Interneta krāpnieki īpaši aktivizējas krīžu laikā, kad daļa iedzīvotāju meklē izdevīgākās atlaides, savukārt citi, nonākuši finansiālās grūtībās, priecājas par iespēju piepelnīties. Ja kāds lūdz jums izpalīdzēt ar sava konta “aizlienēšanu”, solot par to atlīdzību, iespējams, ka esat sastapies ar krāpnieku. Lai gan solītā atlīdzība par šķietami vienkāršo pakalpojumu var būt vilinoša, piekrītot piedāvājumam, jūs kļūstat par krāpnieku līdzdalībnieku. Ja caur jūsu kontu būs noticis nelikumīgs darījums, jūs riskējat nonākt tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, kā arī banka var pārtraukt sadarbību ar jums.
Krāpnieki izmanto cilvēku nedrošību un bailes par nākotni, tāpēc nereti aktivizējas tieši krīzes brīžos. Pieredze liecina, ka noziedznieki savās krāpnieciskajās shēmās aizvien biežāk iesaista tā dēvētos naudas mūļus —finansiālās grūtībās nonākušus cilvēkus, kurus pievilina ar iespēju ātri un vienkārši nopelnīt. Taču “parakstoties” uz vieglo peļņu, pastāv nopietns risks kļūt par noziedznieku līdzdalībnieku un atbildēt likumā noteiktajā kārtībā pat tad, ja mūlis neko nav zinājis par blēžu patiesajiem nodomiem.
Krāpnieku jaudīgākais ierocis — naudas mūlis
Krāpnieku izmantotās shēmas ir dažādas. Viena no populārākajām ir viltus interneta veikalu izveide. Uzķeroties uz šādu veikalu piedāvājumu, cilvēks kāroto preci tā arī nesaņem. Arī naudas atgūšana šādos gadījumos var būt ļoti sarežģīta un laikietilpīga, jo krāpnieki preces apmaksai norāda nevis savu kontu, bet gan shēmā iesaistīto naudas mūļu kontus. Par to, kā pasargāt sevi no krāpnieku izveidotajiem viltus interneta veikaliem, vairāk lasiet rakstā “Nesamērīgas atlaides internetā var izrādīties krāpnieku tīkli”. Savukārt ar patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) jau identificēto aizdomīgo interneta vietņu sarakstu varat iepazīties šeit.
Rodas jautājums — kāpēc cilvēks labprātīgi piekrīt, ka viņa kontu izmanto noziedznieki? Atbilde ir vienkārša — par šo šķietami vienkāršo pakalpojumu mūlim tiek piesolīta vilinoša atlīdzība.
Vienīgais, kas šim cilvēkam jāizdara, — kad viņa kontā ienāk nauda, tā pēc iespējas ātrāk jāizņem un jānodod krāpniekam. Pirmajā acumirklī tas pat nešķiet nekas nelikumīgs — parasts pakalpojums, par kuru konta īpašnieks saņem atlīdzību. Turklāt bieži vien viņš pat neapzinās, ka ir piekritis sadarboties ar noziedzniekiem.
Noziedznieki savām shēmām izmanto grūtībās nonākušos
Vairums blēžu saviem upuriem — topošajiem mūļiem — skaidro, ka viņiem steidzami nepieciešams konts, kurā ieskaitīt naudu, jo pašiem atgadījies kaut kas ārkārtējs, piemēram, kontu kļūdaini nobloķējis tiesu izpildītājs. Tā kā pakalpojums nepieciešams ātri, viņi starpniekam par konta aizlienēšanu piesola dāsnu atlīdzību — 50, 100 vai pat 200 eiro apmērā.
Visbiežāk par noziedznieku upuriem kļūst jaunieši ar nelieliem ienākumiem, kā arī sociāli neaizsargāti cilvēki, piemēram, vientuļie vecāki, kas pēkšņi zaudējuši darbu. Daudziem grūtībās nonākušiem cilvēkiem šāds šķietami nevainīgs piedāvājums viegli un ātri nopelnīt var šķist ļoti vilinošs, un krāpnieki nekautrējas izmantot viņu neapskaužamo stāvokli savā labā. Ekonomiskās krīzes laikā grūtībās nonākušo cilvēku skaits pieaug — daļa uzņēmumu ir piespiedu dīkstāvē vai atlaiž darbiniekus, bet bez darba palikušajiem šobrīd nav iespēju doties strādāt uz ārvalstīm. Tātad šībrīža situācija ir īpaši izdevīga krāpniekiem, kuri vienmēr ir jaunu naudas mūļu meklējumos.
Piekrītot kļūt par mūļiem, cilvēki dažkārt pat nenojauš, ka iesaistās krāpniecībā, jo nav kritiski izvērtējuši saņemto piedāvājumu, — stūrī iedzīts cilvēks spēj domāt tikai par to, vai rīt būs ko ēst un kā nomaksāt rēķinus.
Rezultātā viņi savus kontus aizdod svešiniekiem un piekrīt izņemt naudu, tiklīdz tā ienāks kontā. Kad mūlis atnes vai pārskaita naudu krāpniekiem, blēži pazūd kā ūdenī iekrituši.
Tomēr ar laiku par starpniekiem sāk interesēties tiesībsargājošās iestādes. Sākas dažādu nepatikšanu virkne, jo starpnieka konts ir bijusi ļoti nozīmīga krāpšanas shēmas daļa un “pēdējā pietura” pirms naudas pāriešanas noziedznieku rokās. Tādējādi it kā parasts pakalpojums var kļūt par nopietnu likumpārkāpumu, bet pats starpnieks — par noziedznieku grēkāzi.
Banka uz šādiem pārkāpumiem raugās ļoti bargi. Ja izkrāptā nauda tiek izsekota līdz konkrēta klienta kontam un ir noskaidrots, ka konts ir izmantots nelegāliem nolūkiem, attiecības ar klientu, kurš bijis iesaistīts krāpniecības shēmā, tiek nekavējoties pārtrauktas. Naudas mūlis vairs nevar izmantot ne savu karti, ne internetbanku, ne citus bankas sniegtos pakalpojumus.
Vienīgais ceļš, kā neiekrist šādā krāpniecības shēmā, ir izturēties ļoti uzmanīgi, kritiski un atbildīgi pret jebkuru ātras peļņas piedāvājumu. Der ieskatīties arī Valsts policijas sagatavotajos padomos, kā nekļūt par naudas mūli.
