Switch to mobile version. Augšup

Uzkrājumi - 07.12.2017
krājkase | uzkrājumi

Kā paradumu maiņa var palielināt finansiālo drošību

Kā paradumu maiņa var palielināt finansiālo drošību

Nesen publiskotie SEB bankas aptaujas rezultāti liecina – latvieši uz savu finanšu situāciju šobrīd un tuvākajā nākotnē raugās caur diezgan tumšām brillēm. Tajā pašā laikā ekonomikas rādītāji un prognozes atklāj, ka pamata drūmam skatījumam nav.

Aptaujas rezultāti atklāj ainu, ka Latvijas iedzīvotāji Baltijas valstu vidū ir visneapmierinātākie ar savu finansiālo situāciju – 46% atbildējuši, ka ir drīzāk neapmierināti vai ļoti neapmierināti. Lietuvieši, lai gan saņem mazākas algas, uz situāciju tomēr raugās cerīgāk, bet Igaunijā to, kas nav apmierināti ar savu finansiālo situāciju, ir gandrīz uz pusi mazāk, kā pie mums – 27%.

Vienlaikus Latvijas un Igaunijas ekonomikas rādītāji tik dramatiski nebūt neatšķiras, turklāt šobrīd situācija Latvijā ir darba ņēmējam ļoti izdevīga – pieaug minimālā un vidējā alga (vidējā bruto alga gada laikā augusi par teju 9%, sasniedzot 927 eiro), bezdarba rādītāji daudzviet valstī nokritušies līdz minimumam.

Kāpēc Latvijas iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz savu finansiālo situāciju netiek līdzi ekonomikas rādītājiem, turklāt salīdzinot ar iepriekšējā gada aptaujas datiem – pat nedaudz pasliktinājies?

Atmiņas par krīzi bremzē optimismu

Gada laikā finansiālā situācija Latvijā ir nedaudz uzlabojusies – no 6% līdz 4% samazinājies to iedzīvotāju skaits, kam naudas nepietiek pat pārtikai. Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju (48%) pietiek naudas gan pārtikai, gan apģērbam, taču viņi nevar atļauties lielākus pirkumus, piemēram, sadzīves tehniku. Vienlaikus latvieši vispesimistiskāk vērtē savas izredzes tuvākā gada laikā tikt pie lielākiem ienākumiem (tikai 18% uzskata, ka tie pieaugs), lai gan SEB banka prognozē, ka nākamgad ienākumi valstī palielināsies par 7,4%, kas ir visstraujākais prognozētais  pieaugums Baltijas valstīs. Neskatoties uz iepriecinošām prognozēm, iedzīvotāji tomēr vairās tās attiecināt uz sevi un savu dzīvi.

Atbilde, kāpēc tas tā ir, daļēji meklējama mūsu pagātnes pieredzē. SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars uzsver: “Atšķirībā no Igaunijas, kur ilgtspējīgāka valsts politika ļāva izvairīties no būtiskas krīzes 2008. gadā, mēs to izjutām ļoti sāpīgi, tāpēc arī šobrīd vēl jūtamies krietni nepārliecinātāki.”

Taču pesimismam ir vēl kāds būtisks iemesls – Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu paradumi. Pareizāk sakot, tie tikai lēnām sāk veidoties.

Iedzīvotāji nedomā par drošības spilveniem

Neskatoties uz to, ka dzīves līmenis kopumā iet uz augšu un Latvijas iedzīvotāji nebūt nav ieslīguši parādos (kredīti ir 34% aptaujāto, salīdzinājumam – Igaunijā šis skaitlis ir 57%), vēl joprojām lielākā daļa iedzīvotāju nedomā par nākotni un uzkrājumus neveic. Tas rada lielu nedrošības sajūtu. Proti, saskaņā ar aptaujas datiem, vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem pamatienākumu zaudēšanas gadījumā draudētu palikšana bez iztikas līdzekļiem.

A. Škapars: “Uzkrāšana ir paradums, pie kā jāpierod. Vienīgā recepte – sākt ar mazumiņu.

Sociālantropologs Viesturs Celmiņš stāsta, ka 2009. gadā esot piedalījies pētījumā, kurā atklājies – Latvijas iedzīvotāji nedomā pat 5 gadus uz priekšu, cerot, ka vajadzības gadījumā gan jau kaut kā situāciju atrisinās. Arī šobrīd nekas būtiski nav mainījies. “Zema finansiālā pratība veicina zemu uzkrājumu līmeni,” viņš secina un atgādina, ka ekonomika pastāvīgi mainās, taču nemainās viens – tas, ka cilvēki noveco, tātad, jautājums par savu nodrošinājumu vecumdienās katram būtu jāuztver ļoti personīgi.

Labā ziņa: vidējie iedzīvotāju noguldījumi Latvijā gada laikā auguši par 7%. A. Škapars norāda, ka tie, kas sākuši krāt, to dara aizvien aktīvāk, tā apliecinot – krāšana ir paradums, pie kura jāpierod pamazām.

Parasti cilvēki mēdz aizbildināties, ka nevar veidot uzkrājumus, jo pelna pārāk maz naudas. Tad algas pieaug, taču vienlaikus pieaug arī tēriņi, un atkal jau pietrūkst tieši tik daudz, cik nepieciešams uzkrājuma veidošanai.

Kā audzēt savu finansiālo pašapziņu?

Būsim atklāti – lai gan sākt uzkrāt teorētiski ir viegli (to var izdarīt ar pāris klikšķiem internetbankā), praktiski tas nez kāpēc bieži neizdodas. Ko darīt?

Var sākt ar to, ka izdomājat, cik būtu reāla, ģimenes budžetu neietekmējoša summa, ko varat mēnesī atlicināt, un izveidot regulāro maksājumu, kas nozīmē – jūsu izvēlētā summa reizi mēnesī tiks ieskaitīta uzkrājuma kontā un jums par to nebūs jādomā.

Taču, ja esat pārliecināts, ka uzkrāšana jums nepavisam nepadodas, lielisks rīks ir Digitālā krājkase, kas visu izdarīs jūsu vietā. Proti – norēķinoties ar karti, ikreiz tie eiro centi, kas pietrūks līdz apaļai summai, tiks ieskaitīti jūsu krājkontā. Cilvēki, kas ikdienā norēķinās ar karti un sākuši izmantot šo iespēju, parasti ir ļoti pārsteigti, ka gada laikā, neko īpašu nedarot, var uzkrāt pat 300 un vairāk eiro. Vairāk par Digitālo krājkasi un citām iespējām sākt veidot uzkrājumu varat lasīt rakstā Kā atrast 30 eiro mēnesī, lai sāktu uzkrāt?

Linda Ezerkalna

Automātisks uzkrājums
Automātisks uzkrājums

Digitālā krājkase – uzkrājiet naudu, iepērkoties ar karti.

Izmantojot Digitālo krājkasi, katra ar norēķinu karti veiktā pirkuma summa tiek noapaļota līdz veselam eiro, starpību novirzot Jūsu krājkontā.


  • Uzkrājumi - 07.03.2016

    Kā gada laikā uzkrāt 1400 eiro?

    Kā gada laikā uzkrāt 1400 eiro?

    Pērn, ievērojot SEB bankas finanšu ekspertu ieteikumus, SEB bankas Lietuvā kliente Simona nolēma gada laikā uzkrāt gandrīz 1400 eiro. Vēlējāmies uzzināt, kā viņai veicās.

    Lasīt vairāk

  • Uzkrājumi - 26.07.2017

    Kā atrast 30 eiro mēnesī, lai sāktu uzkrāt?

    Kā atrast 30 eiro mēnesī, lai sāktu uzkrāt?

    Parasti populārākā atbilde uz jautājumu, kāpēc cilvēki neveido uzkrājumu, ir – trūkst brīvu līdzekļu. Taču, lai lēnā garā sakrātu vērā ņemamu kapitālu, pietiek pat ar eiro dienā. Turklāt, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, uzkrājums veidosies gandrīz nemanāmi.

    Lasīt vairāk

Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.