Biznesa attīstība – jaunu uzņēmumu veidošanās un esošo izaugsme – ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem tam, lai pieaugtu cilvēku labklājība. Augoša uzņēmējdarbība nozīmē ne vien jaunas darba vietas un lielākus nodokļu maksājumus, bet arī plašākas iespējas cilvēkiem realizēt savu potenciālu gan kā uzņēmējiem, gan veiksmīgu uzņēmumu darbiniekiem. Savukārt biznesa attīstības virzītājspēks ir finansējuma pieejamība – to veido gan uzņēmēju spēja un vēlme aizņemties, gan banku spēja kreditēt.
SEB bankas pieredze, izskatot kredītu pieteikumus no Baltijas valstu uzņēmējiem liecina, ka pieprasījums no Latvijas uzņēmumu puses pēc finansējums nav mazinājies, taču tā saņemšanu nereti apgrūtina vāji uzņēmumu pašu kapitāla radītāji, norāda SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas vadītājs Ģirts Priede.
Jāpierāda dzīvotspēja
Finansējuma pieejamība ir cieši saistīta ar konkrētā uzņēmuma attīstības stadiju. Pašā sākumā, kad radusies biznesa ideja un sperti paši pirmie soļi uzņēmuma izveidē, finansējuma avoti parasti nāk no uzņēmēja paša uzkrājumiem, privātajiem investoriem, ģimenes vai draugiem. Vēlāk talkā nāk riska kapitāla fondi vai citi ieguldītāji, kuri ir gatavi uzņemties augstāku risku. Kad biznesa ideja ir izturējusi pirmo laika pārbaudījumu un jāsāk domāt par kapacitātes celšanu, produktu un pakalpojumu klāsta paplašināšanu, mārketingu, uzņēmēji sāk sarunas ar banku par nepieciešamo ieguldījumu.
Kā norāda Ģ. Priede, banka izvērtē finansējuma piešķiršanu uzņēmumiem, kuri ir strādājuši vismaz 12 mēnešus un vērtējumam var iesniegt gada pārskatu. “Pirmais gads parasti ir ar negatīvu naudas plūsmu – kamēr bizness “nostājas uz kājām”, tiek noalgoti darbinieki, atrasti klienti. Tāpēc skatāmies uz divu gadu finanšu rezultātiem, lai varētu adekvāti novērtēt uzņēmuma attīstības dinamiku un lemt par finansējuma piešķiršanu. Ja ir ļoti strauja izaugsme jau pirmajā gadā, tad varam skatīties uz iespējām arī pēc pirmā darbības gada,” saka Ģ. Priede.
Kādus faktorus vērtē
Runājot par biznesa kreditēšanas tendencēm, jāņem vērā gan klientu spēja un vēlme aizņemties, gan arī banku spēja un vēlme aizdot. Piemēram, ja kreditēšanu ierobežo pārlieku stingras prasības, bankas aizdos mazāk, kā arī, ja pieaug ēnu ekonomika vai citi nelabvēlīgi faktori, uzņēmumi nevarēs izpildīt pamatprasības finansējuma saņemšanai. Kādi ir galvenie rādītāji, ko banka ņem vērā, lemjot par aizdevuma piešķiršanu? “Svarīga ir uzņēmuma naudas plūsma, jo no tās tiks maksāti jaunie aizdevumi, tāpēc tā ir viena no galvenajām vadlīnijām, pēc kurām mēs skatāmies, cik daudz konkrētais uzņēmums var aizņemties. Nozīmīgs ir uzņēmuma pašu kapitāls, – tas nozīmē, ka īpašnieki ir pierādījuši spēju pelnīt un ir ieguldījuši savus līdzekļus uzņēmuma attīstībā. Izvērtējam uzņēmuma reputāciju, ilgtspējas politiku un kopējo uzņēmuma attīstības virzienu,” stāsta Ģ. Priede.
Svarīgi faktori ir arī uzņēmuma darbības caurskatāmība, īpašnieku struktūra un līdzekļu izcelsmes jautājumi, kā arī atbilstības prasības jeb viss, kas izriet no “pazīsti savu klientu” prasībām. Aizdevuma nodrošinājums ir svarīgs, taču ne pats galvenais, jo šobrīd pieejami daudzi alternatīvi nodrošinājuma veidi, galvenais no tiem ALTUM garantijas uzņēmējdarbībai, kas palīdz bankai finansēt uzņēmēju arī, ja nodrošinājums ir nepietiekams.
“Mēs vērtējam uzņēmumu attīstības potenciālu. Veicam uzņēmuma finanšu analīzi, skatāmies naudas plūsmu un vidējos rādītājus, lai saprastu, vai uzņēmums ir spējīgs funkcionēt un pildīt saistības. Pārbaudām kredītu slogu, tāpat ļoti būtiska ir kredītvēsture, kas daudz ko liecina par uzņēmējdarbības praksi. Tomēr ir grūti paredzēt nākotni, tāpēc sadarbības pamatā ir savstarpēja uzticēšanās uzņēmuma īpašniekam vai īpašniekiem un ticība, ka, nonākot grūtībās, spēsim vienoties un rast izeju,” bankas un uzņēmumu sadarbību finansēšanas saņemšanā raksturo Ģ. Priede.
Lielākie izaicinājumi – kapitāls un caurskatāmība
Galvenie izaicinājumi, ar ko saskaras Latvijas uzņēmumi finansējuma saņemšanas kontekstā, ir salīdzinoši vāji pašu kapitāla rādītāji, kas cita starpā saistīts arī ar augsto ēnu ekonomikas līmeni (Latvijas uzņēmumi pēc šī rādītāja bankas acīs izskatās sliktāk, nekā Lietuvas un Igaunijas). “Piemēram, tas, ka īpašnieki dažkārt iegulda savus līdzekļus nevis uzņēmuma kapitālā, bet aizdod uzņēmumam. Tas var liecināt par ēnu ekonomikas klātbūtni. Otrs izplatīts iemesls ir saistīts ar “pazīsti savu klientu” prasībām. Parasti ir jautājumi par to, vai uzņēmums ir strukturāli sakārtots, kas ir tā īpašnieki, vai viņi sniedz visu nepieciešamo informāciju? Vai uzņēmumam ir izveidotas procedūras, lai nodrošinātu sankciju ievērošanu? Šie ir galvenie faktori, kāpēc uzņēmumi saskaras ar problēmām saņemt aizdevumu komercbankās,” stāsta Ģ. Priede.
Viņš uzsver, ka SEB bankai ir izveidojusies t.s. “mājas bankas” pieeja. “Fokusējamies un arī strādājam ar tiem klientiem, kuri pamatā izmanto mūsu pakalpojumus, mēs esam viņu pamatbanka, jo tad mēs daudz vairāk zinām par klientu, mēs daudz ātrāk varam nodrošināt katram biznesam piemērotākos finansēšanas produktus un rast risinājumus negaidītās situācijās.”
Jāpiebilst, ka salīdzinoši jauns, taču aizvien nozīmīgāks faktors ir arī ES prasības ilgtspējas ziņošanas jomā, kas tuvāko gadu laikā skars lielu uzņēmumu skaitu un būs svarīgs kritērijs biznesa finansēšanā.
Finansē teju visas nozares, īpaši audzis līzinga portfelis
SEB bankas biznesa finansēšanu var iedalīt divās grupās. Pirmā un lielākā daļa ir attīstības projektu finansēšana. Tās ir ilgtermiņa investīcijas, kas saistītas, piemēram, ar zemes un tehnikas iegādi, būvniecību, infrastruktūras ierīkošanu, iekārtu un aprīkojuma iegādi, tajā skaitā ES finansētie projekti. Otrs virziens ir apgrozāmā kapitāla finansēšana. Lielākie pēdējo mēnešu laikā piešķirtie aizdevumi apliecina to, ka banka strādā ar jebkuru nozaru uzņēmumiem, – to vidū ir gan lieli un eksportējoši uzņēmumi, gan pagaidām vēl savas attīstības ceļa sākumā esoši.
Kā dažus spilgtākos pēdējā laika piemērus var minēt faktoringa, jeb rēķinu finansēšanas aizdevumu piecu miljonu eiro apmērā AS “Valmieras stikla šķiedra”; aizdevumu sešus miljonu eiro apmērā veikalu tīkla “TOP” paplašināšanai; faktoringa finansējumu divu miljonu eiro apmērā uzņēmumam “Poliurs”, kas ļāva uzlabot naudas plūsmu un ieguldīt līdzekļus ražošanas procesā. SEB līzings nesen finansēja meža tehnikas iegādi uzņēmumam “Viduslatvijas mežsaimnieks” teju miljona eiro apmērā.
Kopumā 2023. gada pirmajā pusgadā SEB banka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nodrošinājusi par 22% vairāk finansējuma kā pērn. Šajā segmentā no jauna izsniegtā finansējuma apjoms šī gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 143 miljonus eiro. Runājot par aizdevumu produktiem, kas pēdējā laikā ir īpaši pieprasīti, var izcelt līzingu. 2023. gada pirmajā pusgadā SEB līzinga finansētais apjoms uzņēmumu segmentā sasniedza 81 miljonu eiro, kas ir par 66% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā gadu iepriekš. Par 10% pieauga arī darījumu skaits – visvairāk tika finansētas vieglās automašīnas, komerctransports un industriālā tehnika, kur lielāko īpatsvaru veido meža tehnika. Savukārt lauksaimniecības nozarē īpaši pieauga piešķirtā finansējuma apjoms labības novākšanas kombainu un traktoru iegādei, kas saistīts ar tehnikas parku modernizāciju.
“Bankai nav savu īpašo nozaru, kuras finansējam vairāk. Skatāmies uz ekonomikas un nozaru cikliem, uz konkrētiem uzņēmumiem. Ēnu ekonomikas īpatsvars arī ir atšķirīgs dažādās nozarēs un tas ietekmē to, cik daudz finansējuma ir piešķirts konkrētajā nozarē. Protams, ir nozares, piemēram ieroču tirdzniecība, azartspēles, kuras nevar saņemt ES finansējumu, nevar pretendēt uz ALTUM grantiem, un uz tām arī bankas skatās skeptiski,” norāda Ģ. Priede.
Plašs finanšu produktu klāsts
SEB banka piedāvā visa veida finansējuma veidus – sākot no īstermiņa apgrozāmo līdzekļu finansēšanas, līdz ilgtermiņa investīcijām gan komerctelpās, gan iekārtās, gan kopumā – finansējumam biznesa paplašināšanai. Līzingā tiek nodrošināts uzņēmumam nepieciešamais autotransports, lauksaimniecības tehnika un iekārtas. Tirdzniecības finansēšanas nodaļa rūpējas par klientam piemērotiem norēķinu veidiem, lai klients saņemtu izejvielas vai preces, bet piegādātājs – naudu. Banka nodrošina tirdzniecības finansēšanu, izmantojot kredītvēstules, akreditīvus un citus finanšu produktus, kas ļauj uzņēmējiem justies droši par sekmīgu darījumu norisi ārpus Latvijas robežām
Nozīmīgs atbalsts finansējuma saņemšanai jaunuzņēmumiem un arī pieredzējušiem uzņēmumiem, ir ALTUM atbalsta programmas. Ir pieejamas gan garantijas, gan finansējums biznesa iesācējiem. Ģ. Priede uzsver, ka ikvienam uzņēmējam, kurš interesējas par aizņēmumu, banka sniedz individuālu konsultāciju. Tajā tiek noskaidrots, kāda veida finansējums uzņēmumam būtu nepieciešams, kas vajadzīgs, lai to saņemtu, kādi varētu būt aizdevuma galvenie nosacījumi? Bieži banka konsultē jaundibinātus uzņēmumus, skaidrojot to, kas un kā būtu jādara, lai saņemtu aizdevumu. Runājot par uzņēmēju izglītošanu, jāpiemin SEB bankas “Izaugsmes programma” ¬– tas ir apmācību kurss ambicioziem Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai gūtu pārliecību par uzņēmuma iespējam un izaugsmi.
Kas jāapsver, pirms izlemt par lielu investīciju projektu un piesaistīt bankas finansējumu?
Iesaka SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Ģirts Priede:
- Svarīgākais – naudas plūsma. Pirms uzsākt projektu un piesaistīt bankas finansējumu, būtu godīgi jāatbild uz jautājumu, vai, veicot šo projektu, mana naudas plūsma ir pietiekama, lai uzņēmums funkcionētu un varētu bez problēmām samaksāt kredītu? Ja uz šo jautājumu nevar atbildēt ar jā, tad no projekta jāatsakās, jāsamazina tā mērogs vai jāmeklē alternatīvs finansējuma veids bankai.
- Visu uzreiz vai pa posmiem? Būtiski šo jautājumu skatīt kontekstā ar norisēm konkrētajā nozarē un ekonomikā. Piemēram, ja redzam, ka metāla, cementa un citu izejvielu cenu pieauguma dēļ celtniecība ir ievērojami sadārdzinājusies, ir jāpadomā, vai tagad ir vērts būtiski paplašināt darbību šajā jomā?
- Pirms investīciju veikšanas jābūt sarunai ar banku. Piedāvājam dažādus risinājumus un varam piemeklēt izdevīgāko. Ir vairāki pamatprincipi, kas vienmēr ir bijuši aktuāli, piemēram, ar īstermiņa apgrozāmajiem līdzekļiem nefinansēt ilgtermiņa aktīvus. Daudzus projektus iespējams realizēt vairākās kārtās, kas arī samazina klienta riskus. Kopumā banka izvirza nosacījumus, lai mazinātu risku veiksmīga projekta realizācijai un pat ja uzņēmējam tie šķiet sarežģīti un pārspīlēti, jāatceras, ka šie nosacījumi izriet no reāliem bankas pieredzē piedzīvotiem gadījumiem, kas beigušies ar zaudējumiem abām pusēm.
- Piedāvājam dažādus atmaksas termiņus un grafikus. Piemēram, ņemam vērā lauksaimniecības nozares sezonalitāti, ļoti bieži vienojamies ar saimniecību, ka procentu maksājumus tā veic katru mēnesi, bet pamatsummu tikai oktobrī vai novembrī pēc ražas realizācijas. Turklāt lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi finansējam ar termiņu līdz 25 gadiem, kas ļauj saimniecībām palielināt īpašumā esošo zemju īpatsvaru, būtiski neapgrūtinot naudas plūsmu. Apgrozāmo līdzekļu finansēšanā arī esam elastīgi un piedāvājam grafikus ar mainīgu kredītlīnijas limitu, kas ir atbilstošs uzņēmējdarbības sezonalitātei, bet vienlaicīgi ļauj samaksāt mazāk procentus par līnijas resursu rezervēšanu.
