Virzība prom no naftas produktu izmantošanas uz dabai draudzīgākām alternatīvām Eiropas Savienībā (ES) ir prioritāte, tāpēc par savām izvēlēm jau drīz būs jādomā arī tiem autovadītājiem, kuri pagaidām par alternatīvām savam benzīna vai dīzeļa dzinēja auto nav interesējušies. Par dabai draudzīgākajiem spēkratiem uzskatāmi elektromobiļi un hibrīdauto, tāpēc rodas jautājums – kādas ir šo automobiļu priekšrocības un trūkumi?
ES lielais mērķis ir kļūt klimatneitrālai līdz 2050. gadam, kas nozīmē — ir jātiek vaļā no CO2 izmešiem. Vairākas ES dalībvalstis jau pieņēmušas lēmumu līdz 2035. gadam pārtraukt jaunu benzīna vai dīzeļdegvielas motora automašīnu pārdošanu, pārejot uz ilgtspējīgākām un draudzīgākām alternatīvām. Arī Latvijā autobraucēji ar labvēlīgu nosacījumu un atbalsta rīku palīdzību tiek mudināti pārsēsties no iekšējās aizdedzes vadīta auto uz elektro vai hibrīdauto. Tomēr, lai pieņemtu tik būtisku lēmumu, reizēm jāsāk ar pamatlietu noskaidrošanu.
Zināšanai — par tīru transportlīdzekli uzskatāms tāds auto, kura maksimālās izpūtēja emisijas ir mazākas nekā 50 oglekļa dioksīda g/km, un tādi ir daļa hibrīdauto, savukārt elektroauto šis rādītājs ir 0. Salīdzinājumam — par zemu emisiju auto šobrīd tiek uzskatīti tie spēkrati, kuru izmeši nepārsniedz 130 g/km, bet absolūtais vairums Latvijas autobraucēju pārvietojas ar auto, kas ietilpst tā saukto netīro auto kategorijā un kuru izmešu daudzums ir virs 130 g/km.
Hibrīdauto — zelta vidusceļš
Hibrīdauto iekšdedzes dzinējs (benzīna vai dīzeļa) mijiedarbojas ar elektromotoru. Citiem vārdiem — šajā auto apvienota gan pamazām aizejošā, gan nākotnes pasaule.
Viena no lielākajām tā priekšrocībām — tas ir dabai krietni draudzīgāks par benzīna vai dīzeļa auto, taču nav jāuztraucas par lādēšanu, jo akumulators tiek uzlādēts braucot, bremzējot un darbojoties tukšgaitā. Tāpat hibrīdauto var izrādīties īpaši noderīgs tiem, kas pārsvarā brauc pa pilsētu, jo tas pilsētā var patērēt mazāk degvielas, nekā uz šosejas. Hibrīdauto koncepts gan nav tik ilgtspējīgs kā elektroauto, jo tas rada kaitīgos izmešus, tomēr būtisks CO2 samazinājums arī ir ļoti labs sākums.
Jārēķinās, ka vairākās valstīs pēc 2035. gada, kad stāsies spēkā aizliegums ražot un tirgot benzīna/dīzeļa auto, arī jauni hibrīdauto vairs nebūs nopērkami. Taču līdz tam vēl ir krietns laiks, lai izbaudītu to piedāvātās priekšrocības.
Kā interesanta opcija noteikti jāmin arī lādējamie jeb plug-in hibrīdauto, kas aprīkoti ar akumulatoriem. Atšķirībā no parastajiem hibrīdiem šī auto enerģijas rezervi iespējams papildināt, to lādējot tāpat kā elektroauto. Lai gan, izvēloties šādu auto, jārēķinās ar lielāku sākotnējo ieguldījumu, ilgtermiņa ieguvums būs lētās izmaksas, ikdienā īsus attālumus veicot elektro režīmā un, ja pēkšņi būs jābrauc kāds garāks gabals, vienmēr pastāvēs iespēja pārslēgties uz iekšdedzes dzinēju.
Elektromobiļi — nākotne jau šodien
Elektroauto, kā jau liecina nosaukums, ir auto, kas pilnībā darbojas ar uzlādējamu bateriju. Lai gan tā ražošana patērē diezgan daudz resursu, ekspluatācijā tas šobrīd tiek uzskatīts par dabai draudzīgāko, tāpēc ES valstis ar dažādiem atbalsta pasākumiem cenšas mudināt iedzīvotājus un uzņēmumus pāriet uz tiem. Piemēram, piedāvājot īpašas atbalsta programmas to iegādei, kāda privātpersonām darbojas arī Latvijā, bezmaksas stāvvietas un citus būtiskus labumus.
Elektroauto popularitātei Latvijā augot, diezgan strauji attīstās arī tiem nepieciešamā infrastruktūra. Vienlaikus tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo sērijveida daudzdzīvokļu mājās, vēl kādu laiku jārēķinās, ka elektroauto uzlāde būs izaicinājums.
Kā vienu no iespējamiem elektroauto mīnusiem var minēt samērā ierobežoto braukšanas laiku ar vienu uzlādi. Tādā ziņā elektroauto pilnveidošanai noteikti vēl ir potenciāls, taču tehnoloģijas ar katru dienu attīstās, ļaujot radīt tādus auto, kuri ar vienu uzlādi nu jau spēj nobraukt pat 500 un vairāk kilometru.
Viens no izplatītākajiem iemesliem, kas daudzus pagaidām attur no elektroauto iegādes, ir to salīdzinoši augstās cenas. Tomēr arī šī ir joma, kas strauji progresē, un jau pārredzamā nākotnē varam tirgū sagaidīt pirmos budžeta klases modeļus. Turklāt, vērtējot finansiālo izdevīgumu, protams, jāņem vērā ieguvumi, ko sniedz elektroauto ikdienas izmantošana, tai skaitā nodokļa atvieglojumi, būtiski zemākas ekspluatācijas un apkopes izmaksas, kā arī bezmaksas stāvvietas un citi labumi.
Kāds atbalsts pieejams iedzīvotājiem un uzņēmumiem
SEB bankā šogad novērots pieprasījuma pēc elektroauto pieaugums. Tas, visticamāk, skaidrojams ar to, ka privātpersonas gaidīja valsts atbalstu elektroauto iegādei – finansējuma apmērs jauniem elektromobiļiem ir noteikts 4500 eiro, lietotiem elektromobiļiem un jauniem ārēji lādējamiem hibrīdauto – 2250 eiro. Valsts atbalsts privātpersonām ir pieejams no 2022. gada aprīļa beigām, un SEB līzingā jau ir noslēgti pirmie darījumi.
Arī uzņēmumiem pieejams valsts atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai, tostarp elektroauto iegādei. Valsts atbalsts būs pieejams eksportējošiem apstrādes rūpniecības nozares uzņēmumiem bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, t.i - jaunu M1 kategorijas (papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas un nav vietas stāvošu pasažieru pārvadāšanai) transportlīdzekļu iegādei, kas pēc savas konstrukcijas par vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas un kuru siltumnīcefekta gāzu emisijas ir 0 g CO2/km.
Uzņēmējs, iegādājoties elektroauto, no finanšu institūcijas “Altum” saņems garantiju līzinga pakalpojuma sniedzēja līzinga maksājuma saņemšanai un, sasniedzot sākotnēji projekta ietvaros noteiktos mērķus, līzinga maksājumam tiks piemērota kapitāla atlaide - līzinga maksājuma samazinājums. Maksimāli pieļaujamā kapitāla atlaide viena elektroauto iegādei nevarēs pārsniegt 5 000 EUR, nepārsniedzot 30 % no elektroauto izmaksām.
Uzņēmumiem gan jāņem vērā, ka papildu šķērslis varētu būt reprezentācijas slieksnis, kas ierobežo automašīnu izvēli. Pagaidām tomēr primāri pieprasījums pēc elektroauto varētu būt no starptautiskiem uzņēmumiem, kas šādu auto iegādi pamato ar ilgtspējas mērķiem, un kura biznesa modelim atbilst ar vienu uzlādi nobraucams attālums. Uzlādes tīkls Latvijā tomēr vēl neļauj ar elektroauto justies tikpat brīvi, kā ar iekšdedzes auto, īpaši reģionāliem braucieniem. Taču darbinieku mobilitātei vai preču piegādei pilsētas ietvaros elektroauto ir ļoti piemērots risinājums.
Kopumā valsts atbalsts noteikti veicinās interesi par elektroauto iegādi, tomēr vienlaikus jārēķinās, ka auto gaidīšanas laiks šobrīd var sasniegt pat 18 mēnešus — galvenokārt tāpēc, ka kovida pandēmijas un kara rezultātā izveidojušās piegādes ķēžu problēmas, radies izejvielu sadārdzinājums un citi sarežģījumi, kas apgrūtina ražošanu.
