Februārī Latvijas rūpniecības saruka par 0,3%. Apstrādes rūpniecībā saglabājās ievērojams kritums: –5%, savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi pieauga par 12,7%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 29,4%.
Apjomi kritās divās no trim pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: gatavo metālizstrādājumu ražošanā (–10,3%) un pārtikas produktu ražošanā (–2%). Tikmēr pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē: kokrūpniecībā apjomi pakāpās par 0,2%.
Sarežģītā ārējā vide, gan vājais iekšzemes pieprasījums joprojām notur apstrādes rūpniecību lejupslīdes fāzē. Tomēr kopējā ainā parādās nozares, kurās situācija stabilizējas vai pat atsākusies lēna izaugsme. Iesildoties patēriņam, parādīsies arī pieprasījums pēc apstrādes rūpniecības ražojumiem.
Tas, ka perspektīvas uzlabojas, liecina arī pašu uzņēmēju vērtējums. Tā Latvijas apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs kopš pērnā gada decembra, lai gan joprojām atrodas negatīvā teritorijā, ir uzlabojies, martā sasniedzot rādījumu –5,0.
Izšķiroši nozarei būs eksporta tirgu atgūšanās temps, kas solās būt pietiekami neizteiksmīgs un nevienmērīgs. Ja Vācija un Francija piedzīvo ievērojamu lejupslīdi, tad Itālija un Spānija uzrāda atveseļošanās pazīmes.
Tomēr, ņemot vērā Latvijas uzņēmēju konkurētspējas priekšrocības, atsevišķās nozarēs izaugsme atsāksies ātrāk. Tomēr kopējais fons joprojām tam ir izaicinošs, kā dēļ arī tuvākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā kopējie apjomi vēl saruks.
Eirozonas apstrādes rūpniecības marta PMI indekss kritās no 46.5 februārī līdz trīs mēnešu zemākajam līmenim 46.1, kas turpina norādīt uz apjomu kritumu. Tomēr uzņēmēju konfidence pieauga līdz augstākajam līmenim gandrīz gada laikā. Izlaides un jauno pasūtījumu indeksi turpināja uzlaboties. Tomēr nozares pasūtījumu apjomi salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem turpina dilt. Šī tendence rada bažas, ka nozare drīzumā var pārsniegt ilgāko jauno pasūtījumu sarukuma periodu, kas tika novērots eiro krīzes laikā no 2011. līdz 2013. gadam.
Pavērsiens sekos līdz ar spēcīgāku patēriņa un būvniecības atgūšanos eirozonā, kad sajūtot pieprasījumu, atgriezīsies pasūtījumi. Atgūšanās asni ir vērojami, taču tie vēl ir pārāk vāji. Nenoteiktība ir ļoti augsta, tai skaitā arī tādēļ, ka patērētāji turpina pārskatīt savas prioritātes gan inflācijas dēļ, gan maina kovid laika tēriņu paradumus, tas ir, dod lielāku priekšroku pakalpojumu, ne preču iegādei. Tāpat kavējas procentu likmju samazināšana.
Šāda vide dominēs arī otrajā ceturksnī un bremzēs nozari no straujākas atgūšanās. Visticamāk, ka noturīgākas atgūšanās tendences vērosim gada otrajā pusē.
