Switch to mobile version. Augšup

JAUNUMI - 2020 06 10 - 11:30

Aptauja: Covid-19 pandēmija mudinājusi iedzīvotājus pievērsties uzkrājumu veidošanai, 12% to sākuši darīt aktīvāk

Covid-19 pandēmijas radīto pārmaiņu ietekmē 12% Latvijas iedzīvotāju sākuši aktīvāk pievērsties uzkrājumu veidošanai. Kopumā iekrājumi ir aptuveni 64% iedzīvotāju, savukārt katram trešajam jeb 33% to nav vispār, liecina SEB bankas aptaujas* rezultāti.

Lai gan vairākumam iedzīvotāju, kuriem ir uzkrājumi (55%), šobrīd nav nepieciešamības tos izmantot, aptuveni 26% Covid-19 pandēmijas laikā jau nācies ķerties pie iekrājumu tērēšanas finansiālu grūtību risināšanai. Tostarp 6% no visiem iedzīvotājiem gandrīz pilnībā iztērējuši iekrāto, jo ietaupījumi bijuši nelieli. “Lai gan esošā nenoteiktība likusi sabiedrībai vairāk pievērsties uzkrājumu veidošanai, vienlaikus redzam, ka aptuveni 40% iedzīvotāju – tie, kuriem nav uzkrājumu, vai, kuri tos jau iztērējuši, ir pakļauti augstākam finansiālo grūtību riskam un nav gatavi ekonomiskiem satricinājumiem. Covid-19 izplatība ierobežo iespējas prognozēt, kas sagaidāms nākotnē, taču, veidojot uzkrājumus, ir iespēja jau laikus parūpēties par finansiālo stabilitāti neplānotās situācijās,’’ aptaujas rezultātus skaidro SEB Life and Pension valdes locekle un ilgtermiņa uzkrājumu eksperte Kristīne Lomanovska.

Aptaujas dati norāda, ka starp zemu atalgota darba veicējiem un bezdarbniekiem ir vairāk cilvēku, kuriem nav nekādu uzkrājumu, vai kuri tos jau teju ir iztērējuši. “No tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir līdz 300 eiro mēnesī, 52% ir bez uzkrājumiem, bet iekrāto gandrīz iztērējuši 8%. Tas, ka liela daļa sabiedrības nav finansiāli gatava ekonomiskiem satricinājumiem, norāda uz nepieciešamību valstij meklēt risinājumus ne tikai uzņēmējdarbības, bet arī nodarbināto atbalstam individuālā līmenī”, uzsver K. Lomanovska. Savukārt uzkrājumu veidošanai šobrīd aktīvāk pievērsušies iedzīvotāji ar augstāku atalgojumu (virs 700 eiro), vecumā no 25-49 gadiem.

Aptaujas dati norāda uz vēl kādu zīmīgu tendenci – katrs desmitais iedzīvotājs, kura ienākumi lēšami virs 1000 eiro mēnesī, ir bez ietaupījumiem. “Šī tendence gan ir ne tikai Latvijā – to pašu var vērot arī tādas pašas aptaujas datos par Igauniju. Tur bez uzkrājumiem nākotnei vai nebaltām dienām ir 17% iedzīvotāju ar atalgojumu virs 1000 eiro un 8% ar atalgojumu virs 1500 eiro. To var skaidrot ar viltus drošības sajūtu, ko rada augsts atalgojums. Rodas pārliecība, ka neparedzētos izdevumus būs iespējams nosegt ar šī brīža ienākumiem, un tiek aizmirsts par iespējamiem negatīviem scenārijiem saistībā ar darbu un atalgojumu. Uzkrājumu veidošana ir nozīmīga ikvienam, jo tieši ietaupījumi – vai tā būtu uzkrājuma veidošana dzīvības apdrošināšanas līgumā vai pensiju fondā, vai nelielu naudas summu regulāra novirzīšana krājkontā var būt glābiņš pēkšņu finansiālu satricinājumu gadījumā,’’ skaidro K. Lomanovska.

Kopumā situācija ar uzkrājumiem ir nedaudz labāka valsts sektorā strādājošo vidū, jo tur pie iekrātā tērēšanas ķērušies vien 8% iedzīvotāju, bet gandrīz pilnībā uzkrāto iztērējuši 3%. Turpretim privātajā sektorā iekrājumu tērēšanu sākuši 11% nodarbināto un 7% tos iztērējuši pilnībā. Arī pie uzkrājumu veidošanas šobrīd aktīvāk ķērušies valsts sektorā strādājošie – 16% šajā sektorā nodarbināto sākuši aktīvāk veidot uzkrājumus, kamēr privātajā sektorā to darījuši 14%.

Viskūtrāk uzkrājumu veidošanai pievērsušies Latgales un Vidzemes iedzīvotāji – aptuveni pusei šo novadu iedzīvotāju vairs nav nekādu iekrājumu. Savukārt, vērtējot situāciju Baltijas valstīs kopumā, redzams, ka Latvijas iedzīvotāju krāšanas paradumi nav tik izteikti kā kaimiņvalstīs. Igaunijā kopumā uzkrājumi ir vairāk nekā 70% iedzīvotāju, bet Lietuvā 72%. Iedzīvotāju skaits, kuri gandrīz pilnībā iztērējuši uzkrājumus, Igaunijā ir līdzīgs kā Latvijā – aptuveni 7%. Turpretim Lietuvā 13% iedzīvotāju norādījuši, ka ietaupījumu viņiem pietiks ne ilgāk kā vienam mēnesim.

*Aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma veica pētījumu kompānija Kantar laikā no 12. līdz 15. maijam. Tajā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 74 gadiem.

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 21.00
    Brīvdienās 10.00 - 18.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.