SEB aptauja: ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi nepārsniedz vienas mēnešalgas apmēru

Neskatoties uz to, ka gada laikā no 40% līdz 36% samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuriem uzkrājumu nav vispār, ceturtajai daļai iedzīvotāju uzkrājumi joprojām nepārsniedz vienas mēnešalgas apmēru.

Neskatoties uz to, ka gada laikā no 40% līdz 36% samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuriem uzkrājumu nav vispār, ceturtajai daļai iedzīvotāju uzkrājumi joprojām nepārsniedz vienas mēnešalgas apmēru, liecina SEB Dzīvības apdrošināšanas veiktas aptaujas dati.

Aptaujas rezultāti norāda, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, šogad ir pieaugusi cilvēku gatavība veidot uzkrājumus – 39% respondentu atbildējuši, ka ir gatavi sākt veidot uzkrājumus tuvāko 12 mēnešu laikā (2014. gadā – 33%). Turklāt pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka optimālam uzkrājumu apjomam jeb tā saucamajam „drošības spilvenam”, jābūt vismaz piecu mēnešalgu apmērā.

Visbiežāk gatavību sākt veidot uzkrājumus pauduši vīrieši, gados jauni cilvēki, kā arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. Savukārt nepieciešamību veidot uzkrājumus vairāk nekā piecu mēnešalgu apmērā visbiežāk izsaka aptaujātie, kuri ir vecāki par 50 gadiem.

SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska: “Cilvēki, kuri pārkāpuši 50 gadu slieksni un kuriem tuvojas pensijas laiks, labāk izprot finanšu uzkrājumu nepieciešamību. Turklāt mūsu aptaujas dati liecina, ka šīs vecuma grupas respondenti arī biežāk izmanto iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un visretāk novirza atgūto nodokļa summu ikdienas tēriņiem. Tā vietā šie cilvēki izvēlas papildināt jau esošo uzkrājumu vai veikt kādu lielāku pirkumu. Pēdējā laikā mēs arī novērojam, ka nodokļu atvieglojumi nav noteicošais faktors uzkrājumu veidošanai. Tikai katrs desmitais aptaujas dalībnieks minējis to kā galveno motivāciju uzkrājumu veidošanai.”

Veicot iemaksas pensiju 3. līmenī vai iemaksas dzīvības apdrošināšanas līgumā ar uzkrājumu un noslēdzot līgumu vismaz uz pieciem gadiem, ir iespējams izmantot IIN atvieglojumu 23% apmērā no veiktajām iemaksām. Atvieglojumi tiek piemēroti iemaksu summai, kas nepārsniedz 10% no krājēja gada ienākumiem.

Pēc SEB aptaujas datiem, šogad ir būtiski palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri nodokļa atgūšanas procesu raksturo kā vienkāršu (no 42 % līdz 61 %). Tas nozīmē, ka aptaujātie atzinīgi vērtē VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas priekšrocības. Priecē arī fakts, ka samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri neizmanto iespēju atgūt nomaksātos nodokļus, jo nav informēti par šādu iespēju – šogad tie ir 24% salīdzinājumā ar 28% iepriekšējā gadā.

Pēc VID datiem, gada ienākumu deklarāciju par 2014. gadā samaksātajiem nodokļiem ir iesnieguši gandrīz 97 tūkstoši iedzīvotāju, kas uzkrāj līdzekļus privātajos pensiju fondos vai izmanto uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu. Kopējā nodokļa maksātājiem atmaksātā summa veido vairāk nekā 69 miljonus eiro.

Papildu informācijai:
Jeļena Riļejeva, SEB bankas ārējās komunikācijas projektu vadītāja – 67779978, 29401327 jelena.rilejeva@seb.lv