājs.

Tipiskākais auto blakussēdētājs Latvijā ir sieviete, pilsētniece, vecumā līdz 40 gadiem. Turklāt vairāk nekā puse (52%) aptaujāto priekšā sēdošo pasažieru ir vienlaicīgi arī autovadītāji. Lielākā daļa pasažieru dod priekšroku sēdvietai blakus šoferim, un visbiežāk brauciena laikā to ieņem šofera dzīvesbiedrs vai mīļotais cilvēks, taču visretāk sēdēt blakus autovadītājam izvēlas taksometros.

“Par drošu braukšanu līdz šim runāts un atgādināts ļoti daudz, taču pavisam maz apskatīta ir bijusi šofera un blakussēdētāja tandēma sadarbība, kas var gan pozitīvi ietekmēt, gan radīt riskus. Profesionāli autosportisti noteikti man piekritīs, ka veiksmīga komandas saspēle ir puse no sasniegumiem finiša sasniegšanai,” saka DBS direktors Jānis Vanks un uzsver, ka sadarbība trasē ir tikpat svarīga kā ikdienā uz ceļa. “Lai pievērstu blakussēdētāju un arī šoferu uzmanību šim jautājumam, projektu veidojam kopā ar ERGO un SEB līzings – partneriem, kuriem droša ceļu satiksme ir ļoti svarīga.”

Četri Latvijā tipiskākie šoferu blakussēdētāju portreti:

Blakussēdētājs, kuram rūpes nerada pūles
7 no 10 gadījumiem šoferim līdzās apsēdīsies blakussēdētājs, kuram rūp vadītāja komforts brauciena laikā. Viņš gādā, lai šoferis vienmēr būtu paēdis, nejustu slāpes un neiemigtu pie stūres. Taču tajā pašā laikā ceturtdaļai (26%) autovadītāju piedāvājumi slāpju veldzēšanai vai izsalkuma nomākšanai šķiet traucējoši. Rūpīgajiem blakussēdētājiem piemīt vislabākās spējas pielāgoties šofera garastāvoklim – ja nepieciešams, viņš var veiksmīgi uzturēt sarunu vai arī klusēt. Teju trīs ceturtdaļām (74%) šī tipa cilvēku raksturīgi, ka viņi brauciena laikā pieskata jaunākos līdzbraucējus, lai tie netraucētu šoferim.

Blakussēdētājs, kurš ceļu rādīs ar savām zināšanām
Tieši 50% no blakussēdētājiem var dēvēt par zinošajiem padomdevējiem. Viņi ir tie, kuri aktīvi seko līdzi brauciena gaitai, satiksmes plūsmai, un to labprāt iztirzā ar vadītāju, sniedzot savas rekomendācijas. Zinošie, tāpat kā rūpīgie blakussēdētāji, visbiežāk šoferim norāda uz iespējamiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem vai neatbilstošu braukšanas stilu, un arī uzņemas rūpes par labākā maršruta izvēli. Tomēr zinošajam padomdevējam ieteicams izvērtēt situācijas, kad aizrādīt, jo vairāk nekā puse šoferu (53%) atzīst, ka komentāri par braukšanas manieri viņus kaitina, savukārt aizrādījumus par satiksmes noteikumu pārkāpumiem autovadītāji uztver pielaidīgāk – tie aizskar teju 30%.

Blakussēdētājs, ar kuru brauciens būs kā meditācija
Klusēšana visbiežāk ir raksturīga tiem blakussēdētājiem, kuri paši nav praktizējoši autovadītāji – 57% gadījumu. Ainavu vērošana otrpus logam ir klusētāju iemīļotākā nodarbe – teju 9 no 10 šim profilam atbilstošo personu to min kā sev ļoti raksturīgu laika kavēšanas veidu, un tikai 7% šoferu ir iebildumi pret  ceļa pavadīšanu klusumā. Tiesa, autovadītāja labsajūtas vārdā vairāk nekā puse (68%) klusētāju ir gatavi arī mainīties un uzsākt sarunu ar vadītāju, taču retāk nekā citi aizrādīs par šofera braukšanas stilu. Šie cilvēki uz pārējo fona izceļas ar to, ka biežāk laiku automašīnā izmanto iekavēto pienākumu veikšanai, grāmatu, preses lasīšanai vai arī miegam.

Blakussēdētājs, kura runas plūdi mērāmi kilometros
Pļāpīgie blakussēdētāji ir sastopami visretāk – to ir nedaudz vairāk nekā viena trešdaļa no visiem iedzīvotājiem. Taču tieši runātīgie ir tie, kuri visapņēmīgāk iekārtojas sēdvietā blakus šoferim – tā mēdz darīt teju 7 no 10 šī tipa pārstāvjiem. Sarunas uzturēšana ir pļāpīgo pasažieru raksturojošā uzvedība brauciena laikā – 88% no runātīgajiem to atzīmē kā sev raksturīgu, taču šim tipam jāuzmanās, lai viņu runātkāre nenovērš šofera uzmanību no ceļa, piemēram, piektā daļa autovadītāju norāda, ka pārāk liela pļāpāšana apgrūtina auto vadīšanu. Pļāpīgie ir arī iecienījuši garas telefonsarunas un uzņemas braucēju iesaisti dažādās spēlēs. Tāpat viņi visbiežāk gādā par muzikālo fonu brauciena laikā, mēdzot uzdziedāt pat paši.

Blakussēdētājs – tava labā roka!

Projekta “Blakussēdētāja portrets” mērķis ir aktualizēt to, ka arī blakussēdētājs lielā mērā ir līdzatbildīgs satiksmē. Lai gan auto vadīšana ir šofera rokās, blakussēdētājs ir tas, kurš gan tiešā, gan pārnestā veidā pilda vadītāja labās rokas pienākumus – atgādina ievērot noteikto braukšanas ātrumu, piefiksē garām pazibējušās ceļazīmes, brauciena laikā atbild uz šofera ziņām telefonā, noslauka aizsvīdušo auto stiklu un galu galā parūpējas par šofera slāpju veldzēšanu.

Lai par blakussēdētāja lomu satiksmē iegūtu plašāku skatījumu, projekts “Blakussēdētāja portrets” uzsākts, organizējot ekspertu tikšanos ar Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi, SEB līzinga vadītāju Jeļenu Gavrilovu, ERGO Transportlīdzekļu apdrošināšanas nodaļas vadītāju Aldi Eņģeli, auto žurnālistu Normundu Avotiņu un autosportistu Krišjāni Cauni.

Blakussēdētāja portretu DBS, apdrošināšanas sabiedrībai ERGO un SEB līzingam pētījumā palīdzējuši ieskicēt 752 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījums sadarbībā ar OMD Snapshots veikts interneta vidē 2017. gada martā.