Darba samaksas kāpums strauji saplok

Neskatoties uz saspīlēto situāciju darba tirgū, bija sagaidāms, ka lēnīgās izaugsmes un nenoteiktības ietekmē darba samaksas kāpums turpmākajos divos gados palēnināsies. Taču otrā ceturkšņa veikums ir nepatīkams pārsteigums.

Šā gada 2. ceturksnī mēneša bruto darba samaksa valstī palielinājās par 3.3% un bija 838 eiro. Vidējā neto darba samaksa valstī sasniedza 616 eiro. Privātajā sektorā darba samaksa palielinājās par 3.3%, bet sabiedriskajā sektorā 3.2 %.

Neskatoties uz saspīlēto situāciju darba tirgū, bija sagaidāms, ka lēnīgās izaugsmes un nenoteiktības ietekmē darba samaksas kāpums, salīdzinājumā ar pērnā gada 6.8% un pirmā ceturkšņa 5.3% pieaugumu, turpmākajos divos gados palēnināsies. Taču otrā ceturkšņa veikums ir nepatīkams pārsteigums. Iespējams, ka turpmākajos ceturkšņos kāpums nedaudz atgūsies. Tomēr lēnīgās izaugsmes apstākļi un nenoteiktība turpinās veidot tendences darba tirgū un atalgojumā. No vienas puses ir vērojams pieprasījums pēc darbaspēka, taču tajā pašā laikā darba devēji nesteidzas uzreiz aizpildīt vakances, bet meklē veidus kā saglabāt kontroli izmaksām. Tas nozīmē, ka aktīvi tiek meklētas alternatīvas darba samaksas pieaugumam, piemēram, piedāvājot darba vides uzlabojumus un/ vai lojalitātes veicinošus pasākumus utt. Lēnīgas izaugsmes apstākļos sarūk arī uzņēmēju ambīcijas, kas ļauj brīvāk akceptēt darbiniekus ar zemākām prasībām, atbilstību, jo īpaši, ja šāds solis ļauj ietaupīt, kā iespēju atstājot motivēt uzņēmuma labākos, nozīmīgākos darbiniekus. Izmaiņas darba tirgū un samaksā būs ļoti cieši saistītas ar situāciju ekonomikā un nākotnes perspektīvu vērtējumu, taču šobrīd tas atduras pret augsto piesardzības līmeni. Mazkustīgās inflācijas ietekmē pirktspēja turpinās pieaugt, taču aktuāls jautājums ir, cik lielā mērā patērētāji pieaugošo pirktspēju izmantos patēriņā un veicinās izaugsmi un cik uzkrājumu papildināšanā.

SEB bankas ekonomists
Dainis Gašpuitis