Switch to mobile version. Augšup

JAUNUMI - 2017 10 10 - 16:20

SEB aptauja: jaunieši sev vēlas vidēji par 200 eiro lielāku algu nekā saņem

30% aptaujāto jauniešu par sev vēlamo ikmēneša atalgojumu nosauc 801-1200 eiro, savukārt 13% uzskata, ka viņiem vajadzētu saņemt vairāk nekā 1200 eiro mēnesī. 37% jauniešu par atbilstošu uzskata 501-800 eiro lielu algu, bet 17% būtu gatavi strādāt par zemāku atalgojumu – 301-500 eiro mēnesī, liecina SEB bankas veiktās aptaujas dati*.

Saskaņā ar aptaujas datiem, vairāk nekā 80% 18-19 gadus vecu jauniešu galvenais ienākumu avots ir vecāku vai radinieku dotā nauda, un ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Jauniešiem, kuri apvieno mācības ar darbu, vidējais ienākumu līmenis ir augstāks – apmēram trešdaļa no viņiem saņem no 301 līdz 500 eiro mēnesī, savukārt vēl vienai trešdaļai ienākumi ir lielāki – no 501 līdz 800 eiro.

Galvenais ienākumu avots tikai strādājošiem jauniešiem ir alga, turklāt kopējais ienākumu līmenis strādājošo vidū ir augstāks. 43% jauniešu šajā grupā pelna no 501 līdz 800 eiro. Piektajai daļai respondentu ienākumi pārsniedz 800 eiro un vēl 6% – pārsniedz 1200 eiro mēnesī.

“Aptaujas dati rāda, ka gandrīz 40% jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem saņem mēnesī no 500 līdz 800 eiro. Turklāt šādu algu saņēmēju skaits šogad ir augstāks nekā pērn un varam secināt, ka vidējās algas apmērs jauniešiem arī pieaudzis – no 605 eiro 2016. gadā līdz 691 eiro tagad. Tomēr, tāpat kā pērn, jaunieši uzskata, ka viņu pieredze un zināšanas nav pienācīgi novērtētas – viņi vēlētos sev vidēji par 200 eiro lielāku algu nekā saņem,” atzīmē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Saskaņā ar SEB bankas aptaujas datiem, 38% jauniešu, kas tikai strādā un nemācas, pārliecināti, ka viņu zināšanām un pieredzei atbilstošai algai jābūt lielākai par 800 eiro mēnesī. Vēl 20% uzskata, ka ikmēneša atalgojumam būtu jābūt virs 1200 eiro. Tikai 8% no šobrīd strādājošajiem jauniešiem apgalvo, ka 301-500 eiro liela alga “uz rokas” būtu uzskatāma par “taisnīgu”.

“Šobrīd situācija darbā tirgū ir ļoti labvēlīga jauniešiem – ņemot vērā vispārējo darbaspēka trūkumu, darba devēji aizvien aktīvāk pieņem darbā jauniešus pat bez pieredzes. Aug ne tikai jauniešu nodarbinātība, bet arī vidējais atalgojums. Tomēr viens no situācijas uzlabošanas ierobežojošajiem faktoriem paliek pārāk lielās jauno cilvēku ambīcijas attiecībā uz darba pozīciju un algu. Jauniešiem jābūt gataviem sākt savas darba gaitas no zemākajām pozīcijām, tādejādi pierādot gan vēlmi strādāt šajā uzņēmumā, gan spēju mācīties, gūt pieredzi un attīstīties. Jauniešiem, kuriem nav darba pieredzes, par vērtīgu ierakstu CV var kļūt gan prakse, gan brīvprātīgais darbs – tas viss pierāda nopietnu pieeju. Es arī ieteiktu nopietnāk attiekties darba meklēšanas procesam – nevis sūtīt CV uz visām iespējamām vietām, bet tiešām atrast to īsto vietu un mērķtiecīgi strādāt, lai saņemtu tur darba piedāvājumu. Izglītoties, attīstīt savas prasmes un meklēt iespējas iegūt praktisko pieredzi tieši sājā virzienā”, ar padomiem dalās CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.

Interesanti, ka, runājot par “taisnīgu” algu, šogad jaunieši kļuvuši daudz pieticīgāki, nekā pērn – to strādājošo skaits, kuri vēlētos saņemt virs 1000 eiro mēnesi, ir samazinājies. Toties jaunieši ir daudz ambiciozāki, skatoties uz nākotni. Gandrīz 40% jauniešu pēc pieciem gadiem vēlētos saņemt vismaz 1500 eiro uz rokām.

“Gandrīz 70% aptaujāto uzskata, ka viņu algai pēc pieciem gadiem būtu jābūt lielākai par 1000 eiro. Ambiciozāki ir vīrieši – vairāk nekā puse vēlas pelnīt virs 1500 eiro. Sievietes ir pieticīgākas – lielākā daļa (64%) sev vēlamo algu redz kategorijā no 500 līdz 1500 eiro. Tomēr šogad novērojām vēl vienu tendenci – to jauniešu skaits, kuri pēc pieciem gadiem vēlas saņemt virs 2000 eiro, pieauga no 10% līdz 13% sieviešu vidū un no 21% līdz 26% vīriešu vidū. Ir arī vēl viena zīmīgā tendence – 40% no aptaujātiem jauniešiem plāno iesaistīties uzņēmējdarbībā, lai tādējādi palielinātu gan savus ienākumus, gan neatkarību. Turklāt jauniešiem jau ir zināmas nozares, kurās viņi vēlētos attīstīt savu uzņēmumu. Populārākās jomas ir tirdzniecība, ražošana, individuālā profesionālā darbība, piemēram, juridiskie vai inženierpakalpojumi, dizaina un šūšanas pakalpojumi un citi, kā arī māksla un izklaide,” papildina Arnis Škapars.

Noderīgu informāciju par patstāvīgas dzīves uzsākšanu jaunieši var atrast speciāli izveidotājā lapā seb.lv/firststeps. Savukārt nākotnes uzņēmējiem vērtīga un iedvesmojoša informācija atrodama speciāli izveidotājā platformā eakademija.seb.lv.

*Interneta aptauja tika veikta 2017. gada augustā, un tajā piedalījās 1195 jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem.

 

Esi gatavs patstāvīgai dzīvei? Sāc to ar Pirmo soļu programmu jauniešiem.

  • Noderīga informācija un padomi
  • Iespēja piedalīties unikālos pasākumos
  • Īpašie piedāvājumi un atlaides mērķu sasniegšanai

Jaunietis, kura vecāki pieņem lēmumus

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.