Ziemeļvalstu un Baltijas ekonomikas apskats: jaunu eksperimentu gaidās
2016. gada pirmajā pusē daudzās valstīs bija vērojamas izaugsmes grūtības, tomēr jaunākie ekonomiskie signāli pārsvarā ir pozitīvi. Baltijas valstu ekonomikas pakāpeniski paātrinās izaugsmi. To joprojām virzīs privātais patēriņš, stiprinot arī darba tirgu un algu pieaugumu. Baltijas valstīs ir stabils pamats straujākai izaugsmei, bet veidojas arī riski – secināts SEB bankas jaunākajā Ziemeļvalstu un Baltijas ekonomikas apskatā.
Globālā ekonomika: šķēršļu joslas pārvarēšana
Neskatoties uz ievērojamo politisko nenoteiktību, nozīmīgo strauji augošo ekonomiku smagākās grūtības ir aiz muguras, daļēji enerģijas un izejvielu cenu stabilizēšanās dēļ. ASV ekonomika gada pirmajā pusē zaudēja tempu, un IKP prognoze 2016. gadam ir 1.6%, bet nākamajam gadam – 2.4%. Ķīnas ekonomikā visdrīzāk vērosim kontrolētu palēninājumu, šogad tai pieaugot par 6.6%. IKP pieaugums palēnināsies līdz 6.3% 2017. gadā un 6% 2018. gadā.
Kopumā globālās izaugsmes perspektīvas 2016.-2018. gada periodam nav iespaidīgas. IKP pieaugums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīs šogad būs 1.7%, 2017. un 2018. gadā gada pieaugums būs 2%. Brent naftas cena 2018. gada beigās sasniegs 55-60 USD par barelu, bet vienlaikus pastāv arī cenas sarukuma iespēja.
Centrālo banku loma: munīcija izsīkst
Monetārās politikas efektivitāte tiek apšaubīta arvien vairāk. Tā nākamgad joprojām būs stimulējoša, jo Eiropas Centrālās banka (ECB), Japānas banka un Zviedrijas Riksbank, obligāciju iegādes programmas paplašinās. Britu, Japānas, Ķīnas un Norvēģijas centrālā banka turpinās samazināt savas galvenās procentu likmes. Tikmēr ASV Federālo rezervju sistēma dosies pretējā virzienā, palielinot likmi šā gada decembrī, kas 2018. gadā sasniegs 1.75%.
Augsta tieksme uzkrāt un zema investīciju apetīte turpina nospiest reālās īstermiņa procentu likmes. Dažādie šķēršļi palielina nepieciešamību pēc jaunas pieejas uzskatos par fiskālās un monetārās politikas mijiedarbību. “Ārkārtas fiskālās stimulēšanas paketes var būt risinājums, kas izņēmuma gadījumos var tikt finansēts, izmantojot “helikopteru naudu””, uzsver SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Baltijā redzams pamats straujākai izaugsmei
Baltijas valstu ekonomikas pakāpeniski paātrinās izaugsmi, ko joprojām galvenokārt virzīs privātais patēriņš. Tas savukārt stiprinās darba tirgu un algu pieaugumu. “Kopumā Baltijas valstīs ir stabils pamats straujākai izaugsmei, bet veidojas riski paātrinātas darba samaksas pieauguma dēļ, kas riskē pazemināt to konkurētspēju. Valstīm jāturpina reformas, lai uzlabotu reģionālo konkurētspēju un piesaistītu investīcijas, un padarītu reģionu ekonomiski mazāk atkarīgu no Krievijas,” norāda D.Gašpuitis. Visas trīs valstis gūst labumu no zemajām procentu likmēm. Tuvāko divu gadu laikā Baltijas valstu izaugsme paātrināsies līdz to potenciālajam izaugsmes līmenim 3-3.5% gadā.
Ziemeļvalstīs – stabils izaugsmes temps
Ziemeļvalstu ekonomikas izaugsme tuvāko divu gadu laikā būs vidēji 2%. Zviedrijas ekonomikas izaugsmes perspektīva joprojām ir laba, jo to stiprina aktīva mājokļu būvniecība, augsts valsts patēriņš milzīgā bēgļu imigrācijas dēļ un spēcīgs darba tirgus. Fiskālā un monetārā politika būs ekspansīva. IKP pieaugums šogad sasniegs 3.7%. Nākamgad IKP pieaugs par 2.8% un 2018. gadā par 2.3%. Tas būs saistīts ar sarūkošu pieauguma tendenci mājokļu būvniecībā un nedaudz zemākiem valdības izdevumiem, jo saruks iebraucēju skaits.
