Switch to mobile version. Augšup

Infotelpa

Ārējā tirdzniecība

Mazās valstīs ar atvērtu tautsaimniecību ārējai tirdzniecībai ir ļoti liela nozīme, turklāt, jo atvērtāka tautsaimniecība, jo būtiskāka ir ārējās tirdzniecības attīstības ietekme uz kopējo tautsaimniecības attīstību. Latvijas atvērtība tirdzniecībai dažādos laika posmos ir bijusi atšķirīga. Gan valsts pirmsākumos, gan pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā Latvija ir bijusi naskāka preču importētāja nekā eksportētāja. Blīvā dzelzceļu sistēma un ostu, jūras ceļu pieejamība ir ļāvusi attīstīties transporta pakalpojumu nozarei.

Taču šobrīd spēcīgu izaugsmi uzrāda citas pakalpojumu nozares, kuru eksports sniedz ievērojamu pienesumu mūsu tautsaimniecībai. Atšķirībā no preču tirdzniecības pakalpojumu bilance vienmēr ir bijusi pozitīva.

Pirmsākumi – 1917. gads

  • Latvijas teritorijā tiek attīstīta dzelzceļu un ostu sistēma. Tāpat kā rūpniecības augšupeju, tirdzniecības izaugsmi 19. gadsimta otrajā pusē stimulē Krievijas impērijas dzelzceļa un ostu sistēmu veidošana. 50 gados līdz 1. pasaules karam Latvijas teritorijā tiek izbūvētas 26 dzelzceļa līnijas. Dzelzceļi stiepjas līdz pat tālākajiem reģioniem Krievijas iekšienē, savukārt ostas pa kuģošanas ceļiem savieno Latvijas teritoriju ar pārējo pasauli.
  • Pieaug Latvijas loma starptautiskajā tirdzniecībā. Pirms straujās industrializācijas Latvijas teritorijā 19. gadsimta pēdējā dekādē aptuveni 80 % produkcijas tiek ražoti vietējam patēriņam. Taču 1. pasaules kara priekšvakarā aptuveni 60 % no Latvijā saražotajām precēm izved uz citām Krievijas impērijas guberņām, uz vietas patērē ap ¼ produkcijas, pārējo eksportē. Caur Latvijas ostām apgrozās gandrīz ¼ visa Krievijas impērijas ārējās tirdzniecības apjoma. Rīgas osta vien veido ap 17 % apgrozījuma. 1. pasaules kara laikā Latvijas ostas tiek bloķētas un daudzas dzelzceļa līnijas bojātas. Ārējā tirdzniecība praktiski apsīkst. Caur Latvijas ostām 1913. gadā lielākās eksportpreces bija sviests, lini, ādas un kokmateriāli. Katra no šīm precēm veidoja ap 15 % no kopējā eksporta. Mazāku daļu veidoja olas (10,5 %), kvieši (4,4 %) un auzas (3,9 %). Visvairāk 1913. gadā caur Latvijas ostām eksportējām uz Angliju (35 %), Vāciju (21 %) un Beļģiju (12 %).

1918.–1939. gads

  • Preču deficīta dēļ ievieš striktus tirdzniecības ierobežojumus. Kad Latvijā pēc 1. pasaules kara vēl norisinās neatkarības cīņas, jebkādu preču izvešana ir aizliegta, lai tirgotāji bēgdami neizvestu preču krājumus. Par kavēkli izmanto dažādas formalitātes. Izņēmuma gadījumos var saņemt īpašas eksporta atļaujas.  kas tiek piešķirtas tikai uzņēmumiem, kuri importē pirmās nepieciešamības preces un pārdod tās valstij par Latvijas rubļiem. Liela daļa no eksportā iegūtās ārzemju valūtas jānodod valstij apmaiņā pret Latvijas rubļiem. Tāpat par atsevišķām eksporta precēm ārzemju valūtā jāmaksā izvedmuita.
  • Muitas politiku pielāgo tautsaimniecības atjaunošanas vajadzībām. 1919. gadā tiek ieviesti pirmie muitu tarifi. Ievedmuitas nosaka atkarībā no ievedamo preču nepieciešamības, piemēram, zemi tarifi (0–2 %) ir pārtikas precēm, zirgiem, lauksaimniecības mašīnām, bet augsti (50–100 %) – tādām precēm kā alkohols, rotaslietas, un spēļu kārtis. Tajā pašā gadā aizliedz ievest alkoholu un luksusa preces. Visvairāk importē no Vācijas, īpaši lauksaimniecības, rūpniecības mašīnas un citas iekārtas. Labvēlīgs apstāklis tirdzniecības attiecībām ar Vāciju ir Latvijā mītošie vācu tautības tirgotāji, kas atvieglo sakaru veidošanu.
  • Latvijā īsteno eksporta veicināšanas politiku. 1921. gada jūnijā atļauj olu, sviesta, siera, šķiņķa, putnu, zivju un augļu eksportu. Tiek atcelti arī valūtu ierobežojumi. Perioda sākumā nozīmīgs ārvalstu valūtas avots ir linu eksports, jo valsts tos var iepirkt par salīdzinoši zemu cenu. 20. gados strauji pieaug sviesta eksports, kas no 1925. līdz 1939. gadam vidēji veido ap 20 % no kopējā eksporta apjoma, turklāt visvairāk Latvijas sviesta iepērk Vācija. Kokmateriālus un koksnes izstrādājumus lielākoties eksportē uz  Angliju, to apjoms veido ap 40 % no kopējā eksporta un vairāk nekā pusi visa eksporta uz Angliju. Kopumā Latvija uz Angliju eksportē divreiz vairāk nekā importē. No Anglijas ved akmeņogles, naftas produktus, tekstilrūpniecības izejvielas un ražojumus, siļķes. 1925. gadā kokmateriālu un tā izstrādājumu īpatsvars eksportā veidoja ap 25 %. No tiem vairāk nekā ⅔ tika sūtīts uz Angliju. Linu eksports veidoja aptuveni 22 % no kopapjoma. Vairāk nekā puse Latvijas linu nonāca Beļģijā un Luksemburgā, trešdaļa Anglijā. Šajos gados sviesta eksports vēl tikai pieņēmās spēkā, no kura apjoma aptuveni 72 % sūtījām uz Vāciju, 18 % uz Angliju.
  • Mēģina uzlabot starptautiskās attiecības. Latvijas neatkarības pirmajos gados daudzas valstis cerībā atgūt piekļuvi Krievijas tirgum meklē iespējas veidot tirdzniecības sakarus ar Latviju. 20. un 30. gados noslēdz tirdzniecības līgumus ar tādām valstīm kā Igaunija, Zviedrija, PSRS, Vācija, Francija. No tirdzniecības līgumiem bieži nav ekonomiska labuma, jo daļa no tiem vienkārši atkārtoti apliecina Latvijas valstiskuma atzīšanu. Nozīmīgākais ir 1927. gadā uz 5 gadiem noslēgtais tirdzniecības līgums ar PSRS. Tā ietvaros Latvijai jāimportē dažādi naftas produkti, cukurs, labība, dzelzs u.c. preces kopumā par 19 milj. LVL gadā, savukārt PSRS paredz  Latvijas uzņēmumiem pasūtīt vilcienu vagonus, dzijas, divriteņus, lauksaimniecības mašīnas un daudzus citus izstrādājumus kopsummā par 40 milj. LVL gadā.
  • Latvija eksportē arī pakalpojumus. Tie galvenokārt ir tranzīta preču un Latvijas tirdzniecības flotes preču pārvadājumi, kā arī tūristu pārvadāšana un apdrošināšanas sabiedrību pakalpojumi. Latvija cenšas atjaunot tranzītu, pārvadājot PSRS preces uz Rietumeiropu. Tiek pazemināti tranzīta preču pārvadāšanas tarifi. Krievijā ir cits sliežu platums nekā Vācijā, tāpēc Rīgā un Daugavpilī ierīko īpašas ierīces vagonu pārcelšanai. Rīgā veidojas speciāli tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumi, kuri pārstrādā un uzlabo tranzīta preces, lai tās atbilstu Rietumeiropas tirgus prasībām. Vairums preču pārstrādei ienāk no Krievijas, bet mazāk – arī no Polijas un Lietuvas. Lielākā daļa Krievijas tranzīta ir kokmateriāli, kurus pludina pa Daugavu. Sakarā ar vājākiem tirdzniecības sakariem starp PSRS un Rietumeiropu 1. pasaules kara laikā tranzīta apjoms pa dzelzceļu 1927. gadā veido vien nepilnu 1/5 no 1913. gada apjoma. Pēc tirdzniecības līguma noslēgšanas tranzīta apjomi no PSRS pieaug, taču tie tiek virzīti uz Vācijas, nevis Latvijas ostām, tāpēc šīs nozares nozīme Latvijas saimniecībā samazinās.
  • Lielās depresijas laikā ārējā tirdzniecība strauji sarūk. Pasaules saimnieciskās krīzes laikā Latvija, tāpat kā daudzas citas valstis, cenšas ierobežot importu, lai nepieļautu ārvalstu valūtas aizplūšanu. Krīzes gados muitas tarifi tiek grozīti un papildināti 22 reizes. Mainīgā muitas politika tikai pastiprina tirdzniecības uzņēmumu spriedzi. Krīzes gados Latvijas importa un eksporta apjoms samazinās vairāk nekā trīskārt.
  • 1934. gadā pēc krīzes ieviestie ierobežojumi nosaka importējamo preču apmērus un piešķiramo valūtas daudzumu katrai tirdzniecības un rūpniecības nozarei. Atjauno atļauju sistēmu importētājiem. 1935. gadā ar likumu nosaka koncesijas kokmateriālu eksportam. Šajā periodā dažkārt tiek veikti pasākumi, kas mudina iedzīvotājus vairāk patērēt vietējos, nevis importa ražojumus.
  • Pazemina Latvijas lata kursu. 1936. gadā valdība pazemina lata kursu, piesaistot to sterliņu mārciņai. Šis pasākums veicina ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanos (1936. un 1937. gadā eksportē vairāk preču nekā importē). Tas sadārdzina importa preces, bet padara lētākas eksporta preces. Lai veicinātu koksnes apstrādi Latvijā, pēc lata devalvācijas valdība paaugstina izvedmuitu kokmateriāliem, vēlāk ievieš licences finiera eksportētājiem. Lai ierobežotu cenu līmeņa celšanos sakarā ar lata devalvāciju, valdība 1936. gadā  pazemina ievedmuitu dažādām patēriņa precēm un rūpniecības izejvielām.

1940.-1990. gads

  • 2. pasaules karš apgrūtina starptautiskās tirdzniecības apstākļus. Sākoties 2. pasaules karam, Latvija ir spiesta samazināt tirdzniecības attiecības ar savu otro lielāko tirdzniecības partneri – Angliju, galvenokārt politiskās spriedzes dēļ. Baltijas jūrā tiek bloķēti galvenie tirdzniecības ceļi, tāpēc tiek ievērojami ierobežota rūpniecība, kas lielā mērā ir atkarīga no ievestajām izejvielām un kurināmā.
  • PSRS finansē importu no rietumvalstīm ar energoresursu eksportu. Latvijas PSR laikā starptautiskā tirdzniecība ir ļoti ierobežota. PSRS ir noteikusi gandrīz visas iegūtās ārvalstu valūtas ieturēšanu. Ārējo ekonomisko sakaru nodibināšanai ir nepieciešamas valsts iestāžu atļaujas. 50. un 60. gados PSRS importē rūpniecības tehniku no rietumvalstīm un norēķinās par to galvenokārt ar kokmateriāliem, krāsainajiem metāliem un zeltu. No 60. līdz 80. gadiem PSRS izmanto labvēlīgo situāciju pasaules energoresursu tirgos un pārdod ap 1/3 visas savas saražotās naftas produkcijas, bet iegūto valūtu izmanto lauksaimniecības produkcijas un rūpniecības iekārtu un mašīnu importam. PSRS rūpniecības ražojumi, to zemās kvalitātes dēļ, nav spējīgi konkurēt ar rietumvalstīm.
  • Par galveno tirgu kļūst PSRS. Latvijas PSR ieved lētas izejvielas un energoresursus, taču izved gatavu produkciju, kura tiek ražota visai PSRS. Piemēram, Latvijā 80. gados saražo PSRS visus dzelzceļa vagonus un vairāk nekā 50 % telefonu aparātu. 1990. gadā 95,7 % Latvijas eksporta tirgus veido pārējās PSRS republikas, savukārt imports no tām veido 83,5 % no importa kopējā apjoma.

1991.-2018. gads

  • Latvija atgriežas rietumos. Kopš neatkarības atgūšanas Latvija aktīvi iekļaujas starptautiskās organizācijās: 1991. gadā pievienojas Apvienoto Nāciju Organizācijai, 1992. gadā – Starptautiskajam Valūtas fondam, 1999. gadā – Pasaules Tirdzniecības organizācijai, 2004. gadā – NATO un Eiropas Savienībai. Dalība dažādās organizācijās paver iespējas veidot aizvien plašākas politiskās un ekonomiskās attiecības.
  • Notiek pāreja uz atvērta tirgus ekonomiku. Plānveida ekonomikas apstākļos PSRS cenas nosaka un dotē valsts, lai noturētu tās  noteiktā līmenī. Pārejai uz atvērta tirgus ekonomiku cenas jāpielāgo tirgus cenām, tāpēc pirmajos trīs Latvijas neatkarības gados patēriņa preču cenu līmenis pieaug 50 reizes. 1994. gadā valūtas stabilizācijas nolūkos latu piesaista SDR (USD, GBP, DEM, JPY, FRF) valūtu grozam, un tas nodrošina stabilāku vidi tirdzniecības attīstībai. 1995. gadā Latvijas eksports uz NVS valstīm veido 38 % no kopējā eksporta apjoma, taču 2000. gadā tā  īpatsvars samazinās līdz 9 %, bet 2017. gadā ir 13 %. Tajā pašā laikā ES valstu īpatsvars mūsu eksporta struktūrā ir pakāpeniski audzis no 44 % 1995. gadā līdz 65 % 2000. gadā, un 2017. gadā tās saņem jau 71 % no mūsu preču eksporta. Izmaiņas importa valstu struktūrā līdzinās izmaiņām eksportā.
  • Negatīva preču tirdzniecības bilance. No 1995. gada līdz 2007. gadam preču eksporta apjoms pieaug no 963 milj. līdz 5.75 mljrd. EUR. Salīdzinot pret IKP tas ir samērā stabils – vidēji 25 %. Toties importa apjoms pret IKP šajā periodā pieaug no 34 % līdz 49 %. 2007. gadā importa apjoms sasniedz 11 mljrd. EUR jeb gandrīz divreiz vairāk par eksportu. Pēc vispasaules finanšu krīzes tirdzniecības bilance uzrāda tendenci uzlaboties, kas liecina par mūsu spēju virzīties uz līdzsvaru un tādējādi veicināt labklājību. Līdz 2017. gadam eksporta attiecība pret IKP sasniedz 43 %, importa – 52 %. Starpība ievērojami samazinās, tomēr joprojām importējam par 22 % vairāk nekā eksportējam. Atkarība no eksporta pieaug, taču līdz ar to aug arī tā devums tautsaimniecībai.
  • Latvijas eksportā dominē kokmateriāli un koksnes izstrādājumi. Gluži kā senāk, arī mūsdienās eksportā dominē kokmateriāli un koksnes izstrādājumi. 2017. gadā tos eksportējam par 1,88 mljrd. EUR jeb 16,5 % no kopējā eksporta apjoma. Elektrotehnikas eksports veido 1,239 mljrd. EUR (10,9 %), savukārt mehāniskās iekārtas – 741 milj. EUR (6,5 %). Importā galvenās preces ir dažādu veidu elektroiekārtas un mehāniskas ierīces, ražošanas izejvielas, automašīnas un farmācijas preces.
  • Latvijas tautsaimniecība orientējas uz pakalpojumu sniegšanu. Bieži sabiedrībā ar tirdzniecību asociējas tikai preču pārdošana, taču, tautsaimniecībai attīstoties, strauju izaugsmi piedzīvo pakalpojumu nozare. 2017. gadā tā veido ap 65 % no tautsaimniecības. Eksportēto pakalpojumu apjomi 21. gadsimtā pakāpeniski pieaug no 1,1 mljrd. EUR 2000. gadā līdz gandrīz 5 mljrd. EUR 2017. gadā. Kā viena no svarīgākajām eksportējošajām pakalpojumu nozarēm attīstās jau vēsturiski nozīmīgie transporta, galvenokārt tranzīta pakalpojumi. 2000. gadā nozare veido ap 60 % kopējā pakalpojumu eksporta struktūrā, taču līdz 2016. gadam tās īpatsvars samazinās līdz 36 %. Pakalpojumu eksportā loma pieaug nozarēm ar augstāku pievienoto vērtību – tūrisma, finanšu, IT un komunikācijas pakalpojumiem. 2017. gadā eksportējam pakalpojumus par 4,97 mljrd. EUR, kas par 2,33 mljrd. EUR pārsniedz importa apjomu (2,64 mljrd. EUR). Pakalpojumu eksports uz ES valstīm 2000. gadā veido ap 40 % no kopējā eksportēto pakalpojumu apjoma, taču līdz 2017. gadam tas sasniedz 65 %. Savukārt pakalpojumu importā to īpatsvars pieaug no 51% līdz 66%.
  • 2017. gadā pakalpojumu eksporta saldo ir 2,33 mljrd. EUR, bet preču eksporta saldo – 2,53 mljrd. EUR. Ja preču tirdzniecības bilance ir mums nelabvēlīga, tad šo starpību preču ārējā tirdzniecībā varam nosegt ar pārpalikumu pakalpojumu tirdzniecībā. Lai to panāktu, pakalpojumu nozaru, īpaši IT un komunikācijas attīstības veicināšanai jānodrošina atbilstoša infrastruktūra – biroju telpu un koplietošanas platību būvniecība un izveide. Pakalpojumu eksporta galvenie partneri ir Zviedrija (9.9% no pakalpojumu eksporta kopapjoma), Apvienotā Karaliste (8.1%), Vācija (7.3%) un kaimiņi Lietuva (7%) un Igaunija (6.5%). Preču tirdzniecībā mūsu galvenie partneri ir Lietuva (17% no kopējā preču eksporta), Igaunija (11.7%), Krievija (9.1%) un Vācija (7.3%). Tajā pašā laikā turpinām savu globālo izplešanos un apgūstam aizvien vairāk starptautisko tirgu. Mūsu tirdzniecības partneru loks aizvien vairāk iesniedzas Āzijas un Āfrikas reģionā, piemēram, 2000. gadā Ķīna ir 77. vietā mūsu preču eksporta valstu struktūrā, taču līdz 2017. gadam tā jau pakāpjas līdz 19. vietai, Apvienotie Arābu Emirāti pavirzās no 94. uz 22. vietu, Turcija – no 64. uz 14. vietu.

Niklāvs Ševels

Dainis Gašpuitis
 

Avoti:

  • L. Rūse, Latvijas Banka laikmetu griežos (1990–2004), Latvijas Bankai XC
  • Latvijas Banka XC 1940–1990
  • A. Aizsilnieks, Latvijas saimniecības vēsture
  • M. Skujenieks, Latvija, zeme un iedzīvotāji
  • L. Vecgaile, Pakalpojumu eksporta nozīme Latvijas ekonomikā. makroekonomika.lv
  • USSR: The role of foreign trade in the economy, Central Intelligence Agency
  • Latvijas Vēstnesis, publikācijas
  • Centrālās statistikas pārvaldes datubāze
  • Latvijas Bankas datubāze
  • CSP Latvijas ārējā tirdzniecības statistika

 

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.